Aknes nav fiziski sāpīgs un traucējošs veselības stāvoklis. Parasti šī problēma Ir pusaudžiem, bet gadās arī pieaugušajiem, kas uztraucās par tām vēl vairāk nekā jaunieši.

PAŠPALĪDZĪBA

•       Pūtīšu veidošanos var pastiprināt ēdiens. Daļa cilvēku, kuriem ir kapha konstitūcija, ir jutīgi pret piena produktiem, riekstiem, taukiem, ceptiem un ar eļļu bagātiem ēdieniem, šokolādi, hidrogenētiem taukiem un cukuru. Ar pūtīšu rašanos saista produktus, kuri ir bagāti ar jodu, - aknas, sieru, ar jodu bagātinātu sāli un krabjus, tādēļ no tiem jāatsakās.

•      Ādas rajons, kurā parādījies sarkanums, jāapstrādā ar ledus kubiņu, kas ietīts mīkstā drānā. Ledus mazinās sārtumu, dziedēs iekaisušo ādu.

•       Labi palīdz saule un svaigs gaiss, tomēr jāizvairās no saules apdegumiem. Ļoti svarīgi ir katru dienu vingrot un uzturēties svaigā gaisā. Pietiekami jāizguļas. Jārūpējas par regulāru vēdera izeju.

•       Jālieto tīra gultas veļa, jo atmiruši āda, eļļas, kosmētikas līdzekļi, mati un netīrumi piesārņo ādas poras.

•       Pūtītes nevajag spaidīt, jo tās var iekaist un uz sejas var palikt arī rētas. To­mēr, ja ļoti nepieciešams to darīt, pūtītes izspiešanai jāizmanto izkarsēta, tīra drāniņa.

•       Seju ieteicams mazgāt divas vai trīs reizes dienā, bet nevajag lietot ziepes, jo tās padara ādu sausāku. Jāatsakās no tādiem kosmētikas līdzekļiem, kuri veidoti uz eļļas bāzes, jo tie var piesārņot ādas poras.

•       Mati jāmazgā ik pēc trijām vai četrām dienām.

•       Daži recepšu medikamenti, ieskaitot vairākus kontracepcijas līdzekļus un kortikosteroidus, var izraisīt vai pastiprināt pūtīšu veidošanos.

•       Emocionālie traucējumi var kavēt gremošanu un hormonu darbību, tādēļ eļļas nepietiekami sagremojas, āda kļūst taukaina, tāpēc tiek veicināta pūtīšu veidošanās.

ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Sejas āda rūpīgi jānotīra un ar tamponu uz tās uz pāris stundām vai uz visu nakti jāuzklāj olas baltums. Tā iedarbība ir savelkoša.

•       Var pagatavot kompresi no cukura un neliela ūdens daudzuma. Jānomazga seja un komprese jāuzliek uz bojātajām sejas ādas vietām. Cukurs iedarbo­sies uz baktērijām.

•       Pūtīšu ārstēšanai var izmantot svētā bazilika (tulasi, Ocimum sanctum) uz lējumu. 2-4 tējkarotes sausu bazilika lapu iemērc tasē ar verdošu ūdeni, pēc 10 minūtēm izkāš, atdzesē un lieto.

•       Traukā ar tikko uzvārītu ūdeni ieber kurkumas pulveri vai svētā bazilika lapas. Apsedz matus ar dvieli. Sejas ādai ieteicams izmantot tvaika vannu. Tūlīt pēc tam seja jānomazgā, jo atvērtās poras ir vieglāk atbrīvot no netī­rumiem un taukiem.

•       Labus rezultātus var sasniegt, ja pēc sejas mazgāšanas to apstrādā ar kum- kumaadi lepa.

•       Saaribaadyaasav lietošana pa 15-30 ml kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu divreiz dienā attīra asinis un ierobežo pūtīšu veidošanos.

I. PSORIĀZE JEB ZVĪNĒDE

Psoriāze izpaužas kā sabiezināti sarkani ādas plankumi ar sudrabainām vīņām, kuri parasti niez un dedzina. Cilvēki cieš no ierobežotām locītavu kusibām un emocionāla traucējuma, viņiem sprēgā āda. Slimība var skart arī roku n kāju nagus, mutes mīkstos audus un dzimumorgānus.

Zvīņas veidojas tādēļ, ka ādas virsējās kārtas šūnas veidojas straujāk, nekā tas notiek parasti, un uzkrājas virspusē. Daudzējādā ziņā ar psoriāzi slima āda  līdzīga tai, kāda veidojas, dzīstot ievainojumam vai reaģējot uz infekciju.

Dažiem psoriāzes veidiem raksturīgas, piemēram, sastrutojumam līdzīgas algas, nopietna ādas nekroze, pilienveida punkti un līdzeni, iekaisuši plankumi. Ājurvēdā tos saista ar Eka-kushta, Kitibha-kushta un Sidma-kustha.

Ar psoriāzi slimo 1-2 % iedzīvotāju. Daudzi var pastāstīt par psoriāzes gadījumiem ģimenē vai radu vidū, tomēr slimības saistību ar iedzimtību ne­novēro. Psoriāze var parādīties jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk cilvēks slimo  35 gadu vecumā. Psoriāze nav lipīga. Aptuveni 15 % psoriāzes slimnieku ir locitavu iekaisums ar artrīta simptomiem - psoriāzes artrīts. Psoriāze var būt ļoti sāpīga. Sāpes ir stiprākas, jā ir skarti ādas dziļākie slāņi. Psoriāzes gadījumā ,ulas kopšanai vienmēr jāveltī daudz laika. Parasti slimniekam ir apmulsums, vilšanās un baiļu izjūta, kā arī bieži vien depresija.

Ārkārtējos gadījumos pašcieņa tik ļoti pazeminās, ka cilvēks pilnīgi izvairās no sabiedrības. Tomēr, ja psoriāzi rūpīgi kontrolē, ar to var viegli sadzīvot.

Psoriāzi saasina ievainojumi vai kairinājums (iegriezumi, apdegumi, izsitumi, kukaiņu dzēlieni). Psoriāzes uzliesmojumi ir saistīti arī ar medikamentu, piemēram, beta blokatoru, ko lieto pret paaugstinātu asinsspiedienu, litija un citu antidepresantu lietošanu, vīrusu vai baktēriju infekciju, pārmērīgu alkohola lietošanu, tuklumu, saules gaismas trūkumu vai pārāk ilgu uzturēšanos saulē (saules apdegumi), stresu, aukstu klimatu, ādas biežu rīvēšanu.

Ājurvēdā ārstē psoriāzi ar stingru diētas ievērošanu un zāļu terapiju, ko bieži apvieno ar panehakarma procedūrām, kas attīra ķermeni.

PAŠPALĪDZĪBA

•       Ieteicams samazināt tauku, dzīvnieku olbaltumvielu un cukura daudzumu, kā arī kopējo uztura apjomu.

•      Jāatsakās no alkohola lietošanas, jo alkohols ir psoriāzes riska faktors.

•      Psoriāzi mazina regulāra, īsa sauļošanās, kas nerada apdegumus. Saules gaismā D vitamīns ķermenī pārvēršas spēcīgā hormonā.

•       Ieteicams dzīvot vietā ar mērenu un siltu klimatu. Palīdz sēravotu ūdens.

•       Ādu nomierina vannošanās ar ūdeni, kam pievienota eļļa un hidratants. Sālsūdens vanna efektīvi atbrīvo no ādas zvīņām un mazina niezi.

•       Locītavu kustīgumu var uzlabot atbilstoša vingrošanas programma. Pso­riāzes artrīta gadījumā ārstnieciskie vingrojumi labvēlīgi ietekmē locītavas aptverošos mīkstos audus. Ceļgaliem un potītēm noderīga ir mērena riteņ­braukšana. Nevēlamu efektu rada skriešana, jo tā noslogo ceļgalus un gūžas locītavas. To var aizstāt ar ātru soļošanu. Ja locītavas ir iekaisušas un traucēts to kustīgums, vajadzīgi vienkārši stiepšanās vingrojumi.

•       Silts ūdens iekšējā baseinā atslābinās muskuļus un mazinās sāpes.

ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Ieteicams ēst ar gī apceptas plānas sīpola šķēlītes.

•       Ārīgi var lietot atšķaidītu laima sulu.

•       Ap skarto vietu ieteicams aplikt svaigas, plānas banāna lapas.

•       Sasmalcina dažas mandeles un labi izvāra ūdenī. Uz nakti ar iegūto pastu ieziež slimās vietas. No rīta nomazgājas.

•       Vienu tējkaroti sandalkoka pulvera vāra kopā ar trim tasēm ūdens, līdz šķidruma tilpums samazinās līdz vienai tasei. Pievieno rožūdeni un cukuru un dzer trīs reizes dienā.

•       Saberž pirkstveida suņzobi (doob, Cynodon dactylon), iepriekš nogriežot tai saknes, sajauc ar kurkumu attiecībā 4:1 un iegūto pastu uzliek uz slimās ādas.

•       Saberž sauju svaigu jasmīnu ziedu un ar iegūto pastu apstrādā bojātās vietas.

•       Uzvāra vienu tējkaroti shikakai (saptala, skaistā akācija - Acacia concinna) kopā ar tasi ūdens. Atdzesē un ar novārījumu apstrādā bojātās vietas.

•       Lai ātrāk atveseļotos, katru dienu jādzer pa pustasei svaiga kāpostu sula.

•       Garjana eļļas (iegūst no garjana koka, spārnotā dipterokarpa - Dipterocarpus alatus) emulsiju ar vienādu daudzumu kaļķūdens izmanto bojātās ādas apstrādei.

•       Kapsaicīns, ko iegūst no sarkanajiem pipariem, palīdz pret apsarkumu, zvīņošanos un niezi. Ājurvēdas eļļā mahaamarichyadi taila sarkanie pipari ir viena no sastāvdaļām.

•       Speciālām aplikācijām psoriāzes gadījumā izmanto, piemēram, kushtara- akshasa taila un kitibhaari malahara, kas palīdz atbrīvoties no zvīņām un nomierina ādu.

•       Pancka tikta ghrita guggul pa 5-10 g kopā ar mahaa manjistaadi kwaatha lieto katru rītu un vakaru 6 nedēļas. Lidzīgi var lietot mahaa tikta ghritam.

3, EKZĒMA

Ekzēma ietver vairākas ādas slimības, kas var būt sastopamas visās vecuma grupās. Saslimšanas smagums variē. Saslimšana var būt saistīta ar vecumu, iedzimtību ģmenē, alerģiju, vārgumu, klimatu un psiholoģiskajiem faktoriem.

Ekzēmu visbiežāk novēro agrā bērnībā, pubertātes vecumā un menopauzes laikā.

Parasti slimnieka ģimenē ir alerģiskas slimības, piemēram, astma vai siena drudzis. Ja ir vispārējs vārgums, cilvēks ir uzņēmīgāks pret ekzēmu. Ekzēmas attīstību veicina klimata faktori, piemēram, karstums, mitrums un stiprs auk­stums, kā arī garīgs stress. Arī sausa vai taukaina āda, pārmērīga svīšana un varikozas vēnas var ierosināt ekzēmu. Paama un vicharchika pazīmes un sim­ptomi, kas raksturoti ājurvēdā, var korelēt ar ekzēmu un dermatītu.

EKZĒMAS VEIDI

1.   Atopiskā ekzēma jeb neirodermatīts ir parastākā ekzēmas forma. Tā ir cieši saistīta ar astmu un saaukstēšanās simptomiem. Tā var skart gan bērnus, gan pieaugušos un parasti ir ģimenei raksturīga. Uzskata, ka cilvēki, kuriem ir atopiskā ekzēma, ir jutīgi pret vides alergēniem, kas citiem nav kaitīgi. Ato- piskās ekzēmas gadījumā pārmērīgi reaģē imūnsistēma, āda iekaist, kļūst ju­tīga un sāpīga. Viens no biežākajiem atopiskās ekzēmas simptomiem ir nieze (pruritus), kas var būt gandrīz nepanesama. Citi simptomi ir ādas sausums, sarkanums un iekaisums. Pastāvīgas ādas kasīšanas dēļ āda tiek saskrambā­ta, un paveras ceļš infekcijai. Infekcijas gadījumā āda ir saplaisājusi un mitra.

2.    Alerģiskais kontaktdermatīts attīstās, ja ķermeņa imūnsistēma reaģē uz vielu, kas saskaras ar ādu. Alerģiskā reakcija bieži parādās pēc atkārtotiem kontaktiem ar šo vielu. Piemēram, alerģiska reakcija var būt pret niķeli, kas bieži ir auskaru, jostas sprādžu un džinsu pogu sastāvā. Alerģisku reakciju var izraisīt arī kontakts ar smaržām, detergentiem, dažādām ķīmiskām vie­lām, gumiju u.c.

3.    Seborejiskais dermatīts parasti ir bērniem, kas ir jaunāki par vienu gadu. Tā cēlonis nav zināms. Parasti tas iesākas galvas ādā vai pamperu rajonā un strauji izplatās. Lai gan skartā āda neizskatās pievilcīga, tā nesāp un neniez, tāpēc bērns nejūtas slikti. Parasti ādas bojājumi izzūd dažu mēnešu laikā, to­mēr ārstniecisko krēmu un vannas eļļu lietošana var paātrināt izveseļošanos.

4.    Pieaugušajiem seborejiskais dermatīts var parādīties 20-40 gadu vecumā. Parasti to novēro kā mīkstas blaugznas uz galvas ādas, bet slimība var iz­platīties arī uz sejas, ausīm un krūtīm. Āda kļūst sarkana, iekaist un sāk slāņoties. Uzskata, ka seborejiskā dermatīta cēlonis ir kāda sēne.

Šī slimība parasti skar visu ķermeni, bet var būt arī lokalizēta atsevišķās ādas vietās. Neatkarīgi no tā, kur ekzēma parādās, jāatceras, ka toksiskās vielas, kas rodas bojājuma vietā, izplatās ar asinīm. Tādēļ ekzēma ir vispārēja saslimšana, kas jāņem vērā ārstējoties. Parastās ārstēšanas metodes tikai ar ārīgām aplikā­cijām vairumā gadījumu nav pietiekami efektīvas.

Ārīgās metodes līkai sadziedē virspusējās vainas, bet slimības cēlonis paliek, jāsaprot, ka tā ir vispārēja salimšana, tāpēc ir vajadzīgs ājurvēdiskais asiņu atli rīšanas process, sākot ar snehana (ieelļošana), swedana (sviedrēšana ar siltumu) un beidzot ar panchakarma (attīrīšanas procedūras - vamana, virechana, vasli, sirovirechana un andrakata mokshana).

PAŠPALĪDZĪBA

Ir vairāki ekzēmas ierobežošanas veidi, bet to visu pamatā ir rūpīga un re­gulāra ādas kopšana.

•      Ja ir ekzēma, jālieto maigas ziepes vai vispār jāatsakās no ziepju lietošanas. Ļoti labi ziemā palīdz vannošanās siltā ūdenī, kam pievienota ciete, bet va­sarā - vēsā, tīrā ūdenī. Pēc tam āda jānosusina ar mīkstu dvieli, izvairoties no tās noberzēšanas. Ja āda ir sausa, apmēram stundu pirms vannošanās ieteicama masāža ar eļļu, sviestu vai gī. Tad āda būs gluda un mīksta. Van- noties nevajag pārāk bieži. Ūdenim jāpievieno olīveļļa. Papildus jāmazgājas dušā ar siltu, bet ne karstu ūdeni. Mazgāšanās ar vēsu vai siltu ūdeni palīdzēs saglabāt ādas dabiskās taukvielas. Cilvēka ādas reakcijai ir jābūt vāji skābai, bet ziepes, kas ir sārmainas, skābes neitralizē. Vāji skābā ādas reakcija pa­sargā to no mikroorganismiem - baktērijām un sēnēm.

•       Jāizvairās no ekstremāliem laikapstākļiem. Vidējai temperatūrai, svaigam gaisam un maigai saules gaismai parasti ir labvēlīga ietekme uz ādu.

•       Nevajag valkāt vilnas apģērbu un lietot vilnas segas.

•       Jācenšas pārmērīgi nesasviedrēties, tāpēc nedrīkst ģērbties pārāk silti.

•       Jāēd viegli ēdieni. Jāatsakās no produktiem, kuri var būt alergēni, piemēram, tējas, kafijas, alkohola, piena, olām, siera, zivīm, cukura, asām garšvielām, pārtikas piedevām, un pārāk liela sāls daudzuma.

•       Jāizvairās no dārzeņu, it īpaši no ķiploku, sīpolu, tomātu un okras smalci­nāšanas un apelsīnu mizošanas. Kontaktdermatītu var izraisīt bhallataka (austrumu anakardija - Semekarpus anacardium), Indijas rieksti, sinepes, redīsi un citi augi, kā arī matu krāsas, kumkuma, lūpu zīmuļi, sejas krēmi, nagu laka un tās šķīdinātāji, uzacu zīmuļi un skropstu tuša, smaržas, depi­latori, dezodoranti un smaržīgās matu eļļas.

•       Kairinošas vielas var saturēt arī gumijas apavi, briļļu rāmji, kažokādas, mākslīgie dārgakmeņi un sintētiskais apģērbs. Jāizvairās no kontakta ar pūkainām rotaļlietām, zālienu, puķēm un ķimikālijām. Veicot mājas dar­bus, jāuzvelk gumijas cimdi, kuros iekaisīts neliels daudzums cietes, vai arī lateksa cimdi ar kokvilnas oderi.

•       Nedrīkst sevi pārmērīgi nogurdināt ne fiziski, ne garīgi. Jāiemācās dzīvot atbilstoši savam garīgajam un fiziskajam spēkam, apzinoties iedzimtās spēku robežas. Nav jābēdājas, jo šī hroniskā slimība nav smaga. Jācenšas izvairīties no dusmošanās, aizvainojuma un vilšanās sajūtas. Jāsaudzē slimās vietas, bet vispārējas ekzēmas gadījumā ieteicams gultas režīms.

AJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•      Slimās vietas jāapstrādā ar sulu no Indijas mandeles (jangali badam, Ter­minalia catappa) mīkstajām lapām.

•       Ļoti noderīgas ir eļļas emulsijas aplikācijas no karandžas (Pongamia pin- nata) sēklām un citrona sulas.

•       Pagatavo ziedi, savārot vienu daļu sezama (til) eļļas ar 16 daļām milzu ka- lotropes (madaara, arka, jilledu, Calotropis gigantea) piensulas un vienu daļu kurkumas. Izmanto ārīgi.

•       Izdziedēties iespējams, ilgāku laiku iekšķīgi lietojot no ahuhu (ahuhu, sara- punkha, Tephrosia purpurea) mīkstajām lapām izspiestu sulu.

•       Efektīvs līdzeklis pret ekzēmu ir pancha tikta ghrita guggul pa 1-2 tējkaro­tēm kopā ar siltu pienu tukšā dūšā.

•      Kadirarista, sajaukta ar tādu pašu ūdens daudzumu, jādzer pa 20 ml divreiz dienā pēc ēšanas.

•       Labus rezultātus var iegūt, ja lieto Panchanimbaadi choornam pa 0,5-1 tēj­karotei divreiz dienā pēc ēšanas.

•      Mahaamanjistaadi kaada, saaribaadyarishta, gandhaka rasaayana ir daži no specifiskajiem medikamentiem, kurus lieto iekšķīgi. Ārīgai lietošanai iesaka mahaa-marichyaadi taila, guduchyaadi tailam.

4. VECUMA PLANKUMI

Vecuma plankumi ir dzeltenīgi brūni un plakani. Tie ir kā lieli vasarraibumi.

Uzskata, ka šādu plankumu iemesls ir vecums, pārāk ilga uzturēšanās saulē,

traucētas aknu funkcijas un uztura vai barības vielu trūkums. Ar tiem, līdzīgi kā

ar vasarraibumiem, jābūt uzmanīgiem un jāseko, vai nerodas kādas neparastas

pārmaiņas ādā.

Cilvēkam novecojot, mainas vielmaiņa un aknās uzkrājas pārāk daudz tok

sīnu, no kuriem tās nespēj atbrīvoties. Rezultātā rodas vecuma plankumi. Tie

veidojas gadu gaitā, tāpēc, lai no tiem atbrīvotos, arī ir vajadzīgs ilgs laiks.

PAŠPALĪDZĪBA

•       Jāpilnveido uzturs, iekļaujot tajā vairāk augļu un dārzeņu, īpaši - svaiga veidā. Katru dienu jāizdzer 8-10 glāzes ūdens.

•       Jāizvairās no saldumiem, kofeīna, alkohola, tabakas un nepilnvērtīgiem ēdieniem ("junkfoocT).

•       Jāatsakās no vecu eļļu lietošanas. Produkti jāuzglabā ledusskapī; rieksti un sēklas - ledusskapī vai saldētavā. Nevajag lietot ceptus produktus, jo, eļļu karsējot, rodas vielas, kas bojā ādu.

•       Ieteicams uzturs, kas ir bagāts ar beta karotīniem, piemēram, burkāni, spi nāti, batātes, ķirbji, mango, ziedkāposti.

•       Jāēd ar kāliju bagāti produkti, piemēram, banāni, kartupeļi, biezpiens, sojas pupas, apelsīni, ķirbji, mandeles, spināti, zemesrieksti, kā arī jādzer kokos­riekstu piens.

•       Ieteicami ir kviešu milti, cāļu aknas, austeres, saulgriežu sēklas un citi pro­dukti, kas satur selēnu pietiekamā daudzumā.

•       Jāēd produkti, kas satur daudz E vitamīna, piemēram, mandeles, Indijas rieksti, zemesrieksti, sojas pupas, saulgriežu, sezama un zemesriekstu eļļa. E vitamīns arī ir antioksidants, kas palēnina novecošanos un veicina audu atjaunošanos.

•       Ādas veselībā liela nozīme ir cinkam. Daudz cinka parasti ir gaļā, arī putnu gaļā. Uzturā jāiekļauj arī ar C vitamīnu bagāti produkti - guava, papaija, amla, vīnogas, apelsīni, tomāti un citi.

VJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Ieteicams izmēģināt lietot kādu no turpmāk minētajiem līdzekļiem pāris mēnešus pēc kārtas. Ja stāvoklis neuzlabojas, jāpamēģina lietot kādu citu līdzekli.

» Plankumi jāierīvē ar alojes sulu vai gelu, lai tie izbalotu. Procedūra jāveic divas reizes dienā divus mēnešus pēc kārtas.

» Plankumi jāapsmērē ar paniņām. Tajās esošā pienskābe un citi produkti labvēlīgi iedarbojas uz ādu. Daudzas paaudzes paniņas ir izmantojušas ādas tīrīšanai un kā skaistumkopšanas līdzekli.

•       Katru rītu un vakaru plankumi rūpīgi jāierīvē ar rīcineļļu. Plankumi izzudīs mēneša laikā.

•       ieteicams izmēģināt krāsu rūbijas (manjishta, Rubia tinctorum) sakni. Pus- tējkaroti saknes pulvera pievieno karstam ūdenim un izdzer. Ārīgi var lietot arī pastu vai pastu ar medu. Tā dziedē iekaisumu un piešķir ādai vienmērīgu toni un gludumu.

•       Plankumi divas reizes dienā jāierīvē ar svaigu citrona sulu. Pirms došanās laukā jāpagaida, kamēr sula izžūst, citādi palielināsies jutīgums pret sauli. Ja ādu šādi apstrādā vairākus mēnešus, skābe plankumus izbalina.

•      Sarīvē ķiploku un izspiež vienu tējkaroti ķiploku sulas. Tai pievieno divas tējkarotes etiķa un ar iegūto šķidrumu ierīvē plankumus divreiz dienā, līdz tie izzūd.

6. MATU KOPŠANA

Kopš seniem laikiem ājurvēdā ārstniecības augi tiek izmantoti matu kop­šanai. Ļoti bieži dažādus augus izmanto kondicionētāju, šampūnu, kā arī matu lerīvēšanas šķidrumu gatavošanai. Līdzīgi kā zālei laukā, matiem vajadzīgs mit­rums, barības vielas un veselīgas saknes. Matu skaistums lielā mērā ir atkarīgs no cilvēka veselības.

Matu izkrišana sagādā lielas problēmas mūsdienu jaunatnei. Ājurvēdas līdzekļi pret to gūst aizvien lielāku popularitāti. Ājurvēdā matu izkrišanu sauc par indralupta vai khaalitya.

Ājurvēdā vadās pēc triju došu - vātas, pītas un kaphas - teorijas. Došas nosaka ķermeņa fizikāli ķīmiskās un fizioloģiskās norises. Pītas un kaphas bo­jāšanās rada matu nosirmošanu un izkrišanu. Sausi un nespīdīgi mati norāda uz vātas pasliktināšanos. Viskaitīgākais matiem ir karstums, jo tas padara matus sausus un vājina galvas ādu un matu saknes.

PAŠPALĪDZĪBA

1. Tīrība. Visiem matu kopšanas piederumiem jābūt ļoti tīriem. Jālieto labas kvalitātes sukas. Šķiet, ka vislabākās ir sukas, kas gatavotas no vaļa bārdas sariem, jo tās ir pietiekami elastīgas, lai nebojātu matus, tomēr diezgan stin­gras galvas ādai. Jāņem vērā, ka ķemmēm vienmēr jābūt ar strupiem zariem. Gan sukas, gan ķemmes jāmazgā divreiz nedēļā un tās jātur maisiņā, kurš arī bieži jāmazgā. Smadzenēm un galvas ādai vajadzīgs vēsums, tādēļ vislabāk ir matus mazgāt ar remdenu ūdeni un izskalot ar aukstu ūdeni. Tas tonizē galvas ādu un atsvaidzina nervu sistēmu.

2.    Masāža. Par matiem jārūpējas katru dienu. Galvas ādas masēšana ir visl.i bākā metode, lai mati būtu veselīgi un neizkristu. Lai gan masāžai labi noder ķemme ar strupiem zariem, vislabāk ādu masēt ar rokām. īkšķi jānovieto aiz ausim un ar pārējo pirkstu galiem jāveic apļveida kustības pa galvas ādu. jārīkojas tā, lai rotētu ne tikai pirkstu gali, bet ari galvas āda zem tiem. Pēc tam ar plaukstām jāizdara stingri uzspiedieni uz galvas ādas.

Šāda rīcība nodrošina labu asinsriti un asiņu piegādi matu saknēm. Galvas masāža arī palīdz atbrīvoties no spriedzes un stiprina matu saknes.

3.    Eļļas izmantošana. Masējot jālieto eļļas vai losjoni, kas iedarbojas atšķirīgi. Tie ir antiseptiski vai kalpo kā lubrikanti masāžas laikā. Pārdošanā ir da žādas medicīniskās eļļas, kas dod labus rezultātus, piemēram, neelikaady<i taila, neelibhrungaadi taila, bhringa raaja taila.

Arī pašiem mājas apstākļos ir iespējams pagatavot labu matu eļļu. Ņem 16 daļas tīras kokosriekstu eļļas un tikpat daudz svaigu Āzijas centellas (brahmi, Centella asiatica) lapu sulas. Pievieno pa vienai daļai krustnagliņas un karda monu. Maisījumu karsē, līdz iztvaiko viss ūdens. Uzglabā tīrā pudelē. Medicī­niskā eļļa būs vēl vērtīgāka, ja tai pievienos svaigu amlas (Emblica officinalis) sulu vienādā daudzumā ar centellas sulu. Regulārai eļļas lietošanai ir atvēsinoša iedarbība uz acīm, tā veicina miegu un pasargā matus no pāragras izkrišanas un nosirmošanas. Mati kļūst zīdaini mīksti. Šī eļļa pastiprina masāžas efektu, barojot un nostiprinot matu saknes, kā arī veicinot matu augšanu, ja pirms masāžas eļļu uzsilda, tā ir vairāk relaksējoša un labāk iesūcas ādā.

4.     Sukāšana. Mati ir cītīgi jāsukā pa 5 minūtēm vakarā un no rīta, vislabāk - pie atvērta loga, jo veselīgiem matiem nepieciešams svaigs gaiss. Sukāšana nedrīkst būt pārāk stipra, lai matus nestieptu, jo tad tie tiek novājināti. Matu sukāšana no galvas aizmugures uz priekšu ventilē galvas ādu.

5.    Mazgāšana. Nav iespējams precīzi noteikt, cik bieži ir jāmazgā mati. Lai matus attīrītu, tradicionāli izmanto ārstniecības augu pulverus, jo tie palīdz atbrīvot matus no netīrumiem, netraucējot galvas ādas dabiskās funkcijas. Katrs pats var pagatavot šķidro šampūnu. Ņem vienu tējkaroti sasmalcinātu vai pulverveida ziepju riekstu (ziepju koka, ritha, Sapindus mukorossi riek­sti) un shikakai (saptala, skaistā akācija - Acacia concinna). Pievieno pēc savas izvēles sauju ārstniecības augu un vāra kopā ar glāzi ūdens. Var arī maisījumu tikai pārliet ar verdošu ūdeni. Pēc tam to atdzesē, izkāš un lieto kā parastu šampūnu. Ķīmisko šampūnu putās ir aktīvas ķīmiskās vielas, kas aizvāc matu ārējo proteīna slāni un padara sausu galvas ādu, tāpēc rodas nepieciešamība lietot kondicionētājus.

f> Kondicionēšana. Ķīmiskie kondicionētāji neko citu nedara kā tikai pārklāj matus ar eļļas kārtiņu, kas saista netīrumus, tāpēc mati drīz kļūst nespodri. Tie, kuri uzskata, ka kondicionēšana ir svarīga, vienmēr var pagatavot efektīvu kondicionētāju mājās, sajaucot cukuru vai medu, citrona sulu un ūdeni attiecībā 2:1:5 tādā daudzumā, kāds nepieciešams, lai ieziestu matus. Pēc matu izmazgāšanas šis maisījums rūpīgi jāierīvē galvas ādā un matos. Pēc minūtes to izskalo. Ja galvas āda ir sausa vai tā lobās, ieteicams izman­tot lakricas (yasthimadhu, Glycyrrhiza glabra) sakņu novārījumu. Pēc matu mazgāšanas ar pirkstiem ierīvē un iemasē šo novārījumu visā galvas ādā. Pēc 2-3 minūtēm matus izskalo ar ūdeni.

MATU SLIMĪBAS, PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

Vienmēr jāpievērš uzmanība tādām matu slimībām kā blaugznas, matu Irauslums un izkrišana, taukainums vai sausums. Ja vienkārša ārstēšana nav devusi vēlamos rezultātus, tas liecina par veselības traucējumiem, kuri jāārstē kompetentam ājurvēdas ārstam.

Matu izkrišana. Matu izkrišanai var būt dažādi iemesli. Matus var bojāt ne tikai neatbilstošs uzturs, bet arī daudzi citi faktori, piemēram, stress un spriedze, vairogdziedzera hormonu nelīdzsvarotība, medikamenti, īpaši diētas tabletes, hormonālās pārmaiņas grūtniecības laikā un menopauzē, alerģija, šoks vai ieil­gušas raizes, pārtikas produktiem pievienotās krāsvielas, iedzimtība.

Plikpaurainība vīriešiem ir bieža problēma. Jebkurš var atbilstoši rīkoties, lai to novērstu. Plikpaurainības novēršana ir jāsāk tad, kad cilvēks sāk izjust matu zudumu, jo matu augšana nav proporcionāla matu izkrišanai. Patiesībā matu izkrišana ir normāla parādība, jo jaunie mati vecos aizvieto. Tomēr, ja šis līdzsvars ir traucēts un izkritušie mati netiek aizvietoti, veidojas plikpaurība. Matu zudums un augšana ir atkarīga arī no gadalaika.

No ājurvēdas viedokļa ir cieša sakarība starp matu labu augšanu un cilvēka fizisko un garīgo veselību. Ja cilvēks ir priecīgs, arī viņa mati izskatās labi, bet, ja viņam ir depresija un pesimisms, arī mati zaudē labo izskatu. Problēmas ar matiem vienmēr norāda uz došu līdzsvara trūkumu, kā arī uz nelīdzsvarotību prāta aktivitātēs.

Turpmāk doti daži ieteikumi matu kopšanai un to izkrišanas novēršanai.

• Nevajag ļaut kaphai uzkrāties galvā. Ir cilvēki, kuri pastāvīgi cieš no auk­stuma. Nevajag pavirši izturēties pret biežu saaukstēšanos. Saaukstēšanās jāārstē.

•       Nevajag nevērīgi izturēties pret sinusītu, jo arī tas slikti ietekmē matus.

•       Jāpraktizē jaladhauti (atvemšana) un jogas pozas, īpaši - apgrieztās pozas.

•       Jāpārliecinās, ka gremošanas sistēma darbojas labi, ka aknas ir veselas tin nav gremošanas traucējumu. Kūtra aknu darbība un citas gremošanas pro blēmas veicina matu izkrišanu un nosirmošanu.

•       Regulāra matu kopšana un ājurvēdas galvas masāža ir svarīga, lai atjaunot u galvas ādu.

•       Bhringaraaja (baltā eklipta - Eclipta alba - matu eļļa) tiek uzskatīta par keshraja - "matu karalieni", jo tā veicina matu augšanu uz galvas un mati aug tumši un spīdīgi.

•       Šis augs ir visvairāk pazīstamais līdzeklis pret plikpaurību un nosirmošanu, jo efektīvi aptur šos procesus un pat novērš tos. Iedarbojas atvēsinoši uz smadzenēm, palīdz nomierināt pārāk aktīvu prātu, tādējādi veicinot vese līgu miegu. Bhringaraaja lieto iekšķīgi, bet tā eļļu (bhringraj eļļa) izmanto ārīgi kā efektīvu atjauninātāju.

Sirmi mati. Kad pienāk pusmūža gadi, dabiskais pigments no matiem sāk izzust, mati kļūst pelēki un pēc tam balti. Dažreiz mati sāk nosirmot agri. Agras nosirmošanas iemesls var būt iedzimtība, nervu šoks vai slimība. Ja mati sāk sirmot priekšlaicīgi, vienmēr ir ieteicams rūpīgi pārbaudīt veselības stāvokli. Pastāv iespējas, kā novērst pārāk agru matu nosirmošanu.

Ņem pa ēdamkarotei amlu un mandeļu eļļu, sajauc ar dažiem pilieniem laima sulas un izmanto ārīgi. Pārbaudīts līdzeklis pret priekšlaicīgu matu no­sirmošanu ir arī ēdamkarote karija koka (Murraya koenigii) lapu sulas ar tasi paniņu vai lassi. No augu matu krāsvielām visplašāk lieto hennu.

Pārmērīgs vai nevēlams apmatojums. Matu augšana nevēlamās vietās, piemēram, padusēs, uz kājām un apakšdelmiem un sievietēm uz sejas, ir traucējoša. Šis apmatojums rodas no parastajiem ādas matiņiem, kas izaug pārmērīgi gari.

Jau pirms gadu tūkstošiem bija zināmi līdzekļi pret nevēlamu apmatoju­mu. Senos laikos dejotājas un aktieri esot izmantojuši nedzēsto kaļķu (kalcija oksīda) un arsēnopirīta (FeAsS) maisījumu attiecībā 1:2. Ājurvēdas traktātā Sarangadhara Samhita dotas vairākas depilācijas receptes. Piemēram, ārīgi lie­toja pastu, kas pagatavota no gliemežvāku kaļķa, kas mērcēts platānas sulā, un arsēna trisulfīda (haritaala) vienādās daļās.

6. BLAUGZNAS

Blaugznas rada niezi un birst pārslām no galvas ādas. Var būt arī gadījumi, ka blaugznas veidojas arī ausīs, uzacīs un uz pieres. Precīzs blaugznu veidoša­nās cēlonis nav skaidrs, tomēr domā, ka primārais cēlonis ir mikroorganisma l'ytirosporum ovale savairošanās. Otrs iespējamais iemesls ir pārāk liela tauku dziedzeru aktivitāte.

PAŠPALĪDZĪBA

•       Jānoskaidro, kādi pārtikas produkti izraisa alerģiju. Turpmāk no tiem jāatsa­kās. Jāierobežo piena un piena produktu, jūras velšu un taukiem bagātu pro­duktu lietošana. Jāsamazina dzīvnieku tauku saturs uzturā vai jāatsakās no tiem vispār. Jāēd veselu graudu produkti, svaigi dārzeņi, pupiņas un augļi. Jāizvairās no pārmērīgas sāls lietošanas. Mazāk jālieto tomāti, citrusaugļi un citi skābi produkti, kā arī atsevišķas garšvielas.

•      Jāsamazina cukura daudzums ēdienkartē. Arī diabēts var būt blaugznu cē­lonis. Ja ir diabēts, augstā cukura līmeņa dēļ audi atūdeņojas, jo ķermenis izvada šķidrumu, mēģinot atbrīvoties no cukura.

•      Jāsamazina un, ja iespējams, jāpārtrauc tādu pārtikas produktu lietošana, kuros varētu būt raugs, piemēram, maize un līdzīgi izstrādājumi, siers, rau­dzēti produkti, vīns un citi alkoholiski dzērieni.

•      Svarīga ir personiskā higiēna un tīrīgums. Jāmazgājas remdenā dušā un jānoskalojas ar aukstu ūdeni.

•      Nedrīkst lietot matu veidošanas līdzekļus uz spirta bāzes, jo tiem ir tendence padarīt galvas ādu sausāku. Jāatsakās arī no matu krāsošanas.

•       Lai uzlabotu asinsriti un atbrīvotos no atmirušajām šūnām un blaugznām, mati jāsukā katru dienu. Lai izvairītos no blaugznu turpmākas izplatīšanās, noliecas uz priekšu ar galvu uz leju un sukā matus virzienā no pakauša uz galvas vidu. Ja ir gari mati, ieteicams tos izsukāt divos paņēmienos, lai tos nestieptu. Pēc sukāšanas galvas āda jāmasē, lai uzlabotu asinsriti un atbrī­votos no netīrumiem un blaugznām. Tas veicinās matu augšanu. Lai masāža būtu iedarbīga, izpleš pirkstus vēdekļveidā un slidina tos cauri matiem. Aizliek īkšķus aiz ausīm un ar pārējo pirkstu galiem spaida galvas ādu. Pēc tam apļo pirkstus, lai tie kustinātu galvas ādu pa galvaskausa virsmu.

•       Meditācija vai joga palīdzēs atbrīvoties no stresa, kas pastiprina blaugznu veidošanos.

ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Stikla pudelē pagatavo emulsiju, sajaucot vienu daļu sandalkoka eļļas ar trim daļām svaigas citrona sulas. Ar iegūto maisījumu apstrādā galvas ādu.

•       Noderīgs ieteikums ir matu mazgāšana ar zaļo lēcu (Phaseolus aureus) v.n amlas pulveri, iejauktu rūgušpienā.

•       Uz nakti iemērc ūdenī divas ēdamkarotes grieķu sierāboliņa (methi, Trigo nellafoenum -graecum) sēklas. Izmirkušās sēklas smalki saberž un pagatavo pastu, ar kuru apstrādā galvas ādu. Pēc tam matus izmazgā ar ziepju riekstu šķīdumu vai shikakai.

•       Vakarā rūpīgi ierīvē galvas ādā gelu no alojes (Aloe vera) lapām, bet no rīta matus izmazgā.

•       Samaisa olīveļļu ar ingveru un ieziež ar to galvas ādu pirms mazgāšanas.

•       Parasti pret blaugznām ārīgai lietošanai izraksta durdurpatraadi tailam un iekšķīgai lietošanai gandhaka rasaayan.

•       Brihat haridra khand divreiz dienā pa vienai tējkarotei, iejaucot glāzē ar pienu, mazina blaugznas, uzlabo matu un sejas krāsu.

•       Asins tīrīšanas šķidrumi khadiraarista un saaribaadyaasavam divreiz dienā pa 20 ml kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu arī ir noderīgi līdzekļi.

Ja 4-6 nedēļu laikā nav vērojama uzlabošanās, jākonsultējas ar ājurvēdas ārstu, jo var būt, ka cēlonis ir psoriāze vai cirpējēde.

7. GALVAS UTIS

Galvas utis ir ļoti mazi bezspārnu kukaiņi, kas dzīvo uz galvas ādas. Parasti tās ir dzeltenbrūnas vai pelēkbrūnas, bet, piesūkušās ar asinīm, var izskatīties brūnas vai sarkanīgas. Tās rāpo, bet nelec kā blusas. Utis ir jutīgas pret gaismu, un, kad pašķir matus, lai tās atrastu, utis mēģina pārvietoties uz vietu, kur mati ir biezāki. Pieaugusi utu mātīte var izdēt 3-5 gnīdas dienā, kuras ir tik stipri piesaistītas matam, ka tās var aizvākt tikai ar nagiem vai speciālu gnīdu ķemmi, bet parasta sukāšana vai galvas mazgāšana tām neko nevar padarīt.

Gnīdas ir uz mata ļoti tuvu galvas ādai, jo tām patīk siltums un mitrums. Utis izšķiļas pēc 7-10 dienām. Pēc izšķilšanās jaunā uts nobriest aptuveni 2-3 ne­dēļās. Tad tā spēj izdēt jaunu gnīdu paaudzi. Utis var radīt nelielas problēmas, izraisot niezi un apsārtumu dūriena vietā, kas ir līdzīgs kā pēc oda dzēliena. Tās rada infekcijas iespējas. Ļoti reti infekcijas rezultātā pietūkst kakla vai padušu imfmezgli. Tomēr nevienai slimībai utis nav sākotnējais cēlonis. Ja ir galvas

Ulls, sliktākais, ko cilvēks var darīt, ir izmantot kodīgas un toksiskas vielas to Iznīdēšanai. Dažas utis galvā vēl nav iemesls lielam satraukumam. Galvas utis li samērā kustīgas un tādēļ invazīvas. Tās izplatās gan tieša kontakta ceļā, gan kopīgi lietojot ķemmes, sukas, šalles, cepures, mūzikas austiņas, matu apsējus vai ķiveres. Utis var pāriet no cilvēka uz cilvēku ar pūkainām rotaļlietām un gultas veļu, no mīksto krēslu atzveltnēm un no automašīnu sēdekļiem.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Galvas āda un mati jāapstrādā ar kaņepju kendiras (charas/ganjaayi, Apocy- num cannabinum) lapu sulu vai lapu pastu.

•       Ja nevar dabūt kaņepju kendiru, noder arī rūgto mandeļu pasta.

•       Labs līdzeklis pret galvas utīm ir ziede, kas pagatavota no skarainā kokžņau­dzēja (malakanguni, Celastrus paniculata) mizas pulvera un sinepju eļļas.

•       Var izmantot pastu no tīklainās anonas (seetaa-phal, Annona reticulata) smalki saberztām sēklām un ūdens. Pirms gulētiešanas pastu ieziež matos un ap galvu aptin drānu. Pasta nedrīkst nonākt kontaktā ar acīm.

•       Pamatīgi samitrina matus ar tabakas pastu un ap galvu aptin drānu. Pēc 2-3 stundām rūpīgi izmazgā matus ar ziepju riekstu (rita) emulsiju.

•       Līdz ar augu līdzekļiem var lietot arī neorganisku ājurvēdas līdzekli - alau­nu (phitkari). Izšķīdina 3 g alauna puslitrā ūdens un ar iegūto šķīdumu regulāri apstrādā matus. Pirmā galvas apstrāde ar līdzekli pret utīm, ja tā ir pareizi izdarīta, parasti iznīcina visus kukaiņus, bet nenonāvē visas gnīdas. Parasti jau dienu pēc apstrādes var ieraudzīt sīkas utis. Tas nozīmē, ka tās ir izšķīlušās no gnīdām. Lai iznīdētu jaunās utis, pirms tās ir sākušas vairoties, nepieciešama atkārtota galvas apstrāde pēc 7-10 dienām.

Kaut arī apstrāde nonāvē visas dzīvās utis, gnīdas tomēr ir izturīgākas. No tām parasti nevar atbrīvoties, sukājot vai ķemmējot matus. Daži vecāki bērniem nogriež atsevišķos matus, pie kuriem ir gnīdas. Var izmantot arī pinceti, lai at­brīvotos no gnīdām. Ir pieejamas arī ziloņkaula ķemmes ar ļoti ciešiem zariem, kas speciāli paredzētas pret gnīdām.

Ja bērnam ir utis, iespējams, ka invadēta ir ari viņa apkārtne - apģērbs, pūkainās rotaļlietas, gultas veļa, paklāji, automašīnas sēdekļi. Parasti utis bez cilvēka spēj izdzīvot tikai samērā neilgu laiku - aptuveni 72 stundas jeb trīs dienas. Utis var izsūkt no dīvāniem, paklājiem un citām vietām ar putekļsūcēju. Gultas veļu, apģērbu, dvieļus un citas drānas var izmazgāt karstā ziepjūdenī un izžāvēt karstā vietā. Sukas un ķemmes vēlams iemērkt uz 10 minūtēm karstā ūdenī vai spirtā. Ja nevar veikt šādu apstrādi, tad tās jāietin plastmasas plēvē un jāatstāj uz 10 dienām. Pa šo laiku aizies bojā visas utis, gnīdas izšķilsies un nākamā paaudze nomirs badā.

8. ĶERMEŅA AROMĀTS

Visiem zināms, ka svīšana ir sākotnējais ķermeņa aromāta cēlonis. Galvenā nozīme aromāta veidošanā ir baktērijām, tomēr var būt svarīgi arī tādi faktori kā pārmērīga svīšana, zems cukura līmenis asinīs, vielmaiņas traucējumi, me­nopauze vai pat emocionālais stress (dusmas, bailes, uztraukums). Ķermeņa aromātu var pastiprināt pārmaiņas vielmaiņā vai uzturā, kuru rezultātā rodas aizcietējums. Daži cilvēki nespēj pārstrādāt produktus, kuros ir daudz holīna, piemēram, olas, zivis, aknas un pākšaugus. Rezultātā rodas "zivju smaka". Arī daži pārtikas produkti, piemēram, sīpoli, ķiploki, kafija un alkohols, var radīt pastiprinātu ķermeņa aromātu.

pašpalīdzība

•       Katru dienu divas reizes jāmazgājas, lai aizskalotu baktērijas no ādas.

•       Jāierīvē paduses ar saziepētu vīšķi, nevis tikai ar ziepēm, lai pilnīgāk atbrī­votos no baktērijām. Mājās pagatavojams pulveris no triphala un zaļo lēcu (zeltainās pupiņas - Phaseolus aureus) miltiem pret baktērijām palīdz labāk nekā parastās ziepes.

•       Ja ķermeņa aromāts rada nopietnas problēmas, jāiegremdējas uz 15 minū­tēm vannā ar ūdeni, kam pievienotas aptuveni trīs tases tomātu sulas.

•       Cilvēki bieži vien nepadomā par apģērbu. Vaļīgas drēbes ļauj ķermenim brīvāk elpot nekā cieši piegulošas.

•       Apģērbs un apavi no sintētiskiem materiāliem arī traucē ķermenim elpot, tādēļ jāizvēlas kokvilnas izstrādājumi. Apģērbs ir bieži jāmazgā.

•       Ķermeņa aromātu var ietekmēt daži produkti, piemēram, gaļa, sīpoli, ķip­loki, eksotiskas garšvielas, dzērieni - kafija un alkohols. Jāatsakās no to lietošanas, lai pārliecinātos, vai ir jūtama atšķirība.

•       Ķermeņa aromātu var radīt arī daži medikamenti. Jāpārbauda, vai aromāts mainās, kad tos pārtrauc lietot.

•       Tabakas lietošana arī stipri ietekmē ķermeņa aromātu. Tas izdalās ne tikai no plaušām, bet arī caur ādu.

Ā jurvēdas līdzekļi

•       Ļoti labu savelkošo līdzekli ādai, kas aizver vaļējās poras, var pagatavot, iejaucot nelielā glāzē ar ūdeni vienu tējkaroti triphala pulvera. Pēc sešām stundām šķidrumu izkāš un lieto ārīgi, vēlams, aukstu.

•       Savelkošu līdzekli var pagatavot arī no kampara (karpooram), tikai tas slikti šķīst ūdenī. Divas tējkarotes smalka pulvera iejauc pudelē ar ūdeni un tur saulē apmēram 15 dienas. Pirms lietošanas labi sakrata.

•       Rāceņu sula novērš padušu aromātu līdz 10 stundām. Jāsarīvē rācenis un jāizspiež sula. Lai ierīvētu paduses, vajadzīgas 2 tējkarotes sulas.

•       Sulu var izspiest ari no aptuveni divdesmit redīsiem un sajaukt to ar ceturt­daļu tējkarotes glicerīna. Maisījums jāuzglabā pulverizatorā vai šļircē. To izmanto kā dezodorantu padusēm un kājām.

•       Tukšā dūšā jāapēd 500 mg kviešu lakstu, uzdzerot glāzi ūdens. Kviešos eso­šais hlorofils samazina ķermeņa aromātu.

•       Ābolu sidru vai etiķi var izmantot kā dezodorantu padusēm.

•       Padušu apstrādei var lietot arī kukurūzas cieti vienu pašu vai maisījumā ar dzeramo sodu.

•       Stipri svīstošās vietas var iepūderēt ar zīdaiņu pūderi vai talku.

•       Var pamēģināt lietot alaunu (spatikari/phitikari), ko iegūst no alumīnija sulfāta un kālija karbonāta. Tā iedarbība nav tik stipra kā pretsviedru līdzekļiem, kuri var aizsprostot sviedru dziedzerus, kā arī satur alumīnija hlorhidrātu, kas var radīt veselības problēmas nākotnē.

•       Dezodoranta vietā var izmantot dzeramo sodu. Ar to jāapstrādā sausas pa­duses. Soda nonāvē baktērijas un absorbē sviedrus.

9. ATLĒTA PĒDA (t/nea pedīs)

Atlēta pēda (tinea pedis) ir bieži sastopama sēņu infekcija, kad pēdu āda, sevišķi apakšpusē un pirkstgalos, kļūst niezoša un sāpīga, nolobās, iekaist un veido čulgas. Kad čulgas plīst, rodas sāpīgi jēlumi ar izdalījumiem, pietūkums un nepatīkama smaka. Dažreiz slimība var pāriet uz kāju nagiem un citām ķermeņa daļām. Slimība var izplatīties ar inficētiem palagiem, dvieļiem un apģērbu. Ar atlēta pēdu smagāk un biežāk slimo cilvēki, kuri lieto antibiotikas, steroīdus, kontracepcijas līdzekļus un zāles, kas pavājina imūnsistēmas funkci­jas, kā arī tie, kuri ir tukli vai slimo ar cukura diabētu.

Slimība šādu nosaukumu ir ieguvusi tādēļ, ka ar to bieži slimo sportisti, jo infekciju ierosinošajai sēnei labvēlīga ir vide pie peldbaseiniem, dušās, kā arī tumšās, drēgnās un mitrās vietās ar sliktu ventilāciju.

Vairumam cilvēku uz ādas ir šī sēne, tomēr ar atlēta pēdu viņi saslimst tikai tad, ja ir atbilstoši apstākļi slimības attīstībai. Kāju svīšana, šauri apavi, sintētis­kās zeķes, kas slikti uzsūc mitrumu, silts klimats un rūpīga kāju nenoslaucīšana pēc mazgāšanās - visi šie faktori veicina sēnes augšanu uz ādas.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Pēc vannošanās ar kokvilnas dvieli vai fēnu rūpīgi jānosusina kājas, sevišķi - pirkststarpas. Kājas var apstrādāt ar pretsviedru līdzekli, piemēram, sphatika bhasma (alauns), lai ierobežotu svīšanu, jāvalkā zeķes, kas labi uzsūc mit­rumu, vislabāk - no kokvilnas. Zeķes jāmazgā karstā ūdenī, kam pievienots veļas balinātājs. Jārūpējas, lai apaviem vienmēr labi piekļūtu gaiss. Pirms apaušanas tie vienmēr kārtīgi jāizžāvē. Ja iespējams, naktī jāizņem starpzo- ļ Ies, lai tās izžūtu, kā arī jāizmanto etiķis pret atkārtotu infekciju. Lai kājas ' būtu sausas, ieteicamas ir vaļējas sandales. Nedrīkst mainīties ar apaviem. J

•       Pēdas katru dienu apmēram 30 minūtes jāmērcē ūdenī, kam pievienota dzeramā soda. Šāda pelde nodrošinās ādā pareizu skābju-bāzu attiecību, un pēdas kļūs sausas. Var arī 3 vai 4 litriem silta ūdens pievienot divas ēdamka­rotes veļas balinātāja un 10-15 minūtes mērcēt tajā kājas divas reizes dienā.

•       Pēdas var mazgāt ar vāju tankana bhasma (borskābe ar sodu) šķīdumu. Pēdu mērcēšanai noder arī galda sāls šķīdums. Jāņem divas tējkarotes sāls uz puslitru silta ūdens. Pēdas tajā jātur 10-15 minūtes, bet pēc tam rūpīgi jānoslauka. Sāls iznīdē sēnes un samazina svīšanu.

► Vēl viens mājas līdzeklis ir kanēlis (Daalchin). Uzvāra 4 tases ūdens, pievie­no 8-10 sadrupinātas kanēļa standziņas un 5 minūtes vāra uz lēnas uguns. Atstāj slēgtā traukā, ļauj ievilkties 45 minūtes un pēc tam izmanto pēdu vannošanai.

Bojātām vietām viegli pieskaras ar spirtā samērcētu kokvilnas vates piciņu un ļauj ādai nožūt. Tikpat iedarbīga ir alojes (Aloe vera) gela, ābolu sidra, etiķa un medus izmantošana.

Aktīvi uz sēnēm iedarbojas ajoene, ko satur ķiploki. Tā sastāv no trijām alicīna molekulām. Sēnes skartās vietas var ieberzēt ar svaigu ķiploku daiviņu. Otra metode ir svaigas saberztas ķiploku masas uzlikšana uz slimajām vietām. Pēc pusstundas kājas jānomazgā. Lai iegūtu vēlamos rezultātus, procedūra

jāatkārto katru dienu divas nedēļas. Ja jūtama dedzināšana, ķiploku masa jā­nomazgā un jālieto atšķaidīta ķiploku sula. Līdzīga iedarbība ir sīpolu sulai.

•       Efektīvs līdzeklis pret sēnēm un niezi ir mahaa marichyaadi tailam - ājur­vēdas eļļa, kas satur melnos piparus un citas iedarbīgas sastāvdaļas. Skartās vietas ierīvē ar šajā līdzeklī samērcētu vati vairākas reizes dienā. Pēc 3-5 ne­dēļām problēma parasti izzūd.

•       Jālieto veselīgs uzturs. Jāizvairās no ēdieniem ar augstu cukura saturu, ieskaitot neatšķaidītas augļu sulas. Vairākas reizes dienā jāēd biezpiens un ar veselu graudu produktiem jāuzņem pietiekami daudz B grupas vitamīnu, lai veicinātu normālas mikrofloras atjaunošanos, kā arī cīnītos pret infekciju antibiotiku lietošanas gadījumā.

•       Dadrughna lepa (ārīgi) un gandhaka rasaayana (iekšķīgi) ir divi no tradi­cionālajiem ājurvēdas medikamentiem, ko parasti paraksta, lai ārstētu atlēta pēdu. Šī slimība labi padodas ājurvēdas ārstēšanai, ja vien izpilda kursu līdz galam arī tad, ja pašam šķiet, ka āda ir atbrīvojusies no sēnes, citādi infekcija var atjaunoties.

10. VARŽACIS UN TULZNAS

Visbiežāk varžacis un tulznas ir maksa par nevērību pret pēdām. Varžacis un tulznas ir samērā līdzīgas, tomēr atšķiras vietas, kur tās izveidojas.

Varžacis rodas virs kāju pirkstu kauliņiem un ādā starp kāju pirkstiem. Varž­acis ir cietas, sāpīgas un apaļas. Stipro sāpju dēļ cilvēkiem rodas pārmaiņas stājā un gaitā. Šīs pārmaiņas savukārt rada sāpes potītēs, mugurā, gūžās vai ceļos.

Tulznas var rasties jebkurā ķermeņa daļā, kas pakļauta pastāvīgam spiedie­nam vai kairinājumam. Visbiežāk tās ir uz pēdas spilvena vai papēža, uz rokām vai ceļgaliem. Tulznas ir biezi, nesāpīgi ādas sabiezinājumi.

Liela tulzna uz kājas īkšķa kauliņa jeb bunions bieži rada sāpīgu iekaisumu īkšķa virspusē. Šķiet, ka tendence veidoties šādai tulznai ir iedzimta, bet, ja nav spiediena uz īkšķi, tā var arī nekad nerasties.

Sievietēm šādas problēmas rodas biežāk nekā vīriešiem. Iespējams, tas ir tādēļ, ka viņas valkā gan augstpapēžu apavus, gan pēdai nepiemērotus apavus.

cēloņi

Varžacis un tulznas veidojas kā aizsargs ādai, kura tiek atkārtoti saspiesta, berzēta vai kairināta. Visbiežākie to rašanās iemesli ir pārāk šauri vai vaļīgi apavi, augstpapēžu apavi, ciešas zeķes, kāju pirkstu deformācija, ilgstoša kāpšana lejup

no kalna, ilga stāvēšana vai iešana pa cietu pamatni. Tulznas var radīt arī darbs

vai vaļasprieks, kura dēļ ir pastāvīgs vai atkārtots spiediens uz vienu un to pašu

ķermeņa vietu.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Varžaču un tulznu gadījumā parasti nav nepieciešama ārsta palīdzība, ja vien nav diabēts, slikta asinsrite vai citas problēmas, kas sarežģī pašpalī­dzību. Svarīgi ir vērsties pie ārsta, ja ir plīsusi varžacs vai tulzna, jo tad var notikt inficēšanās. Par infekciju liecina strutu vai caurspīdīga šķidruma izdalīšanās no varžacs.

•       Svarīgākā ir profilakse, tādēļ ir jānovērš nevēlams spiediens uz noteiktām pēdas vietām. Lai to mazinātu, pret skartajām vietām apavos var ielikt pakav- veida gumijas polsterus, kokvilnas vati, aitas vilnu vai kādus citus ieliktņus.

•       Jāatbrīvojas no neērtiem apaviem, īpaši, ja tie saspiež kopā pirkstus. Jāizvēlas apavi, kuriem ir plats purngals un zems papēdis. Pērkot jaunus apavus, tie ir jāpielaiko, nostājoties kājās. Labāk apavus iegādāties dienas beigās, kad kājas, iespējams, ir pietūkušas.

•       Viegla metode, kā cīnīties pret varžacīm, ir pēdu mērcēšana 5—10 minūtes remdenā, tīrā ūdenī vai ūdenī, kam pievienots Karlsbādes sāls. Pēc tam ar pumeku viegli katru reizi noberž atmirušo ādu. Tad pēdas ieziež ar rīcineļļu, lai to āda būtu mīksta.

•       Samērcē mazu auduma gabaliņu etiķī, aptin ar to kāju pirkstu un atstāj to uz diennakti. Varžacs izkrīt laukā ar visu sakni. Cits variants ir mērcēt pēdas seklā traukā ar siltu ūdeni, kam pievienota puse tases etiķa. Varžacis un tulznas pēc tam berzē ar tīru pumeku vai labas kvalitātes ūdensizturīgu smilšpapīru.

•       Pēdas 15 minūtes tur siltā ūdenī, pēc tam pie varžacs piesien nelielu citrona mizas vai gatava banāna mizas gabalu ar iekšpusi pret tulznu un atstāj visu nakti. Parasti varžacs izzūd trīs dienu laikā.

•       Uz varžacīm var uzlikt arī negatavas papaijas vai zaļu vīģu (anjeer) piensulu, zaļu kartupeļu masu, lakricas (mulethi) pastu vai eļļu, kas ekstrahēta no Indijas riekstu (kaaju) čaumalām.

•       Ājurvēdā rekomendē uzlikšanai uz varžacīm vai tulznām pastu, kas pagata­vota no vienas tējkarotes alojes (Aloe vera) gela un pustējkarotes kurkumas. Pēc pastas uzlikšanas pēdu apsaitē un pastu atstāj uz nakti. Katru rītu pēdas 10 minūtes jāmērcē siltā ūdenī un katru dienu tās jāmasē ar sinepju eļļu. Palīdz arī kaaseesadi taila aplikācija.

13

ACU SLIMĪBAS

1. KONJUNKTiVĪTS

Konjunktivīts ir konjunktīvas - augšējā un apakšējā plakstiņa iekšpuses un acs baltuma virsējā slāņa iekaisums. Ājurvēdā šo slimību sauc par netraab- hishyandam.

cēloņi un simptomi

Konjunktivīta gadījumā sīkie asinsvadi kļūst labāk saskatāmi, tādēļ acs kļūst sārta. Parasti šo slimību izraisa vīrusi, kuri ir līdzīgi saaukstēšanos izraisošiem vīrusiem. Tādēļ arī pirms konjunktivīta, tā laikā un pēc tā novērojami saauk­stēšanās simptomi. Tomēr ir arī tādi konjunktivīta gadījumi, kuru cēlonis ir baktērijas vai alerģija.

Konjunktivītam līdzīgi simptomi var būt arī acs ievainojuma un pārāk stip­ras acs berzēšanas gadījumā, kā arī tad, ja acī iekļuvis svešķermenis.

Alerģiskā konjunktivīta pamatā ir alerģija pret putekšņiem, kosmētikas līdzekļiem, dzīvnieku ādu un spalvām, medikamentiem, gaisa piesārņojumu, dūmiem un citiem faktoriem. Visos konjunktivīta gadījumos piesarkst acu baltums un jūtama graušana. Var būt neliels jutīgums pret gaismu un stipra asarošana.

Bieži vien novērojami dzeltenīgi izdalījumi, kas naktī sakalst. Bakteriālās infekcijas gadījumā ir izteikti strutaini izdalījumi un to sacietējumi, bet, ja ierosinātājs ir vīruss, izdalījumu ir maz. Savukārt vīrusu infekcijas gadījumā var pietūkt un sāpēt limfmezgls pie auss slimības skartajā pusē.

Alerģiskā konjunktivīta gadījumā parasti acs baltums ilgstoši vai pat visu gadu ir sārts un niez, bet strutainu izdalījumu nav. Problēma saasinās putek- šņu izplatīšanās sezonā. Acis var asarot, var tecēt deguns, un ir bieži jāšķauda. Putekšņu sezonā konjunktīva retumis pēkšņi pietūkst un kļūst bālgana, bet pēc dažām stundām šīs pazīmes izzūd.

Pareizi rīkojoties, bakteriālais konjunktivīts pāriet divās vai trijās dienās,

vīrusu izraisītais konjunktivīts pāriet aptuveni nedēļas laikā, bet alerģiskais

konjunktivīts mazinās viena vai divu mēnešu laikā.

pašpalīdzība

•       Nedrīkst aiztikt acis ar pirkstiem. Tās jāslauka ar tīru salveti vai kabatlaka­tiņu.

•       Acis nedrīkst berzēt.

•       Uz slimās acs ieteicams 3 vai 4 reizes dienā uzlikt silta, bet ne karsta ūdens kompresi vismaz uz 5 minūtēm. Tas ari palīdz atbrīvoties no sakaltušajiem izdalījumiem.

•       Uz acs var uzlikt arī auksta ūdens kompresi vai drānā ietītu ledus gabaliņu.

•       Jāatsakās no acu kosmētikas lietošanas, kamēr infekcija nav izārstēta. Nekad nevajag aizņemties citu cilvēku acu kosmētikas piederumus un brilles.

•       Nevajag nēsāt acu apsēju, jo tas var pastiprināt infekciju.

•       Ja acis ir inficētas, nedrīkst lietot kontaktlēcas.

•       Bieži jāmazgā rokas un seja jāslauka sausā dvielī. Konjunktivīts ir ļoti lipīgs, tāpēc slimību var iegūt citi, ja lieto kopīgus vannas istabas sūkļus, halātus un dvieļus. Personiskās higiēnas priekšmeti katru dienu jāmazgā ar ziepēm un ūdeni.

•       Nedrīkst inficēto aci aizskart ar rokām, jo ar tām infekciju var pārnest uz veselo aci.

•       Ieteicams noskaidrot alerģiskā konjunktivīta cēloni, lai turpmāk varētu sa­slimšanu novērst. Jācenšas izvairīties no putekšņiem, putekļiem, pelējuma sporām un dzīvnieku blaugznām gaisā, kā arī no tieša kontakta ar hlorētu ūdeni vai kosmētikas līdzekļiem.

•       Apģērbs jāmazgā katru reizi pēc valkāšanas.

•       Katru vakaru jānomaina spilvendrāna.

ājurvēdas līdzekļi

•       Ļoti efektīvs līdzeklis pret konjunktivītu ir Indijas bārbele (daaru haldi, Ber- beris asiaticā). Pagatavo novārījumu, ņemot divas daļas saknes un 26 daļas ūdens. Vāra, līdz atliek tikai trīs daļas tilpuma. Novārījumu sajauc ar medu un izmanto kā acu ziedi (collyrium).

•       Ļoti nomierinošs ir kurkumas novārījums. Ar to var skalot acis vai gatavot kompresi.

•       Triphala losjonu pagatavo, 15 g triphala choorna aplejot ar 200 ml ūdens, atstājot pusstundu ievilkties, pēc tam uzvārot un izfiltrējot. Ar iegūto šķid­rumu skalo acis 3 vai 4 reizes dienā.

•       Pret vīrusu infekciju noder Triphala churna, ko lieto iekšķīgi kopā ar 5 g ūdens.

•       Ieteicams dzert svaigi spiestu amlas sulu pa 2 tējkarotēm trīsreiz dienā.

•       Ja pašārstēšanās nedod rezultātu, ārsts var izrakstīt acu pilienus netra bindu. Eļļainie pilieni izskalo acis, mazina pampumu un kairinājumu, kā arī palīdz pret niezi.

•       Ja ieteiktās zāles nemazina problēmu, ārsts var ieteikt desensibilizācijas terapiju. Alerģiskās reakcijas mazinās vai pilnībā izzūd, ja alergēnu uzņem mazās devās, kuras pakāpeniski palielina. Šī ir viena no hroniskā alerģiskā konjunktivīta ārstēšanas metodēm, ko ājurvēdā sauc par okasaatmya. Ārīgi šim nolūkam lieto tādus medikamentus kā chandrodaya vati.

•       Ja ir stipras sāpes acīs, acu jutība pret gaismu, dzeltenīgi zaļi, strutām līdzīgi izdalījumi un šie simptomi nepāriet vai pasliktinās 24 stundu laikā, lai gan tiek lietoti pašpalīdzības līdzekļi, jāmeklē medicīniska palīdzība.

2, KATARAKTA

Katarakta ir acs lēcas apduļķošanās. Kataraktas veidošanos var salīdzināt ar artēriju sienu sabiezināšanos, kas ar gadiem kaut kādā mērā notiek katrā cilvē­kā. Katarakta var kavēt vai izkropļot gaismu, kas iekļūst acī un virzās cauri lēcai. Rodas redzes problēmas spilgtā saules gaismā un mākslīgajā apgaismojumā. Pa­kāpeniski redze kļūst neasa un neskaidra ari dienasgaismā. Vairumā gadījumu katarakta skar abas acis, tomēr tā var būt arī tikai vienā acī. Ja katarakta veidojas abās acīs, redze ar vienu aci var būt sliktāka nekā ar otru, jo katrai acij ir atšķirīgs kataraktas veidošanās ātrums. Šī slimība ir galvenais akluma cēlonis pasaulē, jo tā vainojama 42 % no visiem redzes zuduma gadījumiem. Ir aprēķināts, ka, novilcinot kataraktas sākšanos par 10 gadiem, būtu nepieciešama tikai puse no visām kataraktas operācijām. Lai gan kataraktas operācija ir relatīvi ātra, droša, viegla un nesāpīga, tā tomēr pilnīgi neatjauno normālu redzi. Protams, daudz vēlamāka ir kataraktas profilakse, ja vien tā būtu iespējama. Ājurvēdas nosaukums dažādiem redzes traucējumiem ir timira. Ir dažādi timiras veidi atbilstoši skartajam acs slānim un došu bojājumam. Ja savlaicīgi nerūpējas, sākas katarakta jeb linganatislui, Saskaņā ar ājurvēdas mācību par to atbildīgu ir vātas pasliktināšanās.

Viena no vātas īpašībām ir tās žāvējošā darbība. Kad lēcas zaudē savas s.i kotnējās īpašības, tās apduļķojas, tāpēc rodas katarakta.

cēloņi

1.    Biežāk sastopamā kataraktas forma ir vecuma katarakta, kas veidojas, cilve kam novecojot. Iespējams, ka notiek ķīmiskas pārmaiņas ar lēcā esošajiem proteīniem. Lai gan kataraktas veidošanās iespējas ar gadiem palielinās, šo procesu var viegli apturēt.

2.    Traumatiskā katarakta attīstās pēc svešķermeņa iekļūšanas acī un tā radītā spe cifiskā bojājuma dēļ. Iespējams, ka arī dažu veidu acu ķirurģiskās operācijas palielina kataraktas risku. Lāzerķirurģija jeb perifērā iridotomija un trabekul ektomija var palielināt iespēju saslimt ar kataraktu. Ja metinātāji un stikla pū tēji, kas strādā intensīva infrasarkano staru avota tuvumā, nelieto atbilstošus acu aizsarglīdzekļus, var notikt izmaiņas lēcas struktūrā un rasties katarakta.

3.     Komplicētā katarakta veidojas sekundāri citu slimību, piemēram, cukura diabēta, vai kādu citu acs daļu patoloģijas, piemēram, tīklenes plīsuma vai glaukomas dēļ. Kataraktas risku, iespējams, palielina arī iekaisums acī. Jonizējošā radiācija un infrasarkanie stari arī var izraisīt šī tipa kataraktu. Ja māte grūtniecības laikā ir slimojusi ar masaliņām (rubella), bērns var piedzimt ar kataraktu vienā acī.

4.    Toksiskās kataraktas cēlonis var būt medikamenti vai toksiskas ķīmiskas vie­las. Steroīdus saturoši medikamenti, kā prednizons un kortizons tablešu vai acu pilienu formā, noteikti palielina kataraktas risku, ja tos lieto ilgstoši. īpa­ši bieži šā tipa katarakta saistīta ar elpošanas orgānu hroniskām slimībām, piemēram, emfizēmu vai astmu, kuru gadījumā ilgstoša steroīdu lietošana ir dzīvībai nepieciešama. Smēķēšana ari paaugstina kataraktas risku.

simptomi

Nesāpīga un pakāpeniska redzes asuma pasliktināšanās • Jutīgums pret spilgtu gaismu, kas var radīt problēmas, vadot mašīnu • Nepieciešamība bieži mainīt brilles • Attēla dubultošanās vienā acī • Ap gaismas avotiem var parā­dīties oreols • Lasot nepieciešams spilgtāks apgaismojums • Slikta redze naktī • Uztvertās krāsas izskatās bālas vai dzeltenīgas • Acu zīlītes, kas parasti ir tumšas, kļūst bālganas'

PAŠPALlDZlBA

•       Brīvo radikāļu uzkrāšanās acu lēcā var radīt lēcas proteīnu oksidatīvus bojā­jumus. Proteīnu molekulas salīp kopā un veido lielus agregātus, kas izkliedē gaismu un traucē tai plūst cauri lēcai. Saules gaisma un oksidanti, kā ciga­rešu dūmi, veicina brīvo radikāļu veidošanos. Parasti lēcā lielā koncentrācijā ir C vitamīns, kas ir spēcīgs antioksidants, tāpēc var pazemināt saslimšanas risku ar kataraktu, jo pasargā lēcas proteīnus no oksidatīviem bojājumiem. Uzturā jālieto ar C vitamīnu bagāti produkti, piemēram, burkāni, apelsīni un amla, jo tiek uzskatīts, ka tā var novērst vai palēnināt saslimšanu.

•      Jāizvairās no bojātu pārtikas produktu un citu brīvo radikāļu avotu patērēša­nas. Jālieto daudz kurkumas. Ieteicams izvēlēties pārtikas produktus, kuros ir daudz sēra un aminoskābju (vairāk graudu un pākšaugu produktus), un samazināt dzīvnieku tauku lietošanu. Pētnieki ir atklājuši, ka pārtikas pro­dukti, kas ir bagāti ar E vitamīnu (augu eļļas, rieksti un sēklas), samazina risku saslimt ar kataraktu.

•      Jāierobežo acu saskare ar rentgenstaru, mikroviļņu un infrasarkano staru iedarbību. Jārūpējas, lai apgaismojums telpās nebūtu pārāk spilgts un nespī­dētu tieši acīs. Ieteicams lietot spuldzes ar matētu, nevis caurspīdīgu stiklu. Apgaismojums jāierīko tā, lai tas atstarotos no sienām un griestiem. Ne­drīkst pārāk ilgi uzturēties saulē. Jānēsā saulesbrilles, kas aiztur ultravioletos starus. Lai acis pasargātu no tiešiem saules stariem, ieteicams valkāt cepuri ar platām malām. Darbojoties ar kodīgām ķimikālijām, elektroierīcēm vai citiem instrumentiem, kas var acis savainot, jāuzliek brilles vai speciālas aizsargbrilles, kas pasargā acis.

ājurvēdas līdzekļi

•       Mahaa triphala ghrita parasti izraksta iekšķīgai lietošanai pret kataraktu. Galvenās šī medikamenta sastāvdaļas ir triphala un govs gī. Triphala baro un stiprina nervus un citus acābola audus, bet gī līdzsvaro bojāto vātu. Amla, kas ir viena no triphala sastāvdaļām, satur ļoti daudz C vitamīna. Minētais medikaments ir ļoti iedarbīgs kataraktas sākuma stadijās.

•       Ēdamkaroti triphala choorna pievieno glāzei ūdens, glāzi pārsedz un at­stāj uz 12 stundām. No rīta šķidrumu izkāš un lieto gan iekšķīgi, gan acu skalošanai.

Ņem 3-6 g triphala, kurkumas un lakricas (mulathi) pulvera maisījumu un lieto kopā ar medu vai gī, lai palēninātu kataraktas veidošanos. Chandrodaya vārti ir ārīgi lietojams preparāts kataraktas gadījumā. To sajauc ar tīru ūdeni un pastu izmanto kā acu ziedi. Pasta ir nedaudz kairinoša, tādēļ izraisa acu asarošanu un veicina asinsriti. Šis preparāts arī baro acu audus. Ārīgi var lietot arī līdzekli, ko iegūst, iebiezinot 1 litru amlas sulas, kam pievieno 50 g gī un 50 g medus.

14

PROBLĒMAS SIEVIETĒM

1. MENSTRUĀCIJU TRAUCĒJUMI JEB DISMENOREJA

Dismenoreja kādā no dzīves posmiem var būt pat astoņām no desmit sie­vietēm. Vēl samērā nesen mediķi uzskatīja, ka sūdzības par dismenoreju nav nozīmīgas un bieži ir saistītas ar sievietes iedomām, bet pašlaik mediķu attiek­sme ir kļuvusi nopietna. Medicīnas zinātne uzskata, ka galvenais dismenorejas cēlonis ir pārmērīga prostaglandīnu (vielas, kas regulē dzemdes kontrakcijas) veidošanās, pēc kuras notiek progesterona līmeņa pazemināšanās.

Stāvokli var pasliktināt palielināts estrogēna daudzums, kas veicina šķidru­mu un sāļu aizturi. Vismaz 10 % jaunu sieviešu simptomi ir tik nopietni, ka tie traucē normālu dzīvi, jo līdz ar sāpēm vēdera lejasdaļā var būt arī muguras sāpes, spiediena sajūta vēderā, sāpes augšstilbu iekšpusē, kā arī garastāvokļa maiņa.

pašpalīdzība

•       jāatsakās no ceptiem ēdieniem, pākšaugiem un skābiem pārtikas produk­tiem. Nav ieteicams lietot tādus ēdienus, kas rada aizcietējumu, it īpaši menstruālā cikla pēdējā nedēļā.

•       jāatsakās no kartupeļu, dzelteno ķirbju un baklažānu lietošanas. To vietā ieteicams izvēlēties baltos ķirbjus, papaiju, moringu (Moringa oleifera), gurķ- veida trihozanti ("čūsku ķirbis", Trichosanthes cucumerina var. anguina), rūgto meloni (Momordica charantia) un gurķus.

•       īpaši ieteicams lietot ķiplokus. Dienā jāapēd 5-7 nomizotas ķiploku daivi­ņas. Lai izvairītos no ķiploku smaržas, tos var lietot kopā ar paniņām vai citrona sulu.

•       Saskaņā ar ājurvēdu par menstruāciju traucējumiem atbild apaana vaaya, kas ir bojāta. Hormonālā nelīdzsvarotība traucē normālo apaana vaaya ceļu uz leju, tāpēc rodas aizcietējums vai kāds cits nelabvēlīgs stāvoklis. Jālieto

asafoetīds (hing, milzu ferula - Ferula assafoetida), pa vienai tējkarotei pul­vera pievienojot ēdienam vai paniņām.

•       Lai mazinātu spazmas, jāēd zivis, nevis gaļa, piena produkti un olas. Domi, ka omega-3 taukskābes, kas ir zivju eļļā, spēj mazināt dismenorejas simpto» rnus, ietekmējot prostaglandīnu vielmaiņu un citus faktorus, kuri ierosina sāpes un rada iekaisumu.

Lai nebūtu aizcietējuma, jāatsakās no cukura, alkohola, sāls un piena pro­duktu lietošanas.

•       Pirms menstruācijām 2 vai 3 reizes dienā jāizpilda turpmāk aprakstīti vieglie vingrojumi.

Menstruāciju laikā pa dienu nevajadzētu iemigt, bet tikai nedaudz atpūsties

guļus stāvoklī.

1.    Apguļas ar seju uz augšu, saliec kājas ceļos un 10 reizes ieelpo un izelpo ar vēderu.

2.    Nostājas pie krēsla aizmugures un, turoties pie tās, atceļ no grīdas vienu papēdi, pēc tam - otru. Vingrojumu atkārto 20 reizes.

3.    Nostājas pie krēsla aizmugures un, turoties pie tās, izdara piecus dziļus pie­tupienus.

4.    Guļot uz muguras, saliec kājas ceļgalos un ar ceļgaliem 10 reizes pieskaras zodam.

ājurvēdas līdzekļi

•       Aloje (kumaari, Aloe vera) stimulē dzemdi, tāpēc to jau sen lieto kā mājas līdzekli menstruāciju veicināšanai un pret muskuļu spazmām. No alojes lapu mīkstuma jāizspiež sula un jālieto iekšķīgi pa vienai tējkarotei dienā. Var lietot arī medikamentu kumaari-aasava. Parasti tā deva ir sešas tējka­rotes kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu divreiz dienā pēc ēšanas. Cits efektīvs līdzeklis ir rajah pravartani vati, kas satur boraku bhasma veidā, asafoetīdu un aloji. To lieto pa 2 tabletēm divreiz dienā aptuveni 7 dienas pirms menstruācijas sākšanās.

•       Ilgstoši labus rezultātus dod ashokarishtha (ārstniecisks vīns ar Indijas sa- raku, Saraca indica, ashoka), ja to lieto pa 20 ml kopā ar tādu pašu ūdens daudzumu pusstundu pēc ēšanas divus vai trīs ciklus pēc kārtas.

2. LEIKOREJA

Leikoreja ir balta vai iedzeltena šķidruma izdalīšanās no maksts. Tas satur (.'Jotas un strutas. Ājurvēdā to sauc par Shwetapradara, kas nozīmē daudz baltu Izdalījumu. Uzskata, ka leikorejas cēlonis ir kaphas sabojāšanās. Parasti to no­vēro sievietēm, kuru organisms ir novājināts un kurām ir anēmija. Vairumam sieviešu ir neliels daudzums maksts izdalījumu, kas ir normāla parādība, jo izdalījumi attīra maksti, padara to slidenu un aizsargā pret infekcijām.

Līdzīgi kā mutes un tūpļa gļotāda, arī maksts gļotāda pastāvīgi atdala šūnas un aizvieto tās ar jaunām, izdalot atmirušās šūnas ar gļotām. Sekrēciju nosaka dzemdes un dzemdes kakla dziedzeri. To ietekmē arī nekaitīgas baktērijas, kas mīt veselīgā makstī. Nav normāli, ja izdalījumi ir pelēcīgi balti, dzelteni, zaļi, brūni vai iesarkani. To konsistence var būt bieza vai šķidra. Parasti tiem ir nepatīkama smaka. Izdalījumi var izraisīt apkārtējās ādas kairinājumu un apsārtumu.

Ja izdalījumi ir biezi un balti, kā arī ir nieze, to iemesls var būt kandidoze, ko izraisa raugveida sēne Candida albicans ("piena sēnīte"). Tā ir biežākais leikorejas cēlonis. Līdzīgi izdalījumi var būt sievietēm, kuras slimo ar diabētu vai ilgstoši ārstē kādu slimību ar antibiotikām. Ja izdalījumi ir dzeltenzaļi un ar nepatīkamu smaku, tie varētu būt seksuāli transmisīvas slimības trihomonoz.es dēļ, ar kuru var inficēties, lietojot kopīgus tualetes priekšmetus. Dažkārt sievie­tei ir aizmirsies izņemt tamponu vai kontraceptīvo diafragmu.

Ja izdalījumi ir brūni, līdzīgi asinīm un tie pastiprinās pēc dzimumsakara, iespējams, ka to cēlonis ir dzemdes kakla erozija. Ja izdalījumiem dzimumsa­kara laikā vai pēc tā ir asiņu piejaukums, sievietei var būt dzemdes kakla polipi. Ja vienlaikus ar izdalījumiem sāp muguras lejasdaļa vai vēders, ir nelaba dūša, tad, iespējams, radies kāda iegurņa orgāna iekaisums. Leikoreja var būt sievie­tēm, kuras slimo ar tuberkulozi, anēmiju, kā arī tām, kurām ir vājas organisma aizsargspējas, kuras neievēro higiēnu vai lieto stiprus vaginālos dezinfektantus. Leikoreja var būt arī sievietēm, kas pastāvīgi pakļautas stresam un pēc dabas ir nemierīgas.

pašpalīdzība

•       Jāsaglabā laba veselība, pietiekami jāatpūšas un regulāri jāvingro, lai novēr­stu stresu un paaugstinātu organisma aizsargspējas pret infekcijām.

•       Jāatsakās no ceptiem un asiem ēdieniem, sālītiem un marinētiem dārze­ņiem, produktiem, kas gatavoti no smalkajiem kviešu miltiem. Jāsamazina

cukura, raudzētu produktu, sēņu, konditorejas izstrādājumu, saldumu, siera, pudiņu un alkohola lietošana, ļālieto daudz svaigu skābpiena produktu.

•       Maksts apvidus jāuztur tīrs, tāpēc jāmazgājas 1 vai 2 reizes dienā ar lielu ūdens daudzumu un viegli jānoslaukās ar personisko dvieli.

•       Pēc vēdera izejas vienmēr tūplis jānoslauka virzienā no priekšpuses uz aiz­muguri, lai no fekālijām makstī nenonāktu infekcija.

•       Nedrīkst valkāt neilona biksītes. Jāvalkā tīras kokvilnas biksītes. Ja drēbes ir salijušas, tās nekavējoties jānomaina.

•       Menstruāciju laikā, īpaši naktī, ieteicams lietot biksīšu kokvilnas ieliktņus, nevis tamponus.

•       Pirms un pēc dzimumsakara abiem ar partneri jānomazgā rokas un dzi­mumorgāni.

•       Jāpārliecinās, ka seksuālajam partnerim nav nekādas infekcijas. Papildu drošībai jāizmanto prezervatīvs.

•       Regulāri jāpārbauda cukura līmenis asinīs.

•       Nevajag nodarboties ar pašārstēšanos un lietot medikamentus bez ārsta zi­ņas. Jāizvairās no smaržu, dezodorantu, ziepju, smaržīgu pūderu, aerosolu un krāsaina tualetes papīra lietošanas.

•       Nedrīkst kasīties, jo sēnes var nokļūt aiz nagiem un izplatīties tālāk.

•       Katru dienu jāizdzer vismaz 10-15 glāzes ūdens. Uzturā jālieto daudz zaļo lapu dārzeņu.

ājurvēdas līdzekļi

•       Uzvāra zirgu lēcas (Dolichos biflorus) un katru dienu lieto to novārījumu.

•       Ļoti efektīvs līdzeklis pret leikoreju ir nomizotas tamarinda (Indijas tama- rinds - Tamarindus indica) sēklas, kas izmērcētas pienā.

•       Ļoti efektīva ir maksts un tās apkārtnes skalošana ar Spatika (alauna) ūdeni.

•       Labus rezultātus dod Pushyamuga Churna. To dzer pa 3 g divreiz dienā kopā ar pienu vai ar 20 ml Ashokaarishtha.

•       Ļoti noderīga leikorejas gadījumā ir regulāra dzimumorgānu apskalošana ar banjana (Bengālijas banjans - Ficus benghalensis) un vīģeskoka (Ficus carica) mizu novārījumu. Ajūrvēda šādu skalošanas terapiju sauc par Uttara vasti. Ņem pa ēdamkarotei abu koku mizu pulvera un vāra vienā litrā ūdens, līdz atliek puse no sākotnējā tilpuma. Izkāš un biezumus izmet. Pirms ska­lošanas nepieciešama eļļas masāža. Silto novārījumu iepilda skalotnē, kurai pievieno tīru, ieziestu uzgali. Apguļas uz muguras un saliec kājas ceļgalos. Uzgali ievieto makstī un dziļi elpo. Lēnām saspiež skalotni, lai novārījums ieplūstu makstī. Paliek šādā stāvoklī 10-15 minūtes. Jāņem vērā, ka šādu procedūru nedrīkst veikt menstruāciju un grūtniecības laikā, kā arī tūdaļ pēc panchakarma (atjaunināšanas terapija). Ajurvēda leikorejas ārstēšanai iesaka dažādus ārstniecības augus, to skaitā amlu (amla, amlaki, Indijas ērkšķogas - Emblica officinalis) un ķekaru simploku (lodhra, Symplocos ra- cemosa), Indijas saraku (Saraca indica, ashoka), svēto vīģeskoku (udumbar, Ficus religiosa), lakricu (yashtimadhu, Glycyrrhiza glabra), Indijas kapoku (mocha-rasa, Bombax malabarica) un dzelzs mezuju (naagakesara, Mesua ferrea).

•      Ja simptomi 3 vai 4 dienās nemazinās, kļūst sliktāk vai sākas drudzis, asiņo­šana, stipras sāpes, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

3. MĀTES piena trŪkums

Mūsdienās māmiņas bieži vien vairs nespēj ar savu pienu vien pabarot ma­zuļus. Jaunām sievietēm ir tikai aptuveni puse vai divas trešdaļas no zīdaiņiem nepieciešamā piena.

Turklāt tagad jaunās mātes bērnus nebaro tik ilgi un tik bieži, kā to dara gados vecākās sievietes. Ājurvēdas rakstos minēti daži piena aptrūkšanās iemesli - dusmas, bēdas, nepietiekama pieķeršanās bērnam, bailes, badošanās, pārpūlēšanās, novājēšana vai jauna grūtniecība.

pašpalīdzība

•       Noder daži pārtikas produkti, piemēram, vīnogu sula, ekoloģiski tīri dārze­ņi, ūdens, graudaugi, augļi, gaļa, gaļas zupa, piens, gī, eļļa, ķiploki, sīpoli, kā arī galvenokārt saldi, skābi un sāļi ēdieni un dzērieni.

•       Situāciju var uzlabot pārmaiņas dzīvesveidā - vairāk atpūtas, labs miegs, laimes izjūta, arī bērna pareiza barošana.

•       Apmīļojot bērniņu, radīsies arī piens. Barojot mazuli, viņš jāglāsta un jāmie­rina. Kontakts ar bērnu veicinās reflektorisku piena izdalīšanos.

•       Bērns jābaro bieži - vismaz ik pēc divām stundām dienā un ik pēc četrām stundām naktī.

•       Lai barotu bērnu, nav jāgaida, kamēr krūtis piebriedis.

•       Jāļauj bērnam iztukšot vispirms vienu krūti, pēc tam viņš jāpieliek pie otras krūts.

•       Kad šķiet, ka bērns jau ir paēdis, viņš jāpaceļ vertikāli un tā jāpatin 10-20 minūtes, ļaujot viņam atbrīvoties no gaisa burbuļiem. Pēc tam, iespē­jams, viņš vēl gribēs ēst.

Ā jurvēdas līdzekļi

Daudziem ājurvēdas ārstnieciskajiem augiem tiek piedēvēta spēja veicināt piena sekrēciju. Šos augus sauc par galaktagoniem. Turpmāk minēti populārā­kie galaktagoni.

•       Fenhelis (saunf, parastais fenhelis - Foeniculum vulgare). Fenheļa sēklām ir vāja, estrogēnam līdzīga iedarbība. Garšīgu tēju pagatavo, pārlejot divas tējkarotes sasmalcinātu sēklu ar tasi verdoša ūdens. Pēc piecām minūtēm biezumus nokāš un tēju dzer maziem malciņiem. Dienā jāizdzer līdz trim tasēm fenheļa tējas.

•       Grieķu sierāboliņa (methi, Trigonella foenum-graecum) sēklas.

Pusi tējkarotes sēklu pulvera pievieno šķelto kviešu graudu (dalia) vai rīsu putrai un ēd katru dienu.

•       Ķekarainais asparāgs (shataavari, Asparagus racemosus). Sanskritā vārds shataavari nozīmē "sieviete, kurai ir 100 vīru". Nosaukums ir simbolisks, jo šis ir galvenais atjaunināšanās augs sievietēm. Tas palielina un tonizē krū­tis, kā arī veicina piena veidošanos un uzlabo tā kvalitāti mātēm zīdītājām. Jālieto divreiz dienā pa 1-2 tējkarotēm pulvera kopā ar pienu. Lai veicinātu tā iedarbību, var pievienot arī šķipsniņu Pippali choorna.

•       Tīklainā leptadenija (jeevanthi, Leptadenia reticulata). Šī auga laktogēno iedarbību klīniski ir novērtējuši daudzi pētnieki. Ir iespējams nopirkt kom-j pleksu augu preparātu leptadenu, kas satur šī auga ekstraktu. Parastā deva ir divas tabletes trīs reizes dienā.

4, KRŪŠU FORMAS UZLABOŠANA

Kopš senatnes sievietes ir vienmēr rūpējušās par savu krūšu formu un lielu­mu. Sievietes krūšu attīstībai ir vitāli svarīga nozīme reprodukcijā. Atšķirībā no dzīvniekiem sievietes par krūtīm rūpējas jau ilgi pirms sāk zīdīt bērnu.

Krūšu attīstībā ir vairākas stadijas - pirms piedzimšanas, pubertātes laikā un bērnu dzemdēšanas gados. Krūtis pārmainās arī menstruāciju laikā un meno­pauzē. Krūšu attīstība un parnuūņu raksturs ir tieši saistīts ar sievietes vecumu. Izšķir trīs fāzes - daiviņu attīstība 10-25 gadu vecumā, dziedzeru attīstība, ko ietekmē menstruālā cikla hormoni, 13-45 gadu vecumā un piena eju sarukšana, kas sākas aptuveni 35 gadu vecumā.

Krūšu augšanas ātrums var ļoti variēt, un katrai jaunai sievietei tas ir atšķi­rīgs. Krūšu pamataudu augšana norit labāk, ja hormoni - estrogēns, progeste- rons, prolaktīns, prostaglandīni un augšanas hormons - ir līdzsvaroti. Sasniegt krūšu potenciālo lielumu kavē tādi faktori kā iedzimtība, hormonālā līdzsvara trūkums, stress, trūcīgs uzturs, daži medikamenti (īpaši - pretapaugļošanās līdzekļi) un ieilgusi pubertāte. Atbilstoši rīkojoties pusaudzes gados, iespējams sasniegt labu krūšu formu. Pēc pusaudža gadiem ķermenis pārtrauc veidot da­žus hormonus un krūšu augšana apstājas.

Krūtīs ir piena dziedzeri, kas patiesībā ir modificēti sviedru dziedzeri. Tie ir ar saistaudiem piesaistīti pie lielajiem krūšu muskuļiem. Piena dziedzeriem ir atsevišķi nodalījumi, starp kuriem atrodas taukaudi. Taukaudu daudzums nosaka krūšu lielumu, tādēļ vienīgais iespējamais veids, kā palielināt krūtis (bet par to vairums sieviešu negrib dzirdēt), ir pieņemties svarā. Tomēr daži vin­grojumi un eļļas masāža var koriģēt krūšu līnijas un padarīt krūtis elastīgākas, stiprinot muskulatūru krūšu pamatnē un uzlabojot ādas elastību. Šie pasākumi nav domāti krūšu palielināšanai, bet gan to formas uzlabošanai.

pašpalīdzība un ājurvēdas līdzekļi

•       Lai krūtis padarītu stingrākas un tonizētu, jāstimulē asinsrite, pārmaiņus aplaistoties ar karstu un aukstu ūdeni.

•       Jāvalkā cieši piegulošs krūšturis, jo tas saglabā labu krūšu formu. Tomēr krūšturis nedrīkst būt arī pārāk ciešs. Tas nedrīkst spiest krūtis un apžņaugt krūškurvi.

•       Ideāli piemērota krūšu veidošanai ir peldēšana, it sevišķi brass un peldēšana uz muguras. Palīdz arī badmintona un tenisa spēlēšana. Arī malšana ar ro­kas dzirnaviņām ir labs vingrinājums, kas uzlabo krūšu formu.

•       Iesaka ari vingrojumus ar rokām. Jānostājas taisni un jānovieto plaukstas uz pleciem. Jārotē elkoņi vismaz 10 reizes. Pēc tam rokas jāizstiepj uz priekšu plecu līmenī un ātri jākrusto viena pāri otrai.

•       Krūtis ir jāmasē maigi, bet stingri ar Yuvatyaadi tailam - klasisku ājurvēdas līdzekli, kura sastāvs ir aprakstīts slavenajā vaatsyaayana tekstā. Uzskata, ka šīs eļļas regulāra lietošana uzlabo krūšu formu un padara tās stingrākas.

Masējot ar apļveida kustībām jāvirzās uz augšu kakla virzienā. Ja eļļas ir par daudz, to nosusina ar salveti.

•       l ai krūtis būtu stingras un jaunavīgas, parasti iesaka vēl divas eļļas - gra nalābolu tonizētāju un asparāga (shataavari) gī. Lai pagatavotu granātābolu lonizētāju, vienu daļu granātābola mizas pulvera sajauc ar 4 daļām sinepju eļļas un 16 daļām ūdens un uzvāra, tad vāra uz lēnas uguns, līdz ūdens ii i/tvaikojis. Atdzesē ledusskapī. Asparāga gī gatavo līdzīgi, ņemot vienu daļu asparāga pulvera, 4 daļas gī un 16 daļas ūdens.

•       Kas attiecas uz krūšu lielumu, svarīgi būtu priecāties par tādu, kāds tas ir, nevis raizēties. Mazajām krūtīm ir tādas pašas funkcijas kā lielajām, jo to lielums funkcijas neietekmē. Ar krūtīm ir līdzīgi kā ar degunu - to lielums ir galvenokārt estētiska problēma. Daudziem labāk patīk mazas krūtis.

5. DABISKĀ MENOPAUZE

Menopauze nesākas pēkšņi, bet pakāpeniski, lai gan par tās sākumu uzskata pēdējo menstruāciju reizi. Tā ir iestājusies tad, kad sievietei menstruācijas nav bijušas vienu gadu. Nav viegli paredzēt, kad sāksies menopauze. Vidēji tā sākas 51 gada vecumā.

Saskaņā ar ājurvēdu menstruācijas laikā (raja-pravrutti) notiek dabiska liekās pītas izplūšana. Raja-nivrutti ir pakāpeniska raja-pravrutti samazinā­šanās, līdz iestājas menopauze. Ājurvēdā menopauzi uzskata kā pītas un vātas līdzsvara trūkumu. Abas šīs došas uzkrājas, izplatās un lokalizējas metaboliski svarīgos audos, izraisot menopauzes simptomus un sekas.

Menopauze sievietei sākas vecumā, kad viņa no pītas perioda pāriet uz vātas periodu. Daudzi menopauzes simptomi ir triju došu - vātas, pītas un kaphas - kombinācija. Sievietes hormonus pārvalda pīta un kapha. Tas ir gal­venais iemesls, kādēļ daudzām sievietēm menopauzē ir karstuma viļņi (pīta) un ķermeņa masas palielināšanās (kapha). Nervozitāte un slikts miegs ir saistīts ar vātas līdzsvara trūkumu.

Dažkārt sievietei sākas dabiska pāreja uz menopauzi, nesasniedzot 50 gadu vecumu. Triju līdz piecu gadu laikā stipri samazinās estrogēna, progesterona un androgēna veidošanās olnīcās. Tā kā šo hormonu daudzums svārstās, sievietei var būt neregulāras mēnešreizes un mainīgs garastāvoklis. Var novērot arī citas pazīmes, kas liecina par hormonu veidošanās pavājināšanos, piemēram, kar­stuma viļņi, miega traucējumi, maksts sausums, atkārtotas maksts un urīnceļu infekcijas slimības un urīna nesaturēšana.

Daļai sieviešu menopauze paiet bez traucējumiem, savukārt citām ir dažādi traucējoši simptomi un vārgums. Menopauzi ietekmē dzīvesveids, sievietes at­tieksme, iedzimtība, ķermeņa masa un paradumi. Par laimi, vairums simptomu parasti ar laiku samazinās, kad ķermenis pierod pie jaunā hormonu līmeņa. Pār­eju var atvieglot ārstniecības augu lietošana, pareizs uzturs, uztura bagātinātāji un pārmaiņas dzīvesveidā.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

Lai mazinātu daudzus menopauzes simptomus, nepieciešama ēšanas pa­radumu maiņa. Pieaugušo karstumu ķermenim palīdzēs atvēsināt ēdieni ar rūgto un savelkošo garšu. Rūgtā garša piemīt galvenokārt tumši zaļajiem lapu dārzeņiem. Savelkoša garša ir pupiņām, sojas pupām, putnu gaļai, kartupeļiem, kāpostiem, jāatsakās no karsējošajām gāršām - aso, skābo un sāļo produktu lietošanas. Asa garša ir ēdieniem ar pikantām garšvielām, sīpoliem, ķiplokiem, sinepēm, čili pipariem. Pie skābiem produktiem pieder tomāti, tamarindi, cit­rusaugļi, etiķis, skābpiena produkti. Sālītos un marinētos dārzeņos, mērcēs un papadā (īpaša plakana maize Indijā) ir daudz sāls.

Jāmeditē un regulāri jānodarboties ar jogu. Tas labvēlīgi ietekmē visas trīs došas, kā arī nomierina vātu un sievietes nervu sistēmu. Lai veicinātu labsajūtu menopauzes laikā, nervu nomierināšana ir ļoti svarīga. Estrogēns veidojas ne tikai olnīcās, bet ir ari virsnierēs un taukaudos. Ja sieviete ir pakļauta stresam, viņa bojā virsnieres, kas ir dabisks estrogēna avots. Jo mazāk viņa cieš no stresa, jo pārejas periods notiek vienmērīgāk.

• Karstuma viļņi. Temperatūras regulācijas centrs galvas smadzenēs saņem pagaidām vēl nezināmus signālus, kā rezultātā pastiprinās asiņu pieplūde ādai, tāpēc ādas temperatūra var paaugstināties pat par septiņiem grādiem, radot karstuma sajūtu (īpaši ķermeņa augšdaļā), svīšanu, paātrinātu sirds­darbību un dažreiz arī drebuļus. Karstuma viļņi naktī var radīt svīšanu un traucēt miegu. Jāģērbjas tā, lai pēc vajadzības varētu gan novilkt, gan uzvilkt drēbes. Jāvalkā kokvilnas vai kāda cita gaisu caurlaidīga auduma drānas. Jācenšas noskaidrot, kas izraisa karstuma viļņus, lai no šiem fak­toriem izvairītos. Tos var izraisīt stress, kofeīns, alkoholu saturoši dzērieni un asi ēdieni. Apkārtējais karstums var karstuma viļņus padarīt biežākus un intensīvākus, tādēļ ieteicams ir vēsums. Jātrenējas elpot lēni un dziļi, elpošanā iesaistot vēdera (diafragmas) muskuļus. Ieteicams izvēlēties pro­duktus, kuros ir daudz fitoestrogēnu (dabiskie selektīvie steroīdu fermentu ierosinātāji, kas funkcionē kā proestrogēni, kad ir estrogēnu deficīts, un kā antiestrogēni, ja estrogēnu ir par daudz). Sojas pupiņas, tomāti, arbūzi, ogas, dažādi pākšaugi, lakrica un granātāboli ir daži no produktiem, kuros ir daudz antioksidantu un fitoestrogēnu. Jālieto ashokarishtha (ārstniecisks vīns ar Indijas saraku - Saraca indica, ashoka) kopā ar useeraasav un citi raudzēti ājurvēdas produkti, lai atvieglotu karstuma viļņus un mazinātu citus menopauzes simptomus.

•       Pārmaiņas makstī un urīnceļos. Estrogēnu līmenim samazinoties, maksts audi kļūst plānāki, sausāki un trauslāki. Tas var būt par iemeslu niezei un dedzinošai sajūtai. Dzimumakts var būt sāpīgs. Turklāt maksts reakcija mai­nās no skābas uz sārmaināku, tāpēc sieviete kļūst uzņēmīgāka pret baktēriju un sēņu izraisītām infekcijām. Estrogēnu samazināšanās padara plānākas arī urīnpūšļa un urīnvada sienas, kā arī samazina urīnpūsli kontrolējošo muskuļu tonusu. Rezultātā var būt urīna noplūde un atkārtotas urīnceļu in­fekcijas. Lai uzturētu maksti mitru un visa sistēma būtu kārtībā, katru dienu jāizdzer astoņas glāzes ūdens vai citi veselībai noderīgi šķidrumi, piemēram, miežu novārījums vai koriandra tēja. Vienmēr pilnībā jāiztukšo urīnpūslis, lai tajā palikušais urīns nebūtu vide, kurā vairoties baktērijām. Jāatsakās no dehidrējošu antihistamīnus saturošu medikamentu, kolas, kafijas un tādu dzērienu lietošanas, kuros ir daudz alkohola. Jācenšas saglabāt seksuālo aktivitāti, jo ir teiciens -"ko nelietosi, to pazaudēsi". Urīnceļu kontroli un seksuālās funkcijas uzlabo iegurņa lejasdaļas vingrinājumi, jo tie stiprina iegurņa muskuļus ap urīnvadu. Vispirms sievietei ir jāsajūt, kuri ir tie mus­kuļi, kas urinācijas laikā palīdz apturēt urīna izplūšanu. Šos muskuļus sa­sprindzinot, jācenšas vienlaikus nesavilkt vēdera vai sēžamvietas muskuļus. Šie muskuli četras sekundes jāsasprindzina un četras sekundes jāatslābina. Vingrinājums jāatkārto 10-15 reizes vismaz trīs reizes dienā. Jācenšas pakā­peniski paildzināt muskuļu sasprindzināšanas un atslābināšanas ilgumu, kā arī pagarināt vigrinājumu laiku. Lai uzturētu labvēlīgāku maksts pH līmeni un izvairītos no baktēriju vai sēņu infekcijas, maksts jāskalo ar triphala no­vārījumu 2 vai 3 reizes nedēļā. Atkārtotu urīnceļu infekciju gadījumā jālieto Gokshuraadi guggulu pa divām tabletēm divreiz dienā.

•       Bezmiegs un garastāvokļa maiņas. Daudzām sievietēm naktī miegu trau­cē karstuma viļņi un nepieciešamība urinēt. Bezmiegu izraisa arī stress un fiziskās un psihiskās pārmaiņas, kas rodas novecojot. Jārūpējas par pareizu miega režīmu. Guļamistabai jābūt vēsai. Vienu stundu pirms gulētiešanas vēlams ieiet vannā ar karstu ūdeni. Ieteicams pie gultas nolikt piezīmju blo­ciņu, kurā jāieraksta visas domas, kas traucē aizmigt. Ja neizdodas aizmigt 20 30 minūšu laikā, jāceļas augšā un jāsāk ar kaut ko nodarboties. Visu die­nu, ne tikai pirms gulētiešanas, jāatsakās no kafijas, kolas un citu stimulējošu dzērienu dzeršanas. Pirms miega ieteicams izdzert glāzi bifeļa piena, jo tas palīdz atslābināties. Regulāra vingrošana pa dienu uzlabo miega kvalitāti, bet vingrošanai tieši pirms gulētiešanas var būt pretēja iedarbība. Vakarā jā­palūdz kādam no ģimenes locekļiem pamasēt muguru, bet pirms gulēšanas sievietei pašai vēlams izmasēt kāju pēdas. Masāžai jāizmanto mandeļu eļļa vai olīveļļa, kam pievienoti daži pilieni sandalkoka eļļas (Chandanaadi tai­lam). Parasti pret bezmiegu ārsti iesaka ceturtdaļu tējkarotes Indijas nardesi (jataamaansi, Nardostachys jatamansi) un vienu tējkaroti miega vitānijas (aswagandha, Withania somnifera) pulvera.

• Osteoporoze. Lai novērstu kaulu trauslumu un porainību, uzturā jālieto produkti, kas bagātīgi satur magniju (veselu graudu produkti, rieksti, piena produkti, banāni un ar hlorofilu bagāti dārzeņi), kalciju (piens un piena produkti, pupiņas un citi pākšaugi, kartupeļi, ziedkāposti un žāvētas vī­ģes), D vitamīnu (olu dzeltenums, piens, aknas), K vitamīnu (zaļie dārzeņi, graudu un dzīvnieku valsts produkti) un mangānu (graudu produkti, klijas, rieksti un tēja). Osteoporozi aptur arī vingrojumi, kas saistīti ar smaguma celšanu no rītiem. No ājurvēdas preparātiem pret osteoporozi parasti iesaka Prawaala bhasma, kurā ir dabiskais kalcijs.

15

DAŽĀDAS problĒmas

1. NEPIETIEKAMA AUGŠANA GARUMĀ

Saskaņā ar ājurvēdu ir astoņi personu tipi (Ashta ninditya), kurus uzskata par gandrīz neārstējamiem. Tie ir cilvēki, kuri ir maza auguma vai pārāk gari pārāk tievi vai resni; pārāk gaiši vai pārāk tumši; bez matiem vai pārāk apauguši ar matiem. Vislielākās rūpes rada mazs augums.

Puķupodā iestādīts augs nekad nesasniegs maksimālo augstumu, ja būs ierobežoti dabiskie augšanas faktori - ūdens, saule - un sakņu sistēma nespēs pietiekami labi attīstīties. Ājurvēdā uzskata, ka līdzīgi ir ar cilvēka augšanu Lai gan ģenētiski katram cilvēkam ir ieprogrammēts noteikts augums, vairums cilvēku to nekad nesasniedz, jo viņiem nav visa nepieciešamā, kas vajadzīgs maksimālā garuma sasniegšanai, ja konstatē kavējošos faktorus, tos var novērst vairumā gadījumu tādējādi veicinot augšanu.

Auguma garums ir subjektīvs jēdziens. To, ko viens cilvēks uzskata par garu cits var uzskatīt par īsu augumu. Ar savu garumu nav apmierināti daudzi, tomēr lielākajā daļā gadījumu cilvēki grib būt garāki, nevis īsāki. Iemesli neapmieri nātībai ar savu augumu ir dažādi.

Ķermeņa garums ir jutīga problēma. Daudzi uzskata, ka auguma garumam nav būtiskas nozīmes. Protams, cilvēks var būt laimīgs un sasniegt savus dzīves mērķus neatkarīgi no auguma garuma, tomēr ir grūti spriest, kā jūtas tie cilvēki, kuri ir mazāki nekā vairums pārējo. Parasti tie, kuri uzskata, ka augumam nav nekādas būtiskas nozīmes, ir vidēja garuma un gari cilvēki.

Vairumam neliela auguma bērnu nav nopietnu augšanas problēmu. Katru gadu, sākot ar triju gadu vecumu un beidzot ar pusaudžu vecumu, viņi izaug vidēji par 5 cm. Pēc tam dzimumhormonu ietekmē augšana pastiprinās. Lielākā daļa cilvēku sasniedz garumu, kas ir gandrīz tāds pats kā mūsu vecākiem. Bērna augšanas ātrums ir svarīgs rādītājs, kas liecina par to, vai nepastāv kāda ar aug­šanu saistīta problēma. Augšanu palēnina dažas slimības. Ja bērnībā augšanas problēmu nav, visticamāk, to nebūs arī vēlāk un bērns sasniegs normālu garumu.

Daži bērni aug ļoti lēni un ir īsāki par saviem vienaudžiem, bet tad pēkšņi vie­na gadā viņi sāk augt tik strauji, ka sasniedz vai pat pārsniedz vienaudžu garumu. Parasti noteiktā vecumā cilvēki pārstāj augt. Vīriešiem tas visbiežāk notiek gadu, bet sievietēm - 21 gada vecumā. Pastāv iespējas sievietēm augšanu pagarināt līdz 25 gadiem, bet vīriešiem - līdz 27 vai pat 30 gadiem. To var pa- nakt, veicot noteiktus vingrojumus, esot fiziski aktīviem un lietojot atbilstošu uzturu, kas satur pietiekami daudz barības vielu un vitamīnu, kā arī pievēršoties rasaayana un kaaya-kalpa terapijai, kas ietekmē ķermeņa augšanu, jo cilvēks ir vecāks, jo grūtāk ir kļūt garākam. Rasaayana terapija dod spēku visiem ķermeņa audiem. Tā palēnina novecošanos, veicina atmiņu, uzlabo visu vitāli svarīgo or­gānu darbību, baro ķermeņa audus. Arī kaaya-kalpa stiprina ķermeņa kustību un maņu orgānus, kā arī baro visus ķermeņa audus. Šajās terapijās ir ieteikta lādu zāļu iekšķīga lietošana kā shilajit (mūmijs), miega vitānija (aswagandha, Withania somnifera), ķekarainais asparāgs (shataavari, Asparagus racemosus), amla (Indijas ērkšķogas, aamla, aamlaki, Emblica officinalis), kā arī tādu pār­tikas produktu lietošana kā govs piens, gī, medus. Nepieciešamas arī tādas periodiskas ķermeņa attīrīšanas procedūras kā panchakarma.

Ājurvēdā uzskata, ka dzīvei pastāv trīs balsti (upastambas) - uzturs (aaha- ara), miegs (nidra) un celibāta ievērošana (brahmacharya), kas nodrošina aug­šanu. Pareiza, prasmīga un optimāla šo balstu izmantošana palīdz uzturēt ķermeni, piešķirot tam fizisko spēku, spēju pretoties infekcijām, saglabāt labu sejas krāsu, augšanu visu dzīves laiku, ja vien cilvēks nedara neko tādu, kas kaitē viņa veselībai.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

1. Uzturs. Augošam cilvēkam nepieciešams saņemt vairāk kaloriju nekā pieau­gušam. Visstraujākā pamatvielmaiņa ir agrā bērnībā. Pēc tam tā palēninās, nedaudz pastiprinoties pusaudža gados. Arī bērna fiziskā aktivitāte parasti ir lielāka nekā pieaugušo cilvēku aktivitāte. Augošam organismam vajag relatīvi vairāk olbaltumvielu nekā pieaugušam, jo tās ir nepieciešamas ne tikai audu atjaunošanai, bet arī augšanai. Aptuveni 14 % kaloriju jāuzņem ar olbaltumvielām. Galvenie olbaltumvielu avoti ir piens un piena produkti, gaļa, zivis, olas, rieksti, graudi un pākšaugi.

Ogļhidrāti un tauki ir vērtīgi galvenokārt kā kaloriju avots. Jārūpējas, lai bērni pastāvīgi nesūkātu saldumus, jo tie mutē pārvēršas par skābēm, kas bojā zobus. Katrā maltītē ir jābūt svaigu un vārītu dārzeņu un augļu porcijai. Ja uz­turs ir labi sabalansēts, vitamīnu un minerālvielu piedevas nav nepieciešamas.

Lai veidotos urīns, nepieciešams pietiekami daudz šķidruma. Bērniem, kas daudz skraida un ari svīst, vajag vairāk šķidruma.

Skolas vecuma bērniem parasti ir laba ēstgriba, tomēr viņu uzturs ir rūpīgi jāizvēlas. Tā kā bērniem patīk saldumi, iespējams, kaloriju viņu uzturā ir pie­tiekami, tomēr olbaltumvielu ir pārāk maz. Labi un lēti olbaltumvielu avoti, kas bērniem garšo, ir piens un piena produkti, apgrauzdēti zemesrieksti un Bengālijas lēcas (aunazirņi, Cicer arietinum).

Tiem bērniem, kuri negrib agri iet gulēt, ir grūti no rītiem piecelties, tāpēc viņi pirms iešanas uz skolu brokastīs steigā kaut ko uzkož. Arī skolā, iespējams, ēšana notiek steigā, jo bērni vēlas starpbrīdī vairāk laika atvēlēt rotaļām. Va­karā, kad bērni ir atgriezušies no skolas, viņi parasti ir izslāpuši un daudz dzer, tāpēc ēstgriba mazinās. Lai nodrošinātu optimālu augšanu, šādi ieradumi ir jākoriģē.

Cilvēka dzīves laikā pastāvīgi rodas augšanas hormons, kas uztur ķīmisko līdzsvaru un atjauno šūnas. Ir vairāki faktori, kurus pareizi izmantojot var ievē­rojami palielināt augšanas hormona līmeni ķermenī. Dienā ieteicams apēst se­šas septiņas mazākas porcijas triju vai četru lielāku porciju vietā. Ēdot bagātīgu maltīti ar augstu glikēmisko indeksu, ķermenī izdalās liels insulīna daudzums, kas veicina vielmaiņu. Šāda reakcija ne tikai veicina tauku uzkrāšanos ķermenī, bet arī kavē augšanas hormona plūsmu asinis. Tādēļ jālieto ēdiens, kas satur mazāk cukura un neveicina insulīna izdalīšanos.

Bagātīgas vakariņas nevajadzētu ēst vēlāk kā divas stundas pirms gulētie­šanas. Lielākais augšanas hormona daudzums ķermenī izdalās pirmajās divās miega stundās, ja mielasts bijis bagātīgs, izdalās daudz insulīna, kas nomāc augšanas hormona izdalīšanos. Tā ķermenis zaudē iespēju augt atpūtas laikā.

2. Miegs. Miegā cilvēka prāts ļauj ķermenim atjaunoties. Miegs regulē arī ķer­meņa augšanas spējas, ja cilvēks neguļ pietiekami ilgi, regulāri samazinās augšanas hormona veidošanās ķermenī. Kaut arī papildu miegs noteikti ne­palielina augšanas hormona līmeni, tomēr, kārtīgi izguļoties, cilvēka kauli sa­ņem daļu no augšanas hormona, kurš tur nenonāktu, ja būtu miega trūkums. Miega laikā mugurkauls izstiepjas un pagarinās. Pēc laba nakts miega cil­vēks var būt vairāk nekā vienu centimetru garāks. Liela ietekme uz augšanu ir ieelpojamā gaisa kvalitātei un kvantitātei. Guļasvietas pamatnei jābūt cietai, piemēram, veidotai no saplākšņa. Gultas piederumi gultā jāizklāj vienmērīgi. Vienmēr jāizmanto vidēja lieluma spilvens. Tam nevajag būt ne pārāk biezam, ne pārāk plānam. Gultai jābūt pietiekami platai, lai ērti varētu pagriezties no vieniem sāniem uz otriem.

Stāja un vingrojumi. Ar laiku smaguma spēks iespaido ķermeni un izraisa mugurkaula disku deģenerēšanos, muskuļu samazināšanos, tāpēc ķermenis sakrltas un sakumpst. Tomēr, pievēršot uzmanību pareizai stājai, var sama­zināt novecošanās ietekmi, kā arī veicināt augšanu jaunībā. Sēžot, stāvot, ejot vai guļot ķermenim vienmēr jābūt taisnam.

Mugurkauls ir viena no svarīgākajām ķermeņa sastāvdaļām. Tas palīdz no­turēties taisni un izpildīt daudzas sarežģītas darbības.

Vesels mugurkauls optimizē enerģijas sadalījumu ķermenī un ļauj cilvēkam viegli un ērti veikt ikdienas uzdevumus. Mugurkauls ir pats svarīgākais, lai gūtu panākumus augšanā garumā. Lai nodrošinātu skriemeļu un disku pareizu funkcio­nēšanu, mugura katru dienu jāmasē ar ārstnieciskām eļļām, piemēram, ar Aswa- gandhadi taila. Masāža ne tikai uzturēs mugurkaulu veselu, bet arī veicinās tā attīs­tību. Stiepšanās vingrojumi un jogas pozas ievērojami palīdz pastiept mugurkaulu.

Stiepšanās vingrojumi var palīdzēt ķermenī papildus izdalīties nedaudz augšanas hormonam. Stiepjoties vienlaikus tiek nodarbinātas vairākas muskuļu grupas. Paaugstinot treniņu intensitāti, hipofīzes priekšējā daļa izdala vairāk augšanas hormona, lai kompensētu papildu slodzi. Augšanas hormona izdalī­šanos var pastiprināt arī intensīvi aerobikas vingrojumi.

4.    Apģērbs. Cilvēka ģērbšanās stils zināmā mērā nosaka, kā viņu uztver citi cilvēki. Apģērbs var ietekmēt arī to, cik garš cilvēks izskatās. Ar apģērba palīdzību iespējams izskatīties garākam, tievākam un pievilcīgākam, ja ir paradums valkāt apspīlētu apģērbu, ķermeņa augšana var būt traucēta. Vi­dēja auguma cilvēka apģērbam nevajadzētu būt ne par ciešu, ne par vaļīgu. Ir cilvēki, kuriem ķermeņa apakšējā daļa ir īsāka nekā augšējā, un otrādi. Ja vēlas, lai ķermeņa augšējā daļa izskatītos garāka, jānēsā vaļējs krekls vai krekls virs biksēm. Bet, ja vēlas, lai ķermeņa apakšējā daļa izskatītos garāka, krekls jāliek biksēs. Svītrains apģērbs ļauj cilvēkam izskatīties garākam. Arī mati ietekmē cilvēka izskatu, tāpēc tie jāķemmē tā, lai izskatītos garāks.

5.    Saule un svaigs gaiss. Saules gaisma veicina D vitamīna veidošanos ādā. Šis vitamīns ir nepieciešams kaulu veselībai. Jāsauļojas agri no rīta. Ieteicama jogas poza Suryanamaskaraas (sveiciens saulei), kas uzlabo lokanību, pa­stiprina saules iedarbību un skābekļa uzņemšanu.

6.    Garīgie vingrinājumi. Cilvēka prātam ir pārāk liels spēks, lai to tērētu vel­tīgi. Zinātnieki uzskata, ka vairums cilvēku izmanto aptuveni 15 % no savām garīgajām spējām. Ietekmēt prātu ir vieglāk, nekā cilvēki dažkārt domā. Mērķtiecīgo asociāciju metode palīdzēs sasniegt savus mērķus. Dhyaanam un citi garīgie vingrinājumi var ļoti palīdzēt.

2. NEPIETIEKAMA ĶERMEŅA MASA

Daudziem tukliem cilvēkiem ķermeņa masas nepalielināšanās varētu būt sapņa piepildījums. Tomēr cilvēkiem, kuru ķermeņa masa ir pārāk maza, tā patiesi ir problēma. Dažkārt nepietiekamas ķermeņa masas cēlonis ir trūcīgs uzturs bērnībā un pusaudža gados. Uztura nepietiekamība grūtniecības laiki var būt par iemeslu samazinātam tauku šūnu daudzumam zīdaiņa ķermeni, tādēļ bērnam arī vēlāk var veidoties pārāk maz taukaudu.

Pārāk mazai ķermeņa masai var būt arī iedzimti cēloņi. Bieži vien ķermeņa vājums, līdzīgi kā tuklums, ir raksturīgs visai ģimenei.

Nepietiekama ķermeņa masa var būt, ja ir slikti ēšanas ieradumi un ja cilvēks ēd pārāk maz. Masas zudums var būt arī slimība. Tādas novājinošas slimībai kā vēzis gadījumā strauji var zaudēt ķermeņa masu, un to ir grūti atgūt, īpašij ja uzturs nav kalorijām bagāts. Diezgan bieži ķermeņa masa samazinās stres^ un trauksmes ietekmē. Dzīvojot ārkārtējā emocionālajā stresā, cilvēkam ir grūtļ normāli ēst, tāpēc loģiska ir ķermeņa masas samazināšanās. Nepietiekama ķer meņa masa var būt arī tiem cilvēkiem, kuri sevis stimulēšanai izmanto kofeīni saturošus dzērienus un smēķē.

Ar ķermeņa masas zaudēšanu var būt saistītas nopietnas medicīniskas pro blēmas. Visbiežākais piemērs ir hipertireoze. Tai ir vēl citi simptomi, piemēram ātra sirdsdarbība, plaukstu svīšana un bezmiegs. Dažas psihiskas problēmas ari var būt saistītas ar nepietiekamu ķermeņa masu.

Ar ēšanu ir saistīti tādi divi nopietni veselības traucējumi kā bulīmija uij anoreksija. Patiesībā tie ir dziļu emocionālu un ar domāšanu saistītu problēmu simptomi. Cilvēks parasti baidās kļūt resns, tāpēc cenšas neēst vai pēc ēšanai izraisīt vemšanu. Visbiežāk šīs problēmas skar jaunas meitenes 14-19 gadu ve­cumā. Iespējams, ka slepus viņas lieto caureju un vemšanu izraisošus līdzekļus

•       Sushruta Samhita norāda: lai ārstētu slimību, jānovērš tās cēlonis. Novājē­šana lielākajā daļā gadījumu ir kādas slimības rezultāts, tāpēc vispirms ir jāārstē šī slimība.

•       Jāiemācās saglabāt iekšēju mieru. Tas uzlabos vielmaiņu un barības vielu asimilāciju.

•       Nozīmīgākais faktors ķermeņa masas palielināšanai ir pilnvērtīgs, barojošs, uzturs. Nepieciešamas lielas porcijas, biežas maltītes un veselīgs, viegli sagremojams un kalorijām bagāts uzturs. Ieteicams pakāpeniski palielināt ar enerģiju bagātu ēdienu daudzumu.

Cilvēki ar nepietiekamu ķermeņa masu bieži jūt nespēku, un viņiem salst. Siltumu palīdz uzturēt tauki, tāpēc, ja ķermenī tauku ir maz un asinsrite ir vāja, pazeminās vitalitāte un mazinās siltuma sajūta. Nogurums var būt sais­tīts ari ar barības vielu nepietiekamību, gadījumā ja uzturā ir maz kaloriju vai cilvēks badojas. Šādos gadījumos var palīdzēt tādu barojošu produktu kā buljons, piens, biezpiens, brūnais cukurs, palmu sulas cukurs, zeltainās pupiņas (melnās lēcas - Vigna mungo) un gī lietošana. Jāsamazina apjomīgo, ar enerģiju nabadzīgo produktu lietošana, bet pastip­rināti jālieto ar enerģiju bagāti produkti. Ir ieteicams vispirms apēst galveno ēdienu, tad uzēst ko barojošu un tikai pēc tam, ja kuņģī vēl ir vieta, ēst dār­zeņus un augļus.

Jāizvēlas tādi dārzeņi, kuros ir daudz cietes, piemēram, kartupeļi, burkāni.

Jāēd ari risi, mieži un citi ar cieti bagāti graudu produkti.

Nav ieteicams pirms ēšanas vai ēšanas laikā dzert šķidrumu, jo tas pavājina

ēstgribu.

Pirms ēšanas ir ieteicams iedzert vīnu, jo tas cilvēku atslābina un vairo ēstgribu. Lai uzbarotos, pirms gulētiešanas drīkst uzēst, ja vien tas netraucē miegu. Lai palēninātu ķermeņa vielmaiņu un samazinātu spriedzi, kas var tērēt kalorijas, svarīgi ir pietiekami daudz atpūsties un labi izgulēties. Ieteicams nosnausties ari dienā.

Jāatsakās no stimulējošu vielu lietošanas, kas palielina nervu enerģiju, īpaši vakaros. Jāatmet smēķēšana.

Ja iespējams, jāpārtrauc darīt darbu, kas sagādā piepūli, satraukumu un novār­dzina garīgo aktivitāti. Jācenšas pavadīt laiku jaukā un patīkamā sabiedrībā. Nav ieteicama pārmērīga seksuālā aktivitāte.

Ieteicama regulāra vingrošana, kas galvenokārt tonizē ķermeni un uzlabo tā vispārējo stāvokli. Neder enerģiska aerobā vingrošana, jo tā sadedzina daudz kaloriju un neļauj palielināties ķermeņa masai. Relaksēties un uzturēt fizisko formu palīdz pastaigas svaigā gaisā. Pēc tām uzlabojas apetīte. Ieteicama ķermeņa masāža ar barojošām eļļām, piemēram, ar aswagandha- adi tailam.

Novājēšanas gadījumos lieto tādus ārstniecības augus kā miega vitānija Caswagandha, Withania somnifera), ķekarainais asparāgs (shataavari, Aspa­ragus racemosus), sirdslapu sida (bala, Sida cordifolia) un desmodijs (vida- arigandha, Desmodium gangeticum). Labi preparāti iekšķīgai lietošanai pret novājēšanu ir Amritaprasana ghritam un Chaagalyaadi ghritam.

3. SLAPINĀŠANA GULTĀ

Bērniem, kuri spēj kontrolēt urīnpūsli dienā, bet naktī vismaz sešus mēn sus pēc kārtas viņu gulta nekad nav sausa, ir primārā nakts enurēze, ko ājurvēd sauc par Shayyaa mootra.

Slapināšana gultā ne tikai rada neērtības, bet arī satrauc bērnus, īpaši to kas vecāki par trim gadiem.

Slapināšanu gultā uzskata ne tikai par kaunu, bet tā rada arī citas neērtība Vecākiem nepieciešams regulāri mazgāt veļu, un pašam bērnam slapināša traucē miegu un rada ar neizgulēšanos saistītas problēmas.

Četru gadu vecumā gultā mēdz slapināt viens no četriem bērniem, piecu gadj vecumā - viens no pieciem bērniem, bet sešu gadu vecumā tikai viens no des bērniem. Pubertātes vecumā parasti visiem bērniem šī problēma vairs nepastā Daudziem vecākiem šķiet, ka slapināšana gultā ir neaudzinātības pazīm Agrāk uzskatīja, ka bērniem, kuri slapina gultā, ir psihiskas problēmas. Tagā domā, ka nakts enurēzi izraisa to nervu lēna attīstība, kuri kontrolē urīnpūsl.

Bērniem, kuri slapina gultā, ir vajadzība urinēt ari naktī. Sākumā zīdair urinē visas diennakts laikā. Vēlāk vairums bērnu pāriet uz urinēšanu tikai no moda periodā.

CĒLOŅI

Kad pieaugušam cilvēkam ir piepildījies urīnpūslis, signālus par to pa ner viem saņem viņa smadzenes. Tā tiek aktivēta smadzeņu retikulārā formācijj kas cilvēku atmodina, un viņš dodas uz tualeti. Šis signalizēšanas mehānism sāk darboties kaut kad bērnībā. Ja šis mehānisms nedarbojas, notiek slapināšan; gultā. Turpmāk aprakstīti galvenie nakts enurēzes cēloņi.

•       Urīnpūšļa muskuļu nesaskaņota darbība.

•       Relatīvi mazs urīnpūslis, lai saturētu parasto urīna daudzumu.

•       Pārāk liela urīna daudzuma veidošanās pēc alkoholu saturošu atvēsinoši dzērienu, diurētisku līdzekļu vai arī tādu hronisku slimību kā diabēts uj hormonālā nelīdzsvarotība gadījumā.

Sekundārās nakts enurēzes gadījumā tikai pirmos sešus mēnešus ir spēja naktī kontrolēt pūšļa darbību un tad slapināšana gultā atsākas no jauna. Tāļ iemesls var būt dažas fiziskās problēmas, kā urīnceļu infekcija vai diabēta sāk] šanās, emocionālais stress, piemēram, jauna ceturkšņa sākums skolā vai dažreii vienkārši pārmaiņas gulēšanas paradumos.

ļa liels bērns iepriekš ir labi gulējis visu nakti, bet pēkšņi sāk slapināt gultā,

problēmu, visticamāk, ir izraisījusi urīna veidošanās pastiprināšanās. Slapinā­šana gultā var būt saistīta ari ar grūtībām pamosties, kas radušās stresa dēļ, vai

ii nelieliem miega traucējumiem.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Bērni slapina gultā neapzināti, jo viņi nespēj kontrolēt situāciju. Nedrīkst likt viņiem justies vainīgiem, dusmoties un izrādīt pretīgumu, jābūt līdzjū­tīgiem un saprotošiem.

•      Jārūpējas, lai bērns labi izgulētos. Pareizs miega režīms var palīdzēt atmos­ties, kad pūslis ir pilns.

•       Viens no galvenajiem cēloņiem slapināšanai gultā ir spalīši, tādēļ tie jālikvidē.

•       Jāierobežo gāzi veicinošo produktu, piemēram, kartupeļu, zaļo lēcu (Pha- seolus aureus), šokolādes, tējas, kafijas un asu ēdienu, lietošana. Nevajadzētu dzert šķidrumus pāris stundu pirms gulētiešanas.

•       Pirms gulēšanas bērnam nepieciešams iztukšot urīnpūsli. Ieteicams uzstādīt modinātāju, lai tas zvanītu 2-3 stundas pēc bērna iemigšanas, lai viņš varētu pamosties un aiziet uz tualeti.

•       Labi palīdz urīnpūšļa stiepšanas vingrojumi.

•       Jauniešiem slapināšanu gultā var izraisīt pastiprināts stress, kas radies sakarā ar drauga vai ģimenes locekļa nāvi, vecāku šķiršanos, romantiskām attiecī­bām un līdzīgām situācijām. Stresa samazināšanai jāizmanto vingrojumi, masāža, meditācija, joga un dažādi citi relaksācijas paņēmieni.

•       Svarīgi ir iemācīties tikt galā ar negatīvām emocijām un gūt pozitīvus iespai­dus, pirms stress sāk izpausties kā slapināšana gultā.

•       Apgrauzdē koriandra sēklas. Ņem vienu tējkaroti sabrūnināto sēklu un sajauc ar tādu pašu daudzumu granāta ziedu, sezama sēklu un Arābijas akā­cijas sveķu. Pēc tam visu rūpīgi saberž smalkā pulverī. Tam pievieno smalko cukuru. Iegūto maisījumu lieto pa vienai tējkarotei pirms gulētiešanas.

•       Ieteicams pirms gulētiešanas izdzert pustasi piena, kurā iejaukts sinepju pulveris.

•       Ājurvēdas līdzekļi pret slapināšanu gultā stiprina nervu sistēmu un urīn- ceļus. Parasti izmanto tādas zāles kā Vishatinduka vati, Shilajitwaadi vati un Chandraprabha vati.

•       Labus rezultātus dod patentētie medikamenti, kā NEO (Charak) un MEN- TAT (Himalaya).

4. STIPRAS SLĀPES

Pārmērīgas slāpes jeb trishna, kā tās sauc ājurvēdā, atšķiras no parastajām slāpēm. Slāpes ir vēlēšanās padzerties. Cilvēkam ir sausa mute, un ķermenis izjūt vajadzību uzņemt ūdeni. Ja vēlēšanās vai prasība dzert ūdeni ir ļoti liela, tas ir slimīgs stāvoklis.

Slāpes ir normāla parādība, ja karstā laikā piepūles dēļ cilvēks svīstot zaudē daudz šķidruma. Ja ir ēsti trekni un sāļi ēdieni, arī tad var pastiprināti gribēties dzert, jo uzņemtās vielas nepieciešams gremošanas traktā sašķelt un asinīs at­šķaidīt. Liels šķidruma zudums ir tad, ja cilvēkam ir akūts gastroenterīts ar vem­šanu un caureju, tāpēc nepieciešams uzņemt vairāk šķidruma. Dažkārt cilvēks dzer ūdeni, jo viņam patīk dzeršanas process. Daudzi dzer ūdeni, piemēram, lai izskalotu no urīnpūšļa baktērijas, lai zaudētu lieko ķermeņa masu vai arī tāpēc, ka viņiem ir nierakmeņi un urīnu nepieciešams pēc iespējas vairāk atšķaidīt. Šie liekā ūdens uzņemšanas iemesli ir normāla parādība.

Pārmērīgu slāpju gadījumā nav acīmredzama iemesla to izskaidrošanai, jo cilvēks nedzer ar nodomu patērēt vairāk šķidruma.

Bezcukura diabēta (diabetes insipidus) gadījumā ir antidiurētiska hormona vazopresīna deficīts, kurš kontrolē šķidruma izdalīšanos no nierēm. Rezultātā veidojas liels urīna daudzums, kas savukārt rada stipras slāpes.

Arī cukura diabēta (diabetes mellitus) gadījumā, kuru izraisa relatīvs vai pilnīgs insulīna trūkums (hormons, kas regulē cukura līmeni asinīs), cilvēks var just stipras slāpes.

Ja insulīna ir par maz, stipri paaugstinās cukura līmenis asinīs, tāpēc ķer­meņa šūnām tiek atņemts ūdens un cilvēks cieš no slāpēm. Vienlaikus nieres kopā ar ūdeni izdala lielu cukura daudzumu.

Saskaņā ar ājurvēdu slāpes var izraisīt arī vāta, kuru ir aktivējušas bailes, pārmērīgs fizisks darbs, spēku zudums un nervu satraukums, un pīta, kuru satraukuši asi un slikti ēdieni, dusmas, badošanās vai kāds cits iemesls.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

Galvenais pārmērīgu slāpju ārstēšanā ir likvidēt to cēloni, jo slāpes ir vairāku slimību simptoms. Tomēr ir vairāki līdzekļi, kurus var izmantot pret stiprām slāpēm.

•       Jāizdzer 1-2 glāzes svaigi izslaukta piena, kas nav uzvārīts.

•       Jāpagatavo novārījums no vienādām daļām koriandra sēklu, amlas augļu, izžāvēta ingvera, izžāvētu vīnogu un dziedniecības matuzāles (pitapaapara, Fumaria officinalis). Tas jādzer pa pustasei trīs reizes dienā.

•       2-5 g amlas augļu mizas pulvera sajauc ar 5-10 g medus un lieto trīs reizes dienā.

•       5-10 ml svaiga mango, jamuna (Javas plūme - Syzygium cumini) vai vīģes lapu sulā izšķīdina 5-10 g brūnā cukura un lieto trīs reizes dienā.

•       Var dzert kurkumas novārījumu ar cukuru un medu.

•       Slāpes ļoti labi remdē sīrups no gataviem tamarinda augļiem.

•       Ļoti labs dzēriens neremdināmu slāpju gadījumā ir kokosriekstu piens, kam pievienots nedaudz cukura un sandalkoka pulvera.

•       Efektīvi slāpes samazina Jambeera, Paanakam, Gudoochi satva, Aamlakee rasaayana, Pravaala pishti un citi preparāti, kurus lieto pēc ājurvēdas ārsta ieteikuma.

5. ĢIMENES PLĀNOŠANAS METODES

Daudzviet pasaulē, piemēram, Indijā, iedzīvotāju skaits strauji palielinās. Tur katru dienu uz 1000 iedzīvotājiem piedzimst 41 bērns. Statistika rāda, ka pie tāda dzimstības līmeņa var piedzimt aptuveni 17 000 mazuļu vienā dienā! Tas liecina, ka pašlaik pieejamās kontracepcijas metodes daudzos aspektos cietušas neveiksmi un vajadzīga jauna pieeja šai problēmai.

Izņemot tabletes, intrauterīnās ierīces un ķirurģiju, pārējo kontracepcijas līdzekļu izmantošanas gadījumos neveiksmes ir bieži sastopamas. Turklāt efektīvākajām metodēm ir visvairāk nevēlamu blakusefektu. Piemēram, tādas intrauterīnās kontraceptīvās ierīces kā varu saturošā (copper-T) spirāle var izraisīt maksts un dzemdes krampjus, radīt smērējošus izdalījumus, stipru menstruālo asiņošanu un sāpīgas menstruācijas. Citas komplikācijas ir iekai­sums iegurnī, ārpusdzemdes grūtniecība (ektopiskā grūtniecība), menorāģija un dismenoreja.

Orālajām tabletēm blakusefekti ir galvassāpes, migrēna, depresija, viegla aizkaitināmība, ķermeņa masas palielināšanās, vārgums, kā arī nopietnākas problēmas, ieskaitot trombu veidošanos, kas var apdraudēt asinsriti sirdi, sma­dzenēs un plaušās, izraisīt sirdslēkmi, trieku vai plaušu emboliju. Dažreiz ir arī asiņošana starp menstruācijām, trūcīgas menstruācijas, maksts infekcijas, zīdītājām tiek nomākta piena veidošanās, ir nelabums, vemšana un libido trū­kums. Var būt novērojama aknu un žultspūšļa disfunkcija, kā arī ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, kuru dēļ orālās kontracepcijas tabletes nedrīkst lietot sievietes, kuras slimo ar diabētu.

Ķirurģiskās sterilizācijas gadījumā vīriešiem var veidoties hematoma, sponn tāna rekanalizācija jeb jaunu kanālu veidošanās, spermatocēle vai autoimuni tāte, kad veidojas antivielas pret paša spermu.

Ņemot to visu vērā, ir liela nepieciešamība pēc lētiem, lietotājiem draudzi giem, uzticamiem ģimenes plānošanas līdzekļiem bez nevēlamas blakusiedar blbas. Tādēļ turpinās ājurvēdas ārstniecības augu izpēte. Piemēram, Indijas valj dība ir atzinusi tautas medicīnas nozīmi dzimstības regulācijā. Daudz pētījumu par tautas kontracepcijas līdzekļiem veic Ājurvēdas un Siddha padome jaundeli un Centrālais medikamentu pētīšanas institūts Laknavā. Turpmāk minēti daži seno klasiķu traktātos raksturotie vietējās un orālās kontracepcijas līdzekļi, kā Yoga ratnaakara, Brihat-yoga-tarangini, Tantra-saara-sangraha, Brihannighan- tu-ratnaakara, Rasa-ratna-samuchchaya. Daži no tiem ir zinātniski pārbaudīti, bet citu izpēte vēl turpinās.

PAŠPALĪDZĪBA UN ĀJURVĒDAS LĪDZEKĻI

•       Lebeka albīzijas (shireesha, Albizia lebbeck) sēklas ir spēcīgs spermicīds. Tai padara spermatozoīdus nekustīgus vienas minūtes laikā. Par to pretapaugļo šanās efektu 1982. gadā rakstīja žurnālā Etnopharmacology. Sievietes to vai izmantot lokāli.

•       Kontraceptīvs līdzeklis sievietēm ir nīma (Azadirachta indica) eļļa, ko iz­manto, ievadot makstī.

•       ja ar speciālu aplikatoru makstī ievada 1 ml eļļas, tādā veidā spermatozoīdus padara nekustīgus 30 sekunžu laikā. The Defence Institute of Physiology and Allied Sciences ir pētījis un no jauna pierādījis nīma eļļas pretapaugļošanās efektu.

•       Efektīvs pretapaugļošanās līdzeklis ir pulveris, ko pagatavo no vienādām daļām garo piparu (pippali, Piper longum), vidangas (vidanga, embēlija, Embelia ribes) un boraka (Tankana) un lieto kopā ar pienu. Shah un Rawal (Ahmedabadā) ir to pārbaudījuši un ziņo, ka neveiksme ir bijusi tikai divām no 458 lietotājām. Ja katru dienu vienu mēnesi lieto pa divām garos piparus un boraku saturošām kapsulām (500 mg), neņemot vērā menstruāciju, nav novērota nevēlama ietekme uz laktāciju un citas blakries. Auglība atjaunojas, tiklīdz pārtrauc lietot preparātu.

•       Asās ahirantes (apaamaarga, Achyranthes aspera) sakņu pulveris, ja to lieto septiņas dienas pēc kārtas, sākot ar menstruācijas ceturto dienu un atturo­ties no dzimumsakariem līdz nākamajai menstruācijai, nodrošina ilgstošu sterilitāti. Arī tas ir pētījumos pārbaudīts līdzeklis.

Svinenes (chitrakam, Plumbago zeylanica) sakne jāvāra kopā ar rīsiem, jā- nokāš un novārījums jālieto trīs dienas pēc kārtas pēc menstruācijām. The Journal of Research in Plant Medicine (1981) apstiprina šīs metodes efek­tivitāti.

Uzskata, ka Ķīnas hibiska (japa, Hibiscus rosa-sinensis) ziedi, ja tos lieto tūlīt pēc bērna piedzimšanas, turpmāk pasargā no grūtniecības, bet, ja tā tomēr iestājas, notiek spontānais aborts. Aktivitāte pret implantāciju ir zinātniski pierādīta.

Indijā parastākais kontracepcijas līdzeklis ir krabjacs (gunja, Abrus pre- catorius) baltā varietāte. Trīs sēklas ar dīgļlapām bez augļapvalka uz nakti iemērc ūdenī. Ir konstatēts, ka zāļu devas lietošana ceturtajā, piektajā un sestajā menstruācijas dienā trīs gadus novērš apaugļošanos. Par šo līdzekli ir veikti interesanti pētījumi. Žurnālā Etnopharmacology ir ziņojums par pilnīgu neauglību, ko izraisījusi šī līdzekļa lietošana. Auglība atjaunojās pēc līdzekļa iedarbības beigām. (Šis līdzeldis nav zinātniski pārbaudīts, turklāt var ietekmēt nervu sistēmas darbību - red. piezīme.) Vienas vai divu rīcina sēklu mīkstuma izmantošana menstruāciju laikā pasargā no apaugļošanās. No ziņojuma žurnālā Journal of Pharmaceutical Science izriet, ka zarnu kairinājums rada asiņu sastrēgumu iegurni, kas var izraisīt abortu. (Rīcins ir ļoti indīgs augs - red. piezīme.) Milzu kalotrops (arka, Calotropis gigantea) kavē spermatoģenēzi un darbo­jas kā orālais kontracepcijas līdzeklis vīriešiem. Aktīvā viela, kas kontrolē auglību, ir kalotropīns. Ancient Science of Life (1990, aprīlis) ir publicējis pārsteidzošus pētījumu rezultātus.

Senajos tekstos ir minēti arī daudzi citi augi, kuru efektivitāte ir zināt­niski jāpārbauda. Tie ir kadamba (kadamba, Anthocephalus indicus), rāceņi (turnepši, sarsapha, Brassica campestris), viensēklas buteja (palaša, Butea monosperma), ērkšķainā lapsaste (tanduleeyana, Amaranthus spinosus), pa- reira (patha, Cissampelospareira), seiba (shalmali, Salmalia malabarica, sin. Bombax malabaricum), melnie pipari (maricha, Piper nigrum), vēdekļpalma (palmīra, taala, Borassus flabellifer), flomes klerodendrs (agnimantha, Cle- rodendrum phlomidis), Himalaju baltegle (taleesa, Abies webbiana), mikēlija (champaka, Michelia champaca), kurkuma (haridra, Curcuma longa) un citi.

16

MĀJAS lĪdzekĻi

1. mandeles

Parastā mandele (Prunus dulcis) ir vidēja lieluma koks ar vienkāršām, pe­lēcīgām lapām un košisārtiem ziediem. Augļi ir samtaini kauleņi, kas sadalās divās daļās, atklājot kauliņu, kura kodolu sauc par mandeli.

Daži maldīgi domā, ka augu valsts pārtikā vispār nav olbaltumvielu. Man­deles satur pat līdz 20 % olbaltumvielu. Mandeles ir ļoti barojošas. Tās ir vērtī­gākas par dažādiem riekstiem. Mandelēs ir visas barības vielas, kas vajadzīgas, lai ķermenis būtu veselīgs un spēcīgs. Apgalvo, ka ceļojot neviens cilvēks nebūs badā, ja viņam būs pilna kabata ar mandelēm. Mandeļu olbaltumvielas ir viegli sagremojamas. Tās satur arī ievērojamu vara daudzumu, un varš ir nozīmīgs elements hemoglobīna sintēzē, jo veicina dzelzs uzsūkšanos gremošanas traktā. Mandeļu medicīniskās vērtības pamatā ir augstais vara, kalcija, fosfora, B,, C un E vitamīna saturs. Jau senatnē mandeles daudz lietoja dažāda vecuma cilvēki, cerot, ka tās dos spēku, veselību un garu mūžu. Ājurvēdas literatūrā ir minēts, ka mandeles rada siltumu, veicina dzimumtieksmi, atvieglo vēdera izeju, iedar­bojas diurētiski, ir barojošas, mazina kairinājumu kuņģī un tonizē nervu sistē­mu. Eļļa ir salda, atvēsinoša, spazmolītiska, nomierinoša, laksatīva un atjauno ķermeni. Kopumā mandeles veicina smadzeņu darbību un atvēsina ķermeni.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

• Mandeles ir ļoti piemērotas bērniem. Ņem 3-6 mandeles ar visu mizu, izmērcē siltā ūdeni, nomizo un saberž. Iegūto pastu sajauc ar pienu, pie­vieno tējkaroti medus. Katru dienu ar to baro bērnu, sākot no divu mēnešu vecuma. Tad bērnam veidojas stipri kauli un nav jābaidās, ka viņam varētu būt gremošanas traucējumi. Mandeles ir arī ļoti noderīgas pusaudzēm, kam aizkavējas pubertātes iestāšanās. Sasmalcina mandeles, pievieno olas dzelte­numu, sezama pulveri un tējkaroti medus. Šāda uztura piedeva nodrošina pusaudžiem labu vispārējo attīstību.

•       Mandeles ir ari laba pārtikas piedeva pret vārgumu. Tās veicina atveseļo­šanos. Karstā ūdenī izmērcē 12-15 mandeles ar visu mizu. Pēc tam tās no­mizo, saberž, lai veidotos pasta, piejauc paniņas un saspaida gatavu banānu. Izkāš caur rupju audumu, pievieno 4 tējkarotes medus un dzer divas reizes dienā. Tā kā mandeles satur maz ogļhidrātu, tās ir ļoti piemērotas diabēta slimniekiem. Tās ir noderīgas ari kuņģa čūlas gadījumā.

•       Mandeles paaugstina libido un vispārējo seksualitāti frigiditātes gadīju­mā. Sagriež un novāra dažus moringa (Moringa oleifera) augļus, atdala to mīkstumu. Augļiem pievieno dažas saberztas mandeles un 2-3 šķipsniņas safrāna. Lieto 40 dienas pēc kārtas.

•       Mandeles palīdz aizcietējuma gadījumā. Atsevišķi saberž 5 tējkarotes man­deļu un tikpat daudz žāvētu dateļu. Visu sajauc kopā un pievieno 10 tējka­rotes medus. Lieto divreiz dienā pa 3 tējkarotēm.

•       Lai atbrīvotos no galvas utīm, saberž 7 vai 8 mandeles, pievieno 1-2 tējkaro­tes laima sulas un ar iegūto maisījumu ieziež galvas ādu. Pret matu izkrišanu regulāri masē galvas ādu ar nelielu daudzumu mandeļu eļļas.

•       Ja sāp zobi un ir iekaisušas smaganas, sadedzina mandeļu čaulas un ar iegūto pulveri tīra zobus.

•       Lai gūtu atvieglojumu psoriāzes un līdzīgu ādas slimību gadījumā, sasmal­cina dažas mandeles, uzvāra nelielā daudzumā ūdens un ar iegūto pastu uz nakti ieziež skartās vietas.

•       Lai uzlabotu sejas krāsu, sajauc vienādā daudzumā mandeļu eļļu ar medu un uzziež uz sejas ādas. Lai pasargātu maigo ādu no iedeguma, regulāri uzziež uz tās pastu, kas pagatavota no mandelēm, krējuma un kokosriekstu eļļas.

•       Pret bezmiegu saberž 8-10 nolobītas mandeles kopā ar vienu tējkaroti zizā- nijas vetivērijas (khuskhus zāle, Vetiveria zizanoides) pulvera, iejauc pustasē piena un ar pagatavoto līdzekli ieziež plaukstas un pēdas.

•       Muskuļu sastiepuma gadījumā vienādās daļās sajauc mandeļu eļļu ar ķiplo­ku eļļu un izmanto masāžai.

JĀŅEM VĒRĀ

Lai ķermenis mandeles labāk izmantotu, tās jālieto kopā ar tādām garšvie­lām kā melnie pipari, khuskhus, kurkuma, kardamons. Vasaras mēnešos un

karstā klimatā mandelēm noņem brūno ārējo miziņu, jo tai ir tendence karsēt

ķermeni.

2. ASAFOETĪDA (hing)

Ajurvēda mājās gatavotai pārtikai iesaka pievienot daudzus augus. Starp tiem ir arī asafoetida (hing, milzu ferula - Ferula assafoetida).

Šis augs ir izplatīts Kašmirā un Himalajos. Tam ir masīvas, burkāna saknei līdzī­gas saknes, kam 5-6 gadu vecumā augšējās daļas diametrs sasniedz 12-15 cm.

Svaigās saknes augšdaļā iegriež, lai izdalītos piensula. Piensulu savāc māla traukos, izžāvē un uzglabā ādas maisos. Iegūto masu sauc par hing.

Asafoetīdai ir savelkoša un rūgta garša, kā arī stipra smarža. To pievieno kā sastāvdaļu karijiem, sālītiem un marinētiem dārzeņiem un mērcēm.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Ķermenis uzņem asafoetīdu zarnās, bet izdala caur plaušām, ādu un nie­rēm, pirms tam iedarbojoties nomierinoši. Augs veicina olnīcu hormonu sekrēciju, paaugstina seksualitāti. Kopš seniem laikiem asafoetīdu medicīnā izmanto pret histēriju, paralīzi, gremošanas traucējumiem, impotenci, klepu un citām kaitēm.

•       Tā ir kalcija, dzelzs un fosfora avots. Satur ogļhidrātus. Olbaltumvielas un tauki tajā ir nelielā daudzumā.

•       Asafoetīdu ar panākumiem lieto pret veselības traucējumiem sievietēm, ja vienu mēnesi lieto apceptu asafoetīdu, kas sajaukta ar svaigu kazas pienu un medu, pa vienai tējkarotei trīs reizes dienā, tā veicina progesterona izda­līšanos. Progesterons palīdz funkcionālas sterilitātes gadījumā, pret aborta draudiem, priekšlaicīgām dzemdībām, sāpīgām menstruācijām, menstruālā cikla neregularitāti, pārmērīgu menstruālo asiņošanu un leikoreju. Lai pa­stiprinātu piena veidošanos pēc bērna piedzimšanas, trīs reizes lieto pa 0,0648 g jeb viens grans asafoetīdas kopā ar tējkaroti krustnagliņu uzlē­juma. Asafoetida pēc dzemdībām veicina arī dzemdes sienas kontrakcijas un tonizē dzemdes muskuļus. Tai piemīt dzimumorgānu sistēmu attīroša iedarbība. Sievietēm, kurām notiek spontānie aborti, katru dienu jālieto neliels daudzums asafoetīdas - no grūtniecības konstatēšanas brīža līdz pat dzemdībām. Tā ļoti labi palīdz, ja ir aborta draudi. Zīdītājām noder uzsildīta sezama eļļa, kam pievienoti ķiploki un asafoetida. Šo līdzekli pilina ausīs. Tas palīdz arī pret sanēšanu ausīs.

•       Asafoetida ļoti labi palīdz vīriešiem seksuālo traucējumu, piemēram, po- lūcijas, impotences, priekšlaicīgas ejakulācijas utt., gadījumos. Katru dienu 40 dienas pēc kārtas pirms saullēkta jālieto 0,0648 g jeb viens grans apceptas asafoetīdas, kas sajaukta ar medu un tējkaroti svaigas banjana (Bengālijas banjans - Ficus benghalensis) piensulas. Tas veicina dzimumtieksmi un novērš nelabvēlīgās sekas pārmērīgas seksuālās aktivitātes gadījumā, ja ar asafoetīdu masē piebrieduša dzimumlocekļa vidusdaļu, tajā uzlabojas asins­rite un erekcijas noturība.

•       Asafoetida ir pārbaudīts līdzeklis pret elpošanas slimībām. Garā klepus, bronhiālās astmas, bronhīta un citos gadījumos iekšķīgi lieto pa 0,0648 g asafoetīdas, kas sajaukta ar divām tējkarotēm medus, ceturtdaļu tējkaroti ķiploku sulas un vienu tējkaroti beteles (Piper betle) lapu sulu.

•       Kopš seniem laikiem asafoetīdu izmanto infekcijas slimību atvairīšanai. To iesien drānā un pakar kādā istabas kaktā. Uzskata, ka auga smarža aizdzen slimības. Iespējams, ka tās gaistošās eļļas un citas aromātiskās vielas var iedarboties uz mikroorganismiem.

•       Asafoetīdai piemīt arī analģētiskas īpašības. Tā remdē sāpes. Lai būtu iespē­jams augu uzziest uz pietūkuma, ko radījis reimatoīdais artrīts, vai uz sāpo­šiem muskuļiem un ievainojumiem, 0,1296 g jeb divus granus auga pulvera izšķīdina vienā ēdamkarotē kokosriekstu eļļas. Asafoetīdas pastu, kas paga­tavota ar ūdeni vai citrona sulu, var izmantot bites vai skorpiona dzēliena gadījumā. Asafoetīdu, kas sajaukta ar krustnagliņu eļļu, var iepildīt arī caurā zobā.

•       Histērijas un akūtu iesnu gadījumā bieži vien pietiek tikai ieelpot asafoetīdas smaržu, lai simptomi izzustu.

•       Pievienota ēdienam, asafoetida veicina gremošanu un nomāc gāzu veido­šanos zarnās. Ļoti populāra ir tūkstošgadīga recepte gremošanas uzlabo­šanai - Hingvaashtak choorna. To var vienkārši pagatavot. Ņem vienādās daļās apceptu asafoetīdu, sausu ingveru, garos piparus, gaišo kumīnu (jeera, Cuminum cyminum), melnos piparus, smaržīgā ajovana (Carum ajowan) sēklas, melno kumīnu (Cuminum nigrum) un sāli, visu sasmalcina un labi sajauc. Lieto pa pustējkarotei kopā ar pirmo ēdiena kumosu. Var dzert arī divreiz dienā, iejauktu karstā ūdenī.

JĀŅEM VĒRĀ

r

1. Nav vēlama pārmērīga asafoetīdas lietošana, jo augam zināmā mērā piemīt

toksiskas īpašības. Tas karsē un palielina pītu. Nedrīkst nekādā veidā dot asa­foetīdu bērniem, jo augs var izraisīt stipru vemšanu un ķermeņa atūdeņošanos.

2. Jāuzmanās, lai neiegādātos asafoetldas viltojumus. Ja aizdedzina īstu īsafoetīdu, tā pilnībā sadeg. Ja to šķīdina ūdenī, neveidojas nogulsnes. Jābūt ari atbilstošai krāsai un konsistencei.

3. BANJANS

Bengālijas banjans (Ficus benghalensis) ir Indijas līdzenumos augošs koks, cas sniedz patvērumu no karstajiem saules stariem. Briti, vērojot rosīgos hindu irgotājus jeb banias, kuri darbojās šo koku paēnā, sāka šo koku saukt par nmjanu. Ājurvēdā šis ir viens no pieciem galvenajiem kshiravrikshas - augiem ir piensulu. Pārējie četri ir kamolainā vīģe (udumbara, Ficus glomerata), svētā 'īģe (aswattha, Ficus religiosa), parastā tespēzija (paareesha, Indijas tulpju- :oks - Thespesia populnea) un Javas vīģe (plaksha, Ficus lacor).

Ārstniecībā izmantojamas gandrīz visas koka daļas - stumbra miza, sakņu niza, gaisa saknes, lapas, veģetatīvie pumpuri, piensula, ziedi un augļi. Parastā Ieva ir 50-100 ml novārījuma, 3-5 g pulvera vai 5-10 pilieni piensulas.

zmantošana ārstniecībā

•      Asiņojoši hemoroīdi. Regulāri lieto dažus pilienus piensulas kopā ar pienu. » Abscesi un furunkuli. Banjana lapas apstrādā ar sezama eļļu, sasilda un

uzliek kā kompresi, lai ātrāk izveidotos un izdalītos strutas.

•      Dedzinoša sajūta drudža gadījumā. Pret to palīdz banjana gaisa sakņu novārījums.

•      198. lpp.

•      Radzenes apduļķojums. Smalku kampara pulveri sajauc ar banjana pien­sulu un lieto kā acu ziedi.

> Saplaisājuši papēži. Plaisas ieziež ar banjana piensulu. Diabēts. Glāzē ar ūdeni uz nakti iemērc apmēram 5 cm garu banjana mizas gabaliņu. No rīta izvilkumu izdzer. Vairumā pētījumu ir pierādīta šī līdzekļa efektivitāte.

Caureja. Saberž banjana gaisa saknes un lieto kopā ar pienu, lai apturētu akūtu caureju.

Bērna ieņemšanas veicināšana. To sekmē banjana lapu pumpuri, ko ievāc augošā mēnesī 1.-15. dienā, kad Saule ir Vēža zīmē (21. jūnijs-23. jūlijs). Sievietei tie jālieto kopā ar ūdeni menstruāciju laikā.

•       Vasarraibumi. Lieto pastu no maigām banjana lapām un kokosriekstu mīk­stuma. Banjana lapu pumpuri un lēcas (masur-dal, Lens culinaris) likvidē vasarraibumus un piešķir spožumu sejas krāsai.

•       Problēmas ar matiem. Pagatavo pulveri no banjana gaisa saknēm un cit­rona mizas vienādās daļās, ieber pulveri kokosriekstu eļļā, uzvāra un lieto galvas ādas ieziešanai. Plikpaurības gadījumā pulveri pagatavo no banjana gaisa saknēm un lotosa saknēm.

•       Iekšēja asiņošana. Lieto pirkstveida suņzobes (Cynodon dactylon) un ban­jana maigās lapas, kas sajauktas ar medu.

•       Locītavu sāpes. Masāža ar banjana piensulu samazina locītavu sāpes.

•       Mīkstais šankrs. Degoša banjana lapa jāieliek ūdenī un jāsavāc virs ūdens peldošie pelni. Tie jālieto divreiz dienā pa 1,5 g.

•       Zobu kopšana. Košļāšanai un zobu tīrīšanai var izmantot maigās banjana gaisa saknes. Tās stiprina smaganas un zobus.

•       Leikoreja. Ķekarainā simploka (lodhra, Symplocos racemosa) pastu sajauc ar banjana mizas novārījumu un makstī ievieto tamponu, kas samērcēts iegūtajā maisījumā.

•       Brūces un čūlas, ja brūcē ir kāpuri, tā jāapstrādā ar banjana piensulu.

4, BĪSKAPA ZĀLE (AJOVANS)

Bīskapa zāles latīniskais nosaukums ir Carum copticum, sanskritā to sauc deepyakaa un Yavaanee, bet hindu valodā - ajvvain.

Indijā šo augu lieto gandrīz katrā ģimenē. Jau kopš Charaka un Sushrutha laikiem to lieto kā līdzekli pret gāzu uzkrāšanos zarnās. Bīskapa zāle pieder pie čemurziežu dzimtas un ir līdzīga dillēm. Tā var sasniegt gandrīz 1 m augstumu.

Nosaukums ajvvain ir cēlies no hindu vārda adarjawan, kas nozīmē "tas, kurš baro". Auga sēklu gaistošā eļļa un citas vielas stimulē sulas sekrēciju kuņģī un zarnu bārkstiņu kustības, iznīcina kaitīgās baktērijas un novērš rūgšanas procesu zarnās.

Bīskapa zāles sēklās esošās ēteriskās eļļas satur daudz cimīna, terpēna, timīna un steroptīna. Tā satur arī 25-35 % negaistošas eļļas. Timols ir svarīgākā šo sēklu sastāvdaļa.

Sēklas parasti aptver kauss. Ievāc sausas sēklas. Tās ir olveida, apmēram 2 mm garas un 1 mm platas. Katrai sēklai ir piecas rieviņas ar iespiedumu vidū un deviņas gareniskas eļļas tvertnes. Sēklas ir smaržīgas, ar asu, dzeļošu un viegli rūgtenu garšu. To krāsa ir zaļganbrūna.

izmantošana ārstniecībā

•       Ajovans ir populārs galvenokārt tāpēc, ka veicina gremošanu un novērš gi o mošanas traucējumus. Ajovana sēklas izmērcē svaigā ingvera sulā un iz/avO ēnā. Pēc tam tās iemērc svaigā laima sulā un no jauna izžāvē. Tad sēkl.r. mērcē piparmētru un papaijas sulā un atkal izžāvē. Šādā veidā sagatavot.i sausās sēklas uzglabā tīrā, slēgtā traukā. Tās lieto pa šķipsnai pēc ēšan.r. pret tādiem gremošanas traucējumiem kā pazemināts skābes saturs kuiiļ',.i sulā, dedzināšana, uztura nesagremošanās, kolikas ar gāzēm, ar gremošan.r. traucējumiem saistīta caureja un infekcija kuņģa un zarnu traktā. Lai pasi i|> rinātu auga pretgāzu aktivitāti jeb karminatīvo darbību, sēklas var sajaukt ar melno sāli (iegūst, vārot harada jeb hebulas terminālijas sēklas un nov.i rījumu ietvaicējot) vai galda sāli. Bērniem pret gremošanas traucējumiem un vēdera uzpūšanos var dot tējkaroti ajovana uzlējuma ar diviem graniem (0,1256 g) dzeramās sodas. Dodot to katrā barošanas reizē, uzlabojas gre­mošana un tiek novērsta vemšana. Ajovana sēklas ar palmu sulas cukuru palīdz pret nātreni, kas radusies gremošanas traucējumu dēļ.

•       Tā kā ajovans nomierina kaphu un vātu, to bieži izmanto elpošanas orgānu slimību ārstēšanai un pret dažādām alerģijām. Pagatavo ajovana novāri jumu, pusstundu vārot tējkaroti tā sēklu un grieķu sierāboliņu (fenugreek, methi, Trigonella foenum-graecum) kopā ar glāzi ūdens. Pustasi novārījuma sajauc ar tējkaroti medus un dzer trīs reizes dienā. Tas ir efektīvs atkrēpo šanu veicinošs līdzeklis tuberkulozes, astmas, bronhīta, plaušu abscesa un citu elpošanas orgānu sistēmas slimību ārstēšanai. Ja ir problēmas ar kaklu, piemēram, akūts faringīts, sāp kakls un ir aizsmakums, rīkli skalo ar ajovana uzlējumu, kam pievienots sāls. Pret klepu akūta faringīta un gripas gadīju mā palīdz šķipsniņas ajovana sēklu pakošļāšana kopā ar sāls graudiņu un krustnagliņu. Ajovana sēklu košļāšana palīdz arī pret sliktu elpas smaku. Bronhiālās astmas gadījumā sauju ajovana sēklu ietin kokvilnas drānā, sa­karsē uz pannas un liek ap kaklu un krūtīm. Aplikācijas karstumam jābūt paciešamam.

•       Ajovana sēklu dūmu inhalācija trīs reizes dienā vienu vai divus mēnešus samazina tieksmi pēc alkohola un opija. Migrēnas gadījumā var ietīt salvetē dažas ajovana sēklas un smēķēt kā cigareti.

•       Ajovans ir lielisks nervu sistēmas tonizētājs. Ajovana sēklas apcep tīrā govs gī kopā ar tamarinda sēklu kodoliem, kas pievienoti tādā pašā daudzumā, līdz maisījums kļūst zeltaini brūns. Sēklas sasmalcina un pulveri uzglabā

slēgtā traukā. Pulveri lieto pa tējkarotei kopā ar pienu un medu pirms gu­lētiešanas.

• Ajovanam piemīt pretiekaisuma iedarbība. Tā pulveri, sajauktu ar olas bal­tumu, var uzlikt uz nabas trūces bērnam, bet kopā ar medu un laima sulu to izmanto pret skorpiona dzēlienu, pūtītēm un citos gadījumos. Ja sāp auss vai tajā ir augonis, uzsilda divas tējkarotes sinepju eļļas, kam pievienota pus­tējkarote ajovana sēklu un viena vai divas sasmalcinātas ķiploka daiviņas. Maisījumu vāra, līdz tas kļūst sarkans, un izmanto kā ausu pilienus. Pret muskuļu sāpēm masāžai izmanto ajovana sēklas, kas apceptas kokosriekstu eļļā. Augoņa gadījumā, lai mazinātu sāpes un pampumu, saberž ajovana sēklas kopā ar ķiplokiem, kurkumu un rīcineļļu, maisījumu uzsilda, ietin beteles (Piper betle) lapā un pieliek pie augoņa kā kompresi. Ajovana sēklu pulveri ar alaunu un sāli var izmantot zobu tīrīšanai.

jāņem vērā

Pārmērīga ajovana sēklu lietošana var samazināt šķidruma daudzumu ķer­menī. Var veidoties mazāk piena un spermas.

5. MELNIE pipari

Melnie pipari (Piper nigrum) ir viena no populārākajām garšvielām, ko Izmanto ēdiena gatavošanā. Tos lieto kā mājas līdzekli pret daudzām slimībām. Melno piparu ēteriskās eļļas, alkaloīds piperīns un kodīga viela čavicīns ie­darbojas uz gremošanu, stimulējot siekalu un kuņģa sulas izdalīšanos. Melnie pipari aktivizē gremošanas sistēmas darbību un veicina gāzu izdalīšanos no zar­nām, tāpēc tos sekmīgi lieto pret gāzu uzkrāšanos un gremošanas veicināšanai. Kopā ar atšķaidītām paniņām pipari palīdz pazemināta kuņģa sulas skābuma, gremošanas traucējumu, gāzu izraisīto koliku un caurejas gadījumā, kā arī pret rūgšanas procesiem zarnās.

Pipari paplašina nieru artērijas un ādas virsējos asinsvadus. Tie izraisa stipru svīšanu un pastiprinātu urīna izdalīšanos. Vispirms cilvēks jūt siltumu, bet pēc tam - vēsumu. Sviedrējošās un diurētiskās iedarbības dēļ lieto uzlējumu, kura pagatavošanai izmanto šķipsnu malto piparu un divas ķiploku daiviņas kopā ar pusglāzi ūdens. To dzer trīs reizes dienā kopā ar medu malārijas drudža ga­dījumā, kā ari urinācijas veicināšanai. Ar uzlējumu var skalot rīkli kakla sāpju gadījumā, kā arī tad, ja ir ļengana ūka, tonsilīts, faringīts.

izmantošana ārstniecībā

•       Astma. Lieto maltos melnos piparus un yavakshaara (pelni, kas iegūti, sa dedzinot zaļas miežu vārpas) kopā ar ūdeni.

•       201. lpp.

•       Kongestīvas galvassāpes. Pagatavo pastu no diviem saberztiem pipariem un kazas piena. Ieziež ar to nāsis.

•       Krampji. Sajauc vienādās daļās malto piparu un smaržīgās kalmes (bach, Acorus calamus) pulvera un pievieno to biezpienam. Lieto tukšā dūšā.

•       Deguna eju iekaisums. Piparus sajauc ar palmu sulas cukuru. Var ari šķip­snu piparu vārīt pienā kopā ar šķipsnu kurkumas. Labus rezultātus panāk, ja šo pulveri lieto trīs dienas pēc kārtas vienreiz dienā.

•       Klepus. Ņem smalkos piparus un medu. Uzvāra ūdenī palmu sulas cukuru, atdzesē, tad pievieno piparus un medu. Lieto iekšķīgi. Ja klepus ir vienlaikus ar aizsmakumu, ņem smalkos piparus ar gī, medu un cukuru vai kopā ar pastu, kas iegūta no zizifa (bair, Ziziphus zizyphus) lapām, kas apceptas ar gī un sāli. Efektīvs līdzeklis pret klepu ir trīs piparu graudu pasūkāšana, kas iepriekš sajaukti ar šķipsnu ajovana sēklu un graudiņu sāls.

•       Ekzēma. Smalkie pipari ar svaigu govs gī palīdz pret ekzēmu un kašķi.

•       Tuklums. Apēd vienu beteles lapu un 10 piparu graudus, virsū uzdzerot aukstu ūdeni. Lieto divus mēnešus. Tas padarīs jūs slaidu un tievu.

•       Ēdēma (tūska) bērniem. Dod bērniem sviestu, kam uzkaisīti pipari.

•       Pūtītes. Sajauc piparus ar vērša žulti un lieto ārīgi.

•       Čūskas kodums. Čūskas koduma, skorpiona dzēliena un saindēšanās ar opiju gadījumā lieto piparu uzlējumu.

6. PANINAS

Ājurvēdā māca, ka liela glāze ar putojošām, smaržīgām paniņām dos spēku strādāt vasarā visu dienu. Lai gan mūsdienās cilvēki no rīta visbiežāk uzmun­drinājumu gūst, izdzerot tasi kafijas, nevajag atteikties no paniņām kā vērtīga ārstniecības līdzekļa un uzturlīdzekļa. Paniņās nav sviesta, jo tas pēc krējuma sakulšanas no šķidruma tiek atdalīts. Indijā paniņu (takra sanskritā) medicī­niskā vērtība ir zināma kopš ājurvēdas prātnieku Atreya un Agnivesa laikiem, kuri apguva dziedināšanas mākslu no Indras. Ari rumāņi un bulgāri gremoša­nas traucējumu gadījumā izmanto skābpiena produktu jogurtu.

Paniņas saraudzē no sūkalām, kam pievienotas pienskābes baktērijas un

nepieciešamais ūdens daudzums. Tās nesatur taukus, jo tie ir nonākuši sviestā.

izmantošana ārstniecībā

•       Paniņas ir atvēsinošas un vieglas. Tās spēcina organismu, uzlabo ēstgribu un vairo gremošanas spēku, kā arī atvaira nogurumu un mazina slāpes. Pani­ņām var pievienot ingveru, kumīnu jeb Romas ķimenes vai citas garšvielas, kā arī saldinātājus atkarībā no gadalaika un ķermeņa tipa. Ja ir bojāta vāta, paniņām var pielikt nedaudz sāls vai saldinātājus un mazliet kumīna. Kad ir jāsamazina pīta, var lietot balto vai brūno cukuru, bet, ja jāpavājina kap- ha, - ingveru, melnos piparus un nedaudz medus.

•       Rūgšanas laikā pienskābes baktērijas un raugi pienu saraudzē, kā arī da­ļēji tiek sašķeltas piena olbaltumvielas. Šīs baktērijas nomāc nevēlamo vai patogēno baktēriju darbību cilvēka zarnu traktā un veicina tādu baktēriju attīstību, kuras stimulē gremošanu, sekmē minerālvielu uzsūkšanos, sintēzē B grupas vitamīnus un izdala fermentus, kuriem ir nozīme gremošanā. Plaša iedarbības spektra antibiotikas iznīcina ne tikai patogēnās baktērijas, bet arī derīgās zarnu baktērijas. Šādā gadījumā jādzer daudz paniņu.

•       Ja ir psiloze (barības vielu kavēta absorbcija tievajā zarnā), palīdz paniņas, kurās iejaukts vīģes lapu pulveris un sausais ingvers.

•       Ir novērots, ka glāze paniņu, kas saldinātas ar cukuru vai medu, ja to izdzer vienu stundu pirms ēšanas, novērš caureju un vemšanu.

•       Gremošanu var normalizēt, ja lieto paniņas kopā ar vienādās daļās sajauktu ingvera pulveri, smalkajiem pipariem un galda sāli.

•       Citronu feronijas (Feronia limonia) augļu mīkstums, sajaukts ar paniņām, ārstē caureju, amebiālo dizentēriju un hemorāģiju (iekšējo asiņošanu). Pret caureju un vēdera sāpēm var dzert paniņas, kam pievienots asafoetīdas pul­veris, kumīna sēklas un galda sāls.

•       Paniņas ar brūno cukuru atvieglo stāvokli urīnceļu slimību, īpaši - urēmijas gadījumā.

•       Hepatīta gadījumā pārmērīga amonjaka atbrīvošanās var izraisīt komu. Lietojot daudz atšķaidītu paniņu, komu var novērst, jo pienskābes baktē­riju veidotā pienskābe reaģē ar amonjaku. Dzeltes gadījumā ļoti piemērots ēdiens ir paniņas ar mīksti novārītiem rīsiem.

•       Dažkārt cilvēki sūdzas par stipri dedzinošu sajūtu un niezi ap ānusu pēc defekācijas. Tas ir nepatoloģisks pruritus ani, un to sekmīgi var dažu dle nu laikā novērst, ja dzer daudz paniņu un citronu sulu un ievērojot vieglu diētu. Ja ir konstatēts, ka ir notikušas fekāliju vides reakcijas izmaiņas un ta amonjaka klātbūtnes dēļ ir kļuvusi sārmaināka, paniņas palīdz normalizēt fekāliju pH un dedzināšana, un nieze izbeidzas. Parasti fekāliju pH ir 5-6.

•       Paniņas ar vidangas (vayvidang, Embelia ribes) pulveri palīdz bērniem, ku ri ir invadējušies ar parazītiskajiem tārpiem.

•       Paniņas ir līdzeklis pret saindēšanos ar varu. Paniņas ar šķipsnu piparu sniedz atvieglojumu arī kobras kodiena gadījumā.

•       Pret ekzēmu, psoriāzi, kašķi un citām ādas kaitēm palīdz paniņu komprese kopā ar šķipsnu kurkumas.

•       Paniņas ar rīsiem, palmu sulas cukuru un pipariem karstā vasaras dienā ir ļoti atvēsinošas.

•       Ja gaļu gatavo kopā ar paniņām, tā ir mīksta un viegli sagremojama.

7. KARDAMONS

Kardamonu sauc par garšvielu karali. Tas veicina gremošanu, mazina spaz­mas un palīdz pret zarnu gāzēm, aptur atraugāšanos, vemšanu un nelabumu, izraisa svīšanu un uzlabo asinsriti. Kardamonu pievieno pie tējas, kafijas un piena, lai novērstu to nevēlamo iedarbību, piemēram, kofeīna iedarbību un gļotu veidošanos.

izmantošana ārstniecībā

•       Kardamona miza ir bagāta ar šķiedrvielām, tāpēc kardamona košļāšana ar visu mizu kopā ar ēdienu novērš pūšanas procesu zarnās un aizcietējumu. Lai novērstu aizcietējumu, vakarā pirms gulētiešanas jāapēd banāns kopā ar kardamonu.

•       Ja reibst galva paaugstināta asinsspiediena dēļ, jāsajauc viena tējkarote karda­mona sēklu ar divām tējkarotēm sausa ingvera, garo piparu un lakricas, viss labi jāsasmalcina un tam jāpievieno piecas tējkarotes cukura. Līdzekli uzgla­bā slēgtā traukā un lieto divreiz dienā pa pustējkarotei kopā ar karstu ūdeni.

•       Kardamons palīdz, ja ir traucēta barības vielu absorbcija. Sajauc kardamonu, sausu ingveru un muskatriekstu vienādās daļās un maisījumu sasmalcina pulveri. Lieto vienu mēnesi pa vienai tējkarotei dienā kopā ar siltu ūdeni.

•       Vienā tasē ūdens vāra dažas piparmētras lapas. Noņem no uguns, pievieno pustējkaroti kardamona sēklu pulvera, sajauc un izdzer. Tā var novērst ne­labumu un atjaunot garšas sajūtu.

•       Sajauc kardamona sēklas, asafoetīdu pulveri, izkaltētu ingveru un galda sāli vienādās daļās. Maisījumu sasmalcina un lieto pret aizcietējumu pa vienai tējkarotei kopā ar siltu ūdeni. Arī kardamona un fenheļa maisījums pulver- veidā spēj darīt brīnumus.

•       Aizcietējuma gadījumā pagatavo uzlējumu no kardamona, fenheļa un ing­vera vienādās daļās, pievieno šķipsnu asafoetīdas pulvera un dzer nelieliem malkiem.

•       ja elpai ir nepatīkama smaka un sāp kakls, dzeršanai pagatavo uzlējumu, ņemot pa tējkarotei kardamona, kanēļa un lauru lapu. Muti var skalot ar lakricas novārījumu. Ieteicams ik pa laikam pakošļāt nedaudz fenheļa sēklu.

•       Ja ir aizlikts deguns, ļoti labi palīdz uz kvēlojošām oglēm uzbērta kardamona dūmu inhalācija.

•       Deguna aizlikumu saaukstēšanās gadījumā var atvieglot, ja šņauc pulveri, kas pagatavots no kardamona, melnajiem pipariem un kumīna vienādās daļās.

8. RĪCINEĻĻA

Ājurvēdā un indiešu tautas medicīna uzskata, ka rīcineļļa ir lieliska pana- ceja vairāku veselības problēmu gadījumos. Rīcineļļu iegūst no parastā rīcina (Ricinus communis) - mūžzaļa krūma, kas savvaļā aug siltā klimata apgabalos.

Ājurvēdā rīcineļļu sauc par Eranda taila vai Gandharva hasta taila (dievišķīgas būtnes plauksta). Rietumos to sauc par Kristus roku.

Lai iegūtu eļļu, sēklām noņem cieto apvalku un vāra tās ūdenī. Pēc tam uz­vārīto masu izžāvē un rupji saberž. Iegūto pulveri pievieno verdošam ūdenim un vāra, līdz lēnām izdalās eļļa. To nolej un uzglabā stikla traukā.

Saskaņā ar ājurvēdas mācību rīcineļļa izraisa caureju, remdē sāpes un no­mierina nervu sistēmu. Lietota ārīgi, tā nav kairinoša, bet aizsargā un mīkstina ādu. Iekšķīgi lietota rīcineļļa kuņģi nekairina, bet nelabumu var izraisīt eļļas smarža un lipīgums mutē. Nonākot tievajās zarnās, aizkuņģa dziedzera sula rīcineļļu sašķeļ glicerīnā un ricinolskābē, kura izraisa caureju. Šādu efektu var sasniegt arī tad, ja ar eļļu ierīvē vēderu.

izmantošana Ārstniecībā

•       Kuņģa un zarnu problēmas. Neliels daudzums tīras un siltas rīcineļļas pa pustējkarotei līdz vienai tējkarotei (ja to dod bērniem, kuri ir vecāki par gadu) un pieaugušajiem pa 1-2 tējkarotēm kopā ar glāzi remdena piena iedarbojas kā maigs caurejas līdzeklis. Iedarbība jūtama jau pēc vienas vai divām stundām. Rīcineļļu drīkst lietot arī zīdītāja, ja zīdainim ir aizcietē- jums. Ja kādam rīcineļļa šķiet nepatīkama, to var iedzert kopā ar ingveru vai piparmētru tēju. Ir vēl viens labs paņēmines: glāzi izskalo ar nelielu daudzu­mu svaigi spiestas apelsīnu sulas. Pēc tam glāzē ielej nepieciešamo rīcineļļas devu un tai virsū uzlej apelsīnu sulu. Tad paņem mutē malku apelsīnu sulas, lai ar to samitrinātos gļotāda, un tad ātri izdzer glāzes saturu. Šādi rīkojoties, eļļa nepielīp pie mutes gļotādas un nav sajūtama tās garša. Ja rīcineļļu lieto vienu reizi trijos mēnešos, tā lieliski iztīra visu gremošanas sistēmu. Rīcin­eļļas lietošanas dienā jālieto tikai viegls ēdiens, piemēram, tume. Diemžēl šo metodi uzskata par nezinātnisku. Tomēr rīcineļļa ir viens no maigākajiem un iedarbīgākajiem caurejas līdzekļiem, jo tā nekairina kuņģi. Iespējams, ka tā ir piemērotākais caurejas līdzeklis bērniem, lai atbrīvotu zarnu traktu no bojātas vai nesagremotas barības, slikti sakošļātiem riekstiem un novērstu gļotu uzkrāšanos.

Rīcineļļa ir efektīvs līdzeklis, lai ārstētu dizentēriju, kā arī lai sagatavotos ārstēšanai ar specifiskiem medikamentiem, īpaši, ja ir aizcietējums zarnu augšējā daļā. Maziem bērniem rīcineļļa jāuzziež uz nabas, nevis jādot iekšķī­gi. Bērniem pret aizcietējumu kā svecīti var izmantot beteles lapas kātu, kas samērcēts rīcineļļā. Ārīgi lietota rīcineļļa sniedz atvieglojumu un dziedina plaisas ap ānusu, bet kopā ar alojes sulu samazina hemoroīdu masu.

•       Ādas un matu kopšana. Rīcineļļa novērš sēņu infekciju pēdām un palīdz pret niezi starp kāju pirkstiem, kas radusies svīšanas dēļ. Ja nagi ir nelīdzeni un plaisā, palīdz regulāra nagu pamatnes ieziešana ar rīcineļļu, kas veicina to pareizu augšanu, padara tos veselīgus un stiprus. Rīcineļļa pēc skūšanās padara ādu gludu un spīdīgu. Tā labi dziedē nelielas brūces, apdegumus un izgulējumus, arī apsaldējuma čūlas. Palīdz pret stipri sausu ādu (hiper- keratozi).Varžacs gadījumā bieža un regulāra ādas apstrāde ar rīcineļļu tās mīkstina, mazina sāpes un veicina ārstēšanu bez ķirurģiskas iejaukšanās. No­mierina iekaisušu ādu, palīdz pret saplaisājušiem papēžiem, sasprēgājušām plaukstām un lūpām, atjauno ādas mitrumu un padara maigāku ādu. Maiga masāža ar rīcineļļu aizkavē matu izkrišanu un padara matus mirdzošus.

Ārīga rīcineļļas lietošana palīdz, mazuļiem pret izsitumiem, kas radušies no slapjiem autiņiem. Rīcineļļa samazina tumšos lokus zem acīm.

•       Balsta, kustību un neiroloģiskās problēmas. Klasiskajā ājurvēdas traktātā Bhaava prakaasa ir teikts, ka rīcineļļa kā lauva uzbrūk reimatismam, kas, līdzīgi zilonim, klejo pa ķermeni kā pa mežu. Reimatisko sāpju un sēžas nerva iekaisuma gadījumā var lietot rīcineļļu kopā ar sausa ingvera novārī­jumu. Pret locītavu sāpēm un artrītu palīdz ieziešanās ar siltu rīcineļļu divas reizes dienā. Maiga un regulāra kāju masāža ar siltu rīcineļļu samazina vēnu varikozi un palīdz pret dedzinošu sajūtu pēdās. Galvas masāža ar šo eļļu mazina galvassāpes un uzlabo miegu naktī.

•       Sieviešu problēmas, ja ar rīcineļļu ieziež nabu un vēdera apakšējo daļu, sa­mazinās menstruālās sāpes, ja zīda bērnu, ar šo eļļu var apstrādāt krūtis, jo tā sekmē piena sekrēciju. Rīcineļļa arī tonizē krūtis un novērš to nokarāšanos. Ar to var dziedēt un mīkstināt saplaisājušus krūtsgalus. Silta eļļa palīdz pret strijām, kas parādās, kad sieviete notievē. Brīdinājums: lielas rīcineļļas de­vas kā caurejas līdzeklis grūtniecības laikā var izraisīt spontāno abortu. Rīcineļļa ir attīrošs līdzeklis acīm. Tā ir galvenā kajal sastāvdaļa, ko tradi­cionāli gatavo no kvēpiem, kurus iegūst, sadedzinot degļus, kas samērcēti rīcineļļā. Rīcineļļa, kurai pievienots kampars un gī, ir līdzeklis acu veselības un labas redzes saglabāšanai.

9, kokosrieksti

Vēdas sauc kokospalmu par Kalpa vriksha - debesu koku. Tas šķiet labākais

apzīmējums tik daudzveidīgam augam. Medicīniskā vērtība ir gandrīz visām

auga daļām. Turpmāk raksturots, kā medicīnā var izmantot katru auga daļu.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Kodols. Nenobrieduša kokosrieksta kodols ir želejveida. Tajā nav šķiedr­vielu, tāpēc tas ir viegli sagremojams. No nenobrieduša kodola pagatavo biezeni kopā ar banāniem un pienu, lai palīdzētu bērniem, kam ir olbal­tumvielu deficīts, rahīts vai zarnu tuberkuloze. Ja uztrauc agras novecošanās simptomi - krunkas -, seja katru dienu jāmasē ar šo želeju, lai āda izskatītos svaiga. Nenobrieduši kokosrieksti novērš mutes vēzi tiem, kuri košļā beteli (beteļpalmas sēklu šķēlītes, kas ietītas beteles lapās). Pētnieks P. Tomsons ir atklājis, ka monolaurīns un tā priekštece laurīnskābe inaktivē dažādas baktērijas un sēnes, to skaitā raugus, kā arī apvalka vīrusus, piemēram, HIV,

masalu, herpes, vezikulārā stomātīta, aitu un kazu artrītu izraisošo vīrusu un citus vīrusus. Ja ir sauss klepus un kairinājums kaklā, pirms gulētiešanas jālieto kokosriekstu piens kopā ar tējkaroti magoņu sēklu piensulas un tējka roti medus. Tas noder arī caurejas un dizentērijas gadījumā. Ar kokosriekstu pienu, lietojot to pirms gulētiešanas, var izdzīt lenteņus. Izžāvētus negatavus (zaļus) kokosriekstus plaši izmanto ājurvēdas medicīnā. Lai ļengani sejas muskuļi atgūtu tonusu, īpaši sejas paralīzes gadījumā, kokosriekstus apcep un uzliek kā kompreses.

Kopra. Tā sauc izžāvētus kokosriekstu kodolus, kas ir vērtīgs makroele- mentu un mikroelementu avots. Kopra satur daudz B grupas vitamīnu, tāpēc tās zelēšana kopā ar saldumiem palīdz pret mutes čūlām.

Kokosriekstu piens. Negatavu kokosriekstu piena nozīme ārstniecībā ir labi zināma. Šajā pienā ir daudz kālija un hlora, tāpēc to var lietot sirds, aknu un nieru slimību gadījumos. Tas palīdz arī tad, ja ir vispārēja tūska, trūcīga urinēšana ar lielu urīna skābumu, rīta nelabums grūtniecības laikā, zarnu infekcijas, albumīnūrija, gonoreja un citi veselības traucējumi. Kokos­riekstu pienu kopā ar laima sulu var dot mazuļiem ķermeņa atūdeņošanās gadījumā. Lai atjaunotu elektrolītu līdzsvaru, ja nav pieejams sāļu šķīdums ievadīšanai organismā, bērnam ik pēc 10 minūtēm jādod viena tējkarote šāda maisījuma. Negatavu kokosriekstu pienu, kas sajaukts ar govs pienu, dod bērniem pret vemšanu, aizcietējumu un gremošanas traucējumiem. Pret apdegumiem labi palīdz negatava kokosrieksta piens kopā ar šķipsnu kurkumas un tādu pašu daudzumu dzēsto kaļķu (kalcija hidroksīds) ūdeni, ja ar to skalo bojāto ādu.

Kokosriekstu eļļa. Pret pūtītēm, grumbām, saplaisājušu ādu, sasprēgāju­šiem krūtsgaliem, slapju autiņu radītiem izsitumiem un vairākām citām kai­tēm ārīgai lietošanai labi palīdz kokosriekstu eļļa kopā ar dažiem pilieniem citronu sulas un dzēsto kaļķu ūdens. Tas ir labs, ārīgi lietojams mīkstinošs līdzeklis. Ja bērns pietiekami ātri neaug, viņam ieteicams dot kokosriekstu eļļu kopā ar govs piena sviestu.

Bērnu ar šo maisījumu rūpīgi masē un sauļo rīta saulē. Ja sievietei nokarājas krūtis, pagatavo maisījumu no svaigu jasmīnu lapu sulas un kokosriekstu eļļas vienādās daļās un pievieno sinepju sēklas, kas veido ceturto daļu no kokosriekstu eļļas daudzuma. Maisījumu karsē uz lēnas uguns, līdz iztvaiko viss ūdens, izkāš un uzglabā stikla pudelē. Eļļu lieto ārīgi, lai veicinātu asiņu plūsmu un krūtis kļūtu stingrākas.

•       Ziedi. Slavenais ājurvēdas traktāts Bhaavaprakaasa iesaka lietot kokospal- mas ziedu vārpu pastu kopā ar biezpienu pret urīnceļu akmeņiem.

•       Kokospalmu šķiedras. Šo šķiedru pelnus lieto pret asiņošanu. Pret pār­mērīgu menstruālo asiņošanu un asiņojošiem hemoroīdiem var izmantot pelnus kopā ar negatavu kokosriekstu pienu un saldumiem. Tase šķiedru novārījuma ar medu palīdz atbrīvoties no zarnu parazītiskajiem tārpiem.

•       Čaula. No čaulām ekstrahēta eļļa ir ļoti labs līdzeklis pret cirpējēdi. Eļļu iegūst, čaulas karsējot vara traukā. Aplikācijas jāliek vismaz 15 dienas.

10, VĀRĀMAIS SĀLS

Neviens ēdiens nav pilnīgs, ja tajā nav sāls. Vārāmais sāls nepieder pie pārtikas produktiem, tomēr to izmanto gandrīz visu ēdienu gatavošanai. Sāls ne tikai piešķir ēdienam garšu, bet ir arī vajadzīgs šķidruma līdzsvara uzturē­šanai ķermenī, nodrošina muskuļu kairināmību, skābju un bāzu līdzsvaru un normālu osmotisko spiedienu šūnās. Sāls cilvēka ķermenim ir nepieciešams nelielā daudzumā. Veselam pieaugušam cilvēkam dienā jāuzņem 3-8 g vārā­mā sāls. Ja pilnīgi atsakās no sāls pievienošanas ēdieniem, tā deficīts izraisa vārgumu, galvas reiboņus, ēstgribas trūkumu, krampjus vairāk noslogotajos muskuļos, piemēram, liela muskuļos, muskuļu raustīšanos, vēnu kolapsu, aukstuma sajūtu plaukstās un pēdās, kā arī zemu asinsspiedienu. Rodas ūdens deficīts ķermenī, veidojas maz urīna, ir sausa mute, ļengana āda un orien­tēšanās grūtības. Akūta sāls samazināšanās par 30 % var izraisīt asinsvadu plīsumu un nāvi.

Kopš seniem laikiem sāli izmanto produktu saglabāšanai. Sāls atņem pārti­kas produktiem ūdeni, un tie kļūst fizioloģiski sausi.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Ja sāp kakls vai zobs, rīkli skalo ar šķīdumu, kas pagatavots, vienā glāzē ūdens izšķīdinot tējkaroti sāls.

•       Kaitīgu vielu izvemšanu vairumā gadījumu var panākt, ja dzer koncentrētu sāls šķīdumu.

•       Ja ir aizlikts deguns saaukstēšanās gadījumā un nav vēlēšanās pret to lietot parastos deguna pilienus jeb dekongestantus, izšķīdina šķipsnu sāls tējka­rotē ūdens un abās nāsīs iepilina dažus pilienus iegūtā šķīduma.

•       Sāls aplikācija aptur asiņošanu, ko radījusi dēle.

•       Sāls ir vienkāršs, bet efektīvs līdzeklis pret blaugznām. C laivas ādas masēšana ar vāju sāls šķīdumu uztur tīru galvas ādu, atbrīvo no blaugznām un aizkave matu izkrišanu.

•       Ja acis ir piesarkušas un to gļotāda sausa, ņem glāzi paniņu, pieber pustēj- karoti vārāmā sāls vai, ja iespējams, akmens sāls, samaisa un izdzer vienu reizi dienā. Tas palīdz ari pret muskuļu krampjiem, saules dūrienu, vēdera uzpūšanos, kolikām un ir arī līdzeklis pret sudraba nitrātu un hinīnu.

•       Kašķis, neiralģija un sasprēgājusi āda nav smagas problēmas, toties tās ir traucējošas. Var pagatavot nomierinošu līdzekli, ja izšķīdina tējkaroti sāls ceturtdaļā tases ar ūdeni un sajauc ar tādu pašu daudzumu sezama eļļas, uzmanīgi karsē, līdz iztvaiko viss ūdens. Lieto ārīgi.

•       Elpošanas orgānu sistēmas slimību, piemēram, bronhīta, astmas un pnei­monijas gadījumā nepieciešams veicināt atkrēpošanu, lai atbrīvotu elpceļus no gļotām. Ieteicams sūkāt sāls graudiņu kopā ar vienu krustnagliņu.

•       Sildošas sāls kompreses ir laika pārbaudīts līdzeklis pret muguras sāpēm gurnu rajonā, kā arī reimatoīdā artrīta, muskuļu traumu un citos gadījumos.

11. KORIANDRS

Sējas koriandrs (Coriandrum sativum) ir parastākais mājas ārstniecības

līdzeklis. Visam augam, īpaši koriandra plūksnainajām lapām un sēklām, piemīt

dziednieciskas īpašības.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

Saskaņā ar ājurvēdas materia medica (zināšanu krājums par kāda līdzekļa

terapeitiskajām īpašībām) svaigas koriandra lapas ir asas un aromātiskas.

•       Ja ir vitamīnu, īpaši A, B^ B, un C vitamīna trūkums, kā ari dzelzs deficīts, katru dienu jālieto viena tējkarote svaigas koriandra sulas kopā ar tādu pašu daudzumu medus. Šāds līdzeklis noder tuberkulozes, bronhiālās astmas un alerģijas ārstēšanai.

•       Pret gremošanas traucējumiem, zarnu kolikām gāzu veidošanās dēļ, nelabu­mu un vemšanu noder 1-2 tējkarotes svaigas koriandra sulas kopā ar glāzi svaigu paniņu. To var dzert 2 vai 3 reizes dienā. Šāds līdzeklis var palīdzēt arī tad, ja ir žagošanās, pārmērīga siekalu izdalīšanās, rūgtums mutē, galvas reiboņi, dzelte, hemoroīdi, dizentērija, čūlainais kolīts, dedzinoša sajūta plaukstās vai spalīši.

Svaigu koriandra lapu košļāšana ārstē stomatītu, palīdz pret nepatīkamu elpas smaku, novērš grēmas un zobu kariešu.

Ar koriandra lapu sulu var ieziest pieri, ja ir migrēna un citi galvassāpju veidi. Sulu var izmantot arī kosmētikā.

Tējkaroti koriandra lapu sulas sajauc ar šķipsnu kurkumas. Ar iegūto mai­sījumu apstrādā seju pret pūtītēm, melnajām pinnēm un ādas sausumu. Līdzeklis balina arī ādu un uzlabo sejas krāsu.

Stiprs karstums vasarā bieži vien izraisa deguna asiņošanu. Pret to var palīdzēt divi pilieni svaigas koriandra lapu sulas katrā nāsī. Sula noder arī deguna polipu un nepatīkamas deguna smakas gadījumā. Sēklas ir aromātiskas, stimulējošas, spazmolītiskas un diurētiskas, kā arī novērš gāzu uzkrāšanos gremošanas traktā, tāpēc sēklu novārījumu, saldi­nātu ar cukuru vai medu, var ar panākumiem lietot dispepsijas, vēdera uz­pūšanās, gremošanas traucējumu, nelabuma, ar nervozitāti saistīta reiboņa un citos gadījumos. Bērniem pret kolikām ļoti labi palīdz sēklu vai apcepta sēklu pulvera auksts uzlējums, kam nedaudz pievienots cukurs. Līdzeklis noder pret iekšēju karstumu un slāpēm, tāpēc koriandru Charaka Samhita traktātā pieskaita pie thrishna prasamana jeb slāpju remdētāju grupas. Ja cieš no reiboņa, sajauc sasmalcinātas koriandra sēklas un mirobalana jeb hebulas terminālijas (Terminalia chebula) augļus vienādās daļās, apgrauzdē un pagatavo novārījumu, ko lieto vienu nedēlu.

Konjunktivīta gadījumā acu skalošana ar koriandra sēklu novārījumu ma­zina sāpes un pietūkumu, ko rada iekaisums.

Koriandra sēklu novārījums palīdz pret pārmērīgu menstruālo asiņošanu. Vienu tējkaroti sēklu sajauc ar glāzi ūdens un vāra, līdz atliek tikai puse no sākotnējā tilpuma. Pieliek cukuru pēc garšas un izdzer, kamēr novārījums vēl ir silts. Lai iegūtu vēlamos rezultātus, novārījums jālieto 3 vai 4 dienas. Koriandra sēklas var izmantot mutes dobuma skalošanai, ja ir kandidoze. Uz hroniskām čūlām un augoņiem var uzlikt koriandra kompresi kopā ar miežu miltiem.

Katrs var pagatavot lielisku līdzekli gremošanas veicināšanai, ja saberž ko­riandra sēklas, aizvāc no tām atdalījušos sēklapvalkus, pēc tam pulverim pievieno kumīnu, melnos piparus, krustnagliņas un sāli, maisījumu rūpīgi sasmalcina un izmērcē laima sulā. Masu izžāvē saulē un lieto iekšķīgi, kad nepieciešams.

12. KARIJLAPU KOKS

Karijlapu koku jeb Kēniga bergeruru (Bergera koenigii) izmanto pievieno­šanai karijam. Augs aug Indijas austrumu daļā. Cilvēki kariju parasti izmanto kā garšvielu, bet nezina, ka karijlapu kokam piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Turpmāk aprakstītas dažas šā koka īpašības, kuru dēļ to izmanto kopš seniem laikiem.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Karijlapu koka lapas spēj kontrolēt cukura līmeni asinīs. Samērā nesen ir pierādīta to hipoglikēmiskā aktivitāte. Rezultāti ir publicēti izdevumā Bul- letin on Medical and Ethnobotanical Research 1985. gadā. Šis līdzeklis ir īpaši piemērots tiem, kam ir diabēts un liekā ķermeņa masa.

•       Trīs mēnešus katru rītu jāapēd 10 svaigas, nobriedušas lapas. Auga lietošana vainagosies ar panākumiem, kad ķermeņa masa sāk samazināties. Ban- galoras slimnīcā ir veikti klīniskie eksperimenti ar karijlapu koka lapām. Secināts, ka tās pazemina asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs, ie­darbojoties uz angiotensīna konvertējošo enzīmu (AKE).

•       Holesterīns cirkulē asinīs savienojumā ar taukiem un olbaltumvielām jeb lipoproteīniem. Vairums holesterīna ir zema blīvuma lipoproteīnu jeb "slik­tā" holesterīna formā. Jo vairāk tā ir asinīs, jo pastāv lielāks risks, ka tiks bojātas vainagartērijas. Zema blīvuma lipoproteīns veicina tauku izguls­nēšanos uz artēriju sienām, artēriju sašaurināšanos un aizsprostošanos. Daļa holesterīna asinīs tomēr ir augsta blīvuma lipoproteīna jeb "labā" holesterīna formā, kas pasargā pret aterosklerozi. Jo vairāk asinīs ir augsta blīvuma lipoproteīna, jo lielāka ir drošība nesaslimt. Nesenie pētījumi Ke- ralas Universitātes bioķīmijas katedrā pierādījuši, ka karijlapu koka lapas samazina kopīgo seruma holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu līmeni, bet palielina augsta blīvuma lipoproteīna līmeni.

•     Karijlapu koka lapas palīdz, lai ārstētu novājēšanu un vārgumu, ādas slimī­bas, tārpu invāzijas, neirozes un saindēšanos. Tās uzlabo balsi, kā arī stimulē gremošanu. Ārstniecisko preparātu gatavošanai izmanto ne tikai šā koka lapas, bet arī mizu, saknes un augļus. Nozīmīgi preparāti ir paamaantaka taila, jaatyaadi taila, jaatyaadi ghrita.

Ja cilvēks cieš no rīta nelabuma, sliktas dūšas un vemšanas tauku un eļļas sliktas sagremošanas dēļ, ieteicams lietot turpmāk piedāvāto līdzekli. Izspiež

sulu 110 15 g karijlapu koka lapām, sajauc to ar paniņām un izdzer tukšā dūšā. Ja vēlas, maisījumam var pievienot laima sulu un cukuru.

•       Maigās karijlapu koka lapas ārstē caureju, dizentēriju, hemoroīdus. Tās lieto pastas veidā, ko sajauc ar nelielu daudzumu medus.

•       No karijlapu koka lapām var pagatavot labu līdzekli matu kopšanai. Lapas vāra kokosriekstu eļļā, līdz tās kļūst melnas. Eļļu nofiltrē un uzglabā pudelē. Tā stimulē matu augšanu un palīdz saglabāt to dabisko krāsu.

•       Koka augļi, kamēr tie nav nogatavojušies, ir zaļi, bet gatavi augļi ir sarkani. Augļu sulu, kas sajaukta ar tādu pašu daudzumu laima sulas, var izmantot ārīgi pret kukaiņu dzēlumiem un indīgu dzīvnieku kodumiem, pret kašķi un izsitumiem.

•       Karijkoka lapas satur A vitamīna priekšteci un B grupas vitamīnus, kā arī vērtīgas minerālvielas, tāpēc tās ir laba piedeva bērnu uzturam. Ieteicams pieradināt bērnus ēst šā koka lapas.

•       Indijā karijkoku iesaka audzēt katrā piemājas dārziņā, lai tas palīdzētu rūpē­ties par katras ģimenes veselību.

13. TĪKLAINĀ ANONA

Tīklainā anona (Annona reticulata) ir bieži sastopama Indijas tropiskajos

mežos un pakalnēs. Tās negatavie augļi ir šķebinoši un grūti sagremojami aug­stā cietes satura dēļ. Gataviem augļiem ir patīkama smarža, bet to mīkstums ir

krēmveida.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Drudža laikā slāpes remdina dzēriens, ko pagatavo no saldā krēmveida mīkstuma, kas sajaukts ar ūdeni vai pienu. Augļa mīkstumu parasti izmanto saldējumu un pudiņu aromatizēšanai. Bērni un mātes, kas baro mazuļus ar pienu, var ēst augļu mīkstumu kopā ar medu un palmu sulas cukuru kā barojošu un tonizējošu maltīti.

•       Negatavu augļu mīkstums veicina strutu izdalīšanos, ja to kā kompresi kopā ar sāli uzliek uz augoņa. Dizentērijas ārstēšanai anonas mīkstumu sajauc ar tamarinda augļa mīkstumu un lieto pa divām tējkarotēm.

•       Tā kā augļu sēklas ir kaitīgas zobiem, tās nav ieteicams košļāt. Matu mazgā­šana ar šo sēklu pulveri palīdz pret blaugznām un utīm.

•       Ja cilvēks histērijas laikā ir zaudējis samaņu, viņam pie deguna var pieliki saberztas anonas lapas, jo tām ir stipra smarža. Uz augoņiem, lai tie ātrāk pārplīstu un iztīrītos, ieteicams kā kompresi uzlikt anonas augļu un svētas vīģes (peepal, Ficus religiosa) lapu pastu.

14. grieĶu sierĀboliŅŠ

Grieķu sierāboliņam (fenugreek, methi, Trigonella foenum-graecum) ir izcilas medicīniskas īpašības. Sēklas nomierinoši iedarbojas uz gļotādu un ādu. Tām ir diurētiska iedarbība. Tās mazina vēdera uzpūšanos un sekmē piena veidošanos mātēm, kas zīda bērnus. Savelkošās iedarbības dēļ sierāboliņa sēklas aizkavē asiņošanu ķermenī. Līdzīgi kā mencu aknu eļļas alkaloīdi, arī grieķu sierāboliņa sēklu alkaloīdi iedarbojas uz nervu sistēmu un veicina ēstgribu.

Neseni pētījumi ir pierādījuši, ka šī auga sēklām ir pārsteidzoša iedarbība, jo tie satur steroīdu dabas saponīnus, kas ir līdzīgi dzimumhormoniem. Par to nebūtu jābrīnās, jo kopš seniem laikiem grieķu sierāboliņa sēklas tiek lietotas pret impotenci un krūšu tonizēšanai sievietēm. Tās var palīdzēt arī pubertātes un menopauzes laikā.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Diabēts. Ir pierādīts, ka grieķu sierāboliņa sēklas ļoti labi palīdz agri dia­gnosticēta diabēta gadījumā. Parastā deva ir divas tējkarotes sēklu pulvera katru dienu kopā ar paniņām. Var arī pa nakti sēklas izmērcēt tasē ar ūdeni un no rīta šo ūdeni izdzert kopā ar sēklām. Vēl efektīvāks līdzeklis ir tāds, ko iegūst, ja sēklas izdiedzē, izžāvē, saberž un lieto kā uztura bagātinātāju.

•       Sāpošas ķermeņa daļas un pietūkuši dziedzeri. Sēklu pulveri tā sausino­šo un dziedinošo īpašību dēļ var efektīvi izmantot kompresēm furunkulu, podagras, neiralģijas, sēžas nerva iekaisuma, jēlumu, audzēju un brūču dziedēšanai.

► Kosmētika. Kā skaistumkopšanas līdzekli sierāboliņu var veiksmīgi izman­tot pret pūtītēm, grumbām, melnajām pinnēm un sliktu sejas krāsu. Sēklu pasta palīdz pret ādas lobīšanos. Sēklas saberž, sajauc ar biezpienu vai medu un ieziež bojātās vietas. Pēc 15 minūtēm ādu nomazgā ar siltu ūdeni. Šī auga sēklas padara ādu zīdainu un spožu, palīdz saglabāt matu dabisko krāsu un likvidē blaugznas. Ūdenī izmērcē divas ēdamkarotes sēklu. No rīta tās saberž smalkā pastā un ar to ieziež galvas ādu. Pēc pusstundas matus izmazgā ar ziepju riekstiem (ritha) vai shikakai (skaistā akācija - Acacia concinna).

•       Kakla sāpes un mutes čūlas. Pret tām palīdz lapu vai sēklu izvilkums, ar kuru vairākas dienas jāskalo rīkle un mutes dobums 5 vai 6 reizes dienā. Skalošanas līdzeklim jābūt stiprākam nekā tējai. Vienu ēdamkaroti sēklu vāra 20 minūtes uz lēnas uguns puslitrā ūdens, atdzesē līdz remdenai tem­peratūrai un izkāš. Šķidrumu izmanto rīkles skalošanai.

•       Leikoreja. Ļoti efektīva ir maksts skalošana ar auga novārījumu.

•       Caureja un dizentērija. Pret caureju un dizentēriju palīdz sierāboliņa sēklu un fenheļa sēklu maisījums. Sēklas parasti iepriekš apgrauzdē ar gī, sa­smalcina un pagatavo uzlējumu vai vieglu novārījumu, kas ir labs dzēriens dizentērijas gadījumā. Dzer kopā ar paniņām.

•       Anēmija. Sēklas un lapas, kas bagātīgi satur dzelzi, veicina asiņu veidoša­nos. Divas tējkarotes sierāboliņa sēklu vai piemērotu daudzumu lapu vāra kopā ar rīsiem. Ēdot pievieno nedaudz sāls. Lieto regulāri divas nedēļas pēc kārtas. Rezultāti ir ievērojami.

•       Nepatīkama elpa un slikts ķermeņa aromāts. Pret nepatīkamu elpu palīdz sierāboliņa novārījums. Lai uzlabotu novārījuma garšu, tam var pievienot nedaudz medus vai citrona sulas.

JĀŅEM VĒRĀ

Tā kā sierāboliņam ir sildošas īpašības, to vajag biežāk lietot ziemā nekā va­sarā. Sēklu lietošana nav vēlama cilvēkiem ar augstu pītu vai asiņošanas tendenci. Sievietēm grūtniecības stāvoklī neiesaka izmantot sierāboliņu pie ēdieniem, jo var sākties maksts asiņošana.

15. Gī

Ājurvēda uzskata gī par vienu no uzturlīdzekļiem, kuri visvairāk uzlabo veselību. Uzskata, ka gī nomierina visas trīs došas, stiprina ķermeni, uzlabo atmiņu un citas prāta funkcijas, kā arī pagarina mūžu. Ājurvēdas klasiskajos sacerējumos uzskaitītas daudzas tā labās īpašības.

Ājurvēda ir piešķīrusi tam rasayana titulu, jo gī veicina veselību, ilgu mūžu un labklājību.

Nozīmīgajā ājurvēdas sacerējumā Bhaavaprakaasa ir sacīts, ka gī labvēlīgi ietekmē acis, veicina gremošanu, rada skaistumu, uzlabo atmiņu un izturību, pagarina mūžu un pasargā ķermeni no dažādām slimībām.

Gī ir dzidrināts sviests jeb sviesta tauki bez laktozes un citiem piemaisīju­miem. Parasti to gatavo, viegli karsējot sviestu, līdz izveidojas dzidrs, zeltains šķidrums. Laktoze un citas vielas izgulsnējas, un pēc tam tās atdala. Šajā procesā no sviesta iztvaiko lielākā daļa ūdens, tāpēc gī kļūst viegls, tīrs un izturīgs pret bojāšanos. Tam ir bagātīga sviesta garša un smarža, un cepšanai tā vajag uz pusi mazāk, tādēļ ar nelielu gī daudzumu pietiek ilgam laikam. Gī satur labākās neaizvietojamās taukskābes, bet nesatur oksidētu holesterīnu, transtaukskābes un hidrogenētus taukus. Tas ir izturīgs pret brīvajiem radikāļiem un nesatur laktozi.

Zinātniski pamatotas ir gī spējas veicināt fizisko un garīgo atjaunošanos, jo gī satur sviestskābi, kas darbojas pret vīrusiem un vēzi, un 2-3 % konjugētās linolskābes, kam arī var būt pretvēža iedarbība.

Ir zināms, ka taukiem ir būtiska loma veselībā. Ja uzturā pavisam nav tauku, paātrinās ādas, nervu un smadzeņu šūnu novecošanās. Ja uzturā nav pietiekams daudzums derīgo tauku, ir kavēta šūnu reģenerācija. Tauki ir nepieciešami, lai efektīvi varētu uzsūkties taukos šķīstošie A, E, D un K vitamīni. Tauki ir vajadzī­gi arī tāpēc, lai kuņģa gļotāda būtu izturīga pret skābi, kas izdalās gremošanas veicināšanai. Arī holesterīnam ķermenī ir svarīgas funkcijas, jo tas piedalās šūnu membrānu, hormonu un žults veidošanā. Holesterīns kļūst kaitīgs, kad tas daļēji sadalās vai to daļēji oksidē brīvie radikāļi. Rezultātā nosprostojas artēri­jas un rodas problēmas ar sirdi. Gī nesatur ar sirds slimībām saistīto oksidēto holesterīnu, kā arī ir stabils tik augstā temperatūrā, kāda ir cepšanas laikā. Tas ir stabils un nebojājas, tādēļ to var ilgi uzglabāt.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Gī tauki saistās ar taukos šķīstošām vielām uzturā un ārstnieciskajos augos, veicinot to iekļūšanu šūnās caur šūnu membrānu. Ir noskaidrots, ka dažu ārstniecības augu iedarbība pastiprinās, ja ķermenis veicina to sastāvdaļu iekļūšanu šūnās.

•       Gī ātri nebojājas un palīdz saglabāt ārstniecības augu un pārtikas produktu svaigumu un iedarbīgumu. Gī nevajag uzglabāt ledusskapī.

•       Ājurvēdas tekstos ir sacīts, ka gī palīdz uzturēt optimālu skābes līmeni kuņģī un dziedēt kuņģa gļotādu.

•       Uzskata, ka gī veicina garīgas funkcijas - iemācīšanos, iegaumēšanu un atmiņu.

•       Slavenajā ājurvēdas traktātā Charaka Samhita ir teikts, ka gī ir ļoti efektīva ziede hronisku čūlu ārstēšanai. 111 gadus vecs gī tajā ir nosaukts par Maha- aghrita.

•       Gī stimulē gremošanas uguni, ja to lieto kopā ar ēdienu. Uzskata, ka pietiek ar vienu tējkaroti ēdienreizē. Pārāk daudz gī apdzēš gremošanas uguni, tā­pēc divas ēdamkarotes ir maksimālais vienā reizē uzņemamais gī daudzums, ja gī ir par daudz, tas paaugstina kaphu un var aizsprostot gremošanas sis­tēmu.

•       Nervu sistēmu tonizē viena tējkarote gī, ja katru rītu to apēd kopā ar tādu pašu daudzumu sīpolu sulas un vārītu olu.

•       Bērniem viena tējkarote gī kopā ar tasi piena veicina vēdera izeju.

•       Līdzīgi kā ar sviestu, ar gī var masēt ķermeni un sauļoties rīta saulē.

•       Daži pilieni gī aizliktā degunā ir ļoti labs līdzeklis pret deguna blakusdobu­mu iekaisumu jeb sinusītu un saaukstēšanos.

16. iNGVERS

Ingveru (parastais ingvers - Zingiber officinale) jau tūkstošiem gadu lieto kā garšvielu un ārstniecības augu. Par to vēsta gan ājurvēdas sacerējumi, gan ķīniešu teksti. Ingveram ir plaša ārstnieciska iedarbība, ko apstiprina daudzi zinātniskie pierādījumi. Sanskritā ingveru sauc par ardrakam un lieto kā līdzekli pret vemšanu, iekaisumu un trombiem, tāpēc ingvers ir izraisījis lielu interesi zinātniekiem.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Ingveru var košļāt pēc ēšanas, ja ir gremošanas traucējumi, gastrīts, vēdera uzpūšanās, kuņģa un zarnu infekcijas un parazīti. Tā aizsargājošās īpašības izskaidrojamas ar pastiprinātu siekalu izdalīšanos.

•       Ja jūtama vēdera uzpūšanās pēc trekna cepta ēdiena ēšanas, kas nav veģetārs, ieteicams izmēģināt šādu līdzekli. Ņem pa vienai tējkarotei svaigas ingvera sulas, svaigas laima un svaigas piparmētru lapu sulas, sajauc ar tējkaroti medus. Iegūto maisījumu lieto pa tējkarotei trīs reizes dienā.

•       Ja ir sāpīgas menstruācijas, saberž gabaliņu svaiga ingvera, ieber tasē ūdens un dažas minūtes vāra. Pēc tam novārījumu saldina ar cukuru un lieto trīs reizes dienā.

•       Ingvers ir labas zāles pret rīkles problēmām. Svaiga ingvera gabaliņa košļā­šana kopā ar krustnagliņu un sāls graudiņu ir lielisks līdzeklis pret faringītu, balss zudumu pēc kliegšanas vai dziedāšanas, mēles un žāvas muskuļu pa­ralīzi, saaukstēšanos, rinītu, palielinātu ūku, tonsilītu un citām kaitēm.

•       Ingvers ir piemērots līdzeklis ari atkrēpošanas veicināšanai bronhīta, asi mas, garā klepus, tuberkulozes un citu elpceļu slimību gadījumā. Lieto vienu tējkaroti svaigas ingvera sulas, kas iejaukta tasē sierāboliņa novārījuma ar medu.

•       Ja ir tūska un veidojas maz urīna, lieto pa tējkarotei ingvera sulas kopā ar glāzi negatava kokosrieksta piena.

•       Ja ir jutīgi zobi vai tie sāp pēc skābu ābolu ēšanas, ingvers var sniegt atvieglo­jumu. Ingveru sadedzina un tā pelnus sajauc ar sāli. Iegūto pulveri izmanto zobu tīrīšanai.

•       Ja ir caureja vai dizentērija, divas vai trīs reizes dienā jālieto svaigs ingvers, kas apcepts ar gī, kopā ar paniņām.

•       Puse tējkarotes ingvera sulas kopā ar pusi novārītas olas un medu vienu mēnesi vakaros pirms gulētiešanas uzlabo seksuālās funkcijas un noder pret impotenci un priekšlaicīgu ejakulāciju.

•       Ja ir reimatiskas sāpes, neiralģija, sēžas nerva iekaisums, sāpes muskuļos, bursīts un citas līdzīgas kaites, palīdz sāpīgās vietas ieziešana ar kokosriekstu eļļu, kurā ir cepts svaigs ingvers.

Tātad ingvera izmantošana ir diezgan plaša.

1.   Stimulē gremošanu un veicina citu zāļu uzņemšanu.

2.    Sviedrējošs un pretdrudža līdzeklis, kas palīdz saaukstēšanās gadījumos.

3.    Palīdz ķermenī izplatīties un iedarboties citiem gremošanu veicinošiem, sviedrēšanās un atklepošanu veicinošiem līdzekļiem.

4.    Ārstē un novērš nelabumu un vemšanu infekcijas, jūras slimības un grūtnie­cības gadījumā, kā arī pēc operācijām un medikamentu lietošanas. Noder arī pret reiboni. Saslimšanas gadījumā ieteicams sākt lietot ingveru pēc iespējas agrāk, jo ingvera atvemšana var izraisīt pretēju reakciju.

5.    Ārstē gremošanas problēmas, kā kolikas, pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā, vēdera uzpūšanos, kuņģa čūlu, gremošanas orgānu infekcijas, riebumu pret ēdienu.

6.    Ir līdzeklis pret trombu veidošanos, samazina sirds un asinsvadu slimību risku, noder trombozes un trombocitozes profilaksei.

7.    Ir līdzeklis pret iekaisumu osteoartrīta un reimatoīdā artrīta gadījumā.

8.    Noder migrēnas profilaksei un ārstēšanai, it sevišķi kopā ar citiem ārstnie­cības augiem.

9. Noder kā lokāls līdzeklis akūta iekaisuma gadījumā, piemēram, ingvera komprese palīdz pret mastītu.

JĀŅEM VĒRĀ

•       Ingveru nevajadzētu lietot, ja ir kāda grūti ārstējama ādas slimība, anēmija, sāpīga un bieža urinācija, iekšēja asiņošana, dedzinoša sajūta ķermenī, kā arī karstā vasaras periodā.

•       Ingvers jālieto atbilstoši cilvēka veselības stāvoklim un ķermeņa konsti­tūcijai. Ingvers visefektīvāk iedarbojas uz "vēsajiem" pacientiem "vēsos" apstākļos, jo tā iedarbība klasiskajos tekstos ir raksturota kā vaata kapha harami.

•       Ingvers piesardzīgi jālieto tiem, kuri lieto spēcīgus antikoagulantus un zāles pret trombu veidošanos, kā arī tad, ja nav pieļaujama ilgstoša asiņošana.

17. gokŠura (TRIBUĻI)

Gokšura (tribuļi, gokshura, gokshru, Tribulus terrestris) ir neizskatīgs un dzeloņains augs, kas daudzviet silta klimata apgabalos aug kā nezāle. Gokšura spēj regulēt izvadorgānu sistēmas darbību. Tā palīdz ātri izvadīt toksīnus un akmeņus, kas aizsprosto uroģenitālo traktu.

Ārstniecībā izmanto šā nelielā, dzeloņainā un ložņājošā auga sīkās lapiņas, uz ziedkāta novietotos dzeltenos ziedus, piecstūrainos asos augļus un saknes gan svaigā veidā, gan kā uzlējumu (pa 50-100 ml), gan kaltētā (pa 3-5 g) vai saberztā veidā.

Tā augļu ķīmiskās analīzes ir parādījušas, ka tajos ir negaistošas eļļas, ste- roli, sveķi, tanīni, alkaloīdi un kālijs. Pierādīta gokšuras diurētiskā iedarbība, ko izskaidro ar alkaloīdu un kālija klātbūtni augos. Indijas Panchakarma institūtā, Cheruthuruthy, Keralā veiktie pētījumi ir apliecinājuši, ka augļu spirta izvilkumam ir antibakteriāla iedarbība uz zarnu nūjiņu (Escherichia coli) un fungicīda iedarbība uz dažām patogēnām sēnēm, ieskaitot Candida albicans. Citos eksperimentos, kas veikti Visindijas medicīnas zinātņu insti­tūta farmakoloģijas nodaļā Jaundeli, pierādīta sēklu ekstrakta asinsspiedienu pazeminošā iedarbība.

Gokšura ir viena no 10 saknēm, kas ir populārā ājurvēdas preparāta Da- samoola sastāvā. Ir vēl citi nozīmīgi medikamenti, piemēram, Gokshuraadi guggulu vai Chyawanaprasha.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Klepus ķermeņa vārguma gadījumā. Dzer gokšuras pulveri ar pienu, kam pievienots aswagangdha pulveris.

•       Urīnakmeņi. Lieto gī, kas karsēts kopā ar gokšuras novārījumu un astoņas reizes lielāku piena daudzumu. Gokšuras sēklu pulveri var sajaukt ar medu un dzert ar aitas pienu.

•       Iekšēja asiņošana. Ja asiņo urīnizvadkanāls vai ir kāda cita iekšēja asiņo šana, to var novērst, ja dzer pienu, kurā vārīta gokšura un ķekarainais aspa rāgs (shataavari, Asparagus racemosus).

•       Sāpīga urinēšana. Pret sāpīgu urinēšanu palīdz tume, kas vārīta no gok šuras un dzeltenaugļu naktenes (kantakaari, Solanum xanthocarpum, sin, S. surattense). Pret sāpīgu urinēšanu urīnakmeņu gadījumā var lietot gok šuras sēklu novārījumu, kas sajaukts ar yavakshaara (miežu pelni). Pret urīnakmeņiem noder arī gokšuras, varuna (krateva, Crataeva nurvula) un kaltēta ingvera novārījums, kas sajaukts ar medu. Gokšuras pasta kopā ar kokosriekstu pienu mazina sāpes urinēšanas laikā.

•       Matu augšanas veicināšana. Gokšuru un sezama ziedus sajauc ar medu un gī vienādās daļās. Ar šo pastu ierīvē galvas ādu, lai veicinātu matu augšanu.

•       Tonizēšana vecuma slimību gadījumā. Ja cilvēks lieto vienādos daudzu ­mos gokšuras, amlas un sirdslapu tinosporas guduchi, Tinospora cordifolia) pulveri ar gī un medu, viņš jūtas spēcīgs, stabils, laimīgs, viņa mati saglabā dabisko krāsu un mūžs ir ilgs.

•       Reimatiskas sāpes. Ja no rīta regulāri lieto kaltēta ingvera un gokšuras no­vārījumu, mazinās reimatiskās sāpes. Noder arī reimatoīdā artrīta un sēžas nerva iekaisuma gadījumā.

JĀŅEM VĒRĀ

Gokšura jālieto tikai tad, kad tā ir nepieciešama, jo augs var izraisīt ķermeņa atūdeņošanos.

18. VĪNOGAS

Vīnogas un rozīnes kopš seniem laikiem ir būtiska uztura sastāvdaļa. Gaišās vīnogas ir saldākas lielāka glikozes satura dēļ, bet tumšās ir skābākas un vairāk kairina rīkli. Negatavas vīnogas satur daudz skābeņskābes, racēmskābes, ābol- skābes un vīnskābes, tādēļ tās ir skābas un ar asu garšu.

Vīnogas ir nozīmīgas ārstniecībā lielā glikozes satura dēļ. Glikoze nav jā­sagremo, bet ķermenis to absorbē drīz pēc uzņemšanas, tādēļ vīnogām piemīt spēcinoša iedarbība.

Ājurvēdā uzskata, ka vīnogas aizsargā gļotādu, uzlabo vēdera izeju, pazemi­na temperatūru, uzlabo kuņģa darbību, ir diurētiskas un atvēsinošas.

Rozīnes uzlabo vēdera izeju, aizsargā gļotādu, veicina atkrēpošanu, šķidrina un attīra asinis, ir barojošas.

Negatavu vīnogu un lapu sula savelkoši iedarbojas uz ķermeņa audiem.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

Vīnogas palīdz pret aizcietējumu, jo to sastāvā ir celuloze, cukuri un orga­niskās skābes. Tās ne tikai iztukšo zarnas, bet ari veicina kuņģa darbību. Lai gūtu vēlamo efektu, vajag apēst līdz 250 g vīnogu dienā.

Vīnogu laiks ir vasara. Kad svaigas vīnogas nav pieejamas, var izmantot rozīnes, kas izmērcētas ūdenī. Ūdeni, kurā mērcētas vīnogas, var dot bērniem pret aizcietējumu pa vienai tējkarotei dienā. Tas palīdz novērst arī krampjus aizcietējuma dēļ.

Vīnogās esošajām organiskajām skābēm ir spēcīga antiseptiska iedarbība, un tās efektīvi iedarbojas uz smaganām. Smaganu iekaisuma gadījumā jāēd negatavas vīnogas.

Vīnogu sula ir atvēsinošs dzēriens vasarā, kas labi dzesē slāpes. Ja ir drudzis, vīnogu sula veicina urīna veidošanos un toksīnu izvadīšanu no organisma. Dia- bētiķiem slāpes norimst, tiklīdz viņi izdzer tasi vīnogu sulas bez cukura.

Ja kuņģa sulā trūkst skābes, Chakradatta iesaka lietot rozīnes vienādā dau­dzumā ar cukuru, medu un amlas pulveri. Vīnogu sula palīdz bērniem pret kandidozi, ir ļoti labs līdzeklis stipras saaukstēšanās un drudža gadījumā. Sula ir lielisks asiņu attīrītājs, kas stimulē glikogēna veidošanos aknās un žults sek­rēciju. Vīnogu sula ir noderīga visu aknu darbības traucējumu ārstēšanai, tāpēc vīnogu diēta ir ieteicama dzeltes gadījumā.

Pastu, kas pagatavota no vīnogām vai rozīnēm, datelēm, pipariem, garajiem pipariem un medus vienādās daļās, var lietot pa vienai tējkarotei pret klepu. Vīnogas palīdz pret dedzinošo sajūtu pēc skorpiona dzēliena. Ja ir izveidojies ārējs jēlums, saberž vīnogas, iegūto masu ievieto starp divām auduma kārtām un liek pie bojātās vietas.

Vīnogas ir ļoti noderīgas ari alkoholisma ārstēšanai. Tās nomāc tieksmi pēc alkoholiskajiem dzērieniem, jo sula aizstāj alkoholu.

Eksperimentos ir pierādīts, ka vīnogu sula nāvējoši iedarbojas uz herpes un poliomielīta vīrusiem. Tā ir kaitīga arī baktērijām. Pētījumos ar dzīvniekiem ii pierādīts, ka regulāra vīnogu košļāšana kavē zobu bojāšanos. Augļos ir augsi.i kafijskābes koncentrācija, kas aizkavē dzīvniekiem audzēju veidošanos. Iespe jams, ka cilvēkiem, kuri ēd daudz vīnogu, arī samazinās nāves gadījumu skaits no audzējiem.

•       Alkoholisms. Jālieto auksta vīnogu sula. Tā novērš arī gāzu veidošanos gremošanas traktā.

•       Asiņošana. Ja asiņo deguns, var iešņaukt vai iepilināt nāsīs vīnogu sulu. Lai apturētu asiņošanu un ārstētu ar to saistīto anēmiju, divas reizes dienā jālieto rozīņu pasta ar medu. No rītiem var dzert vīnogu novārījumu, kas sajaukts ar pienu, palmu sulas cukuru un gī, bet ķermeni apslacīt ar aukstu ūdeni vai aukstu pienu.

•       Asinsspiediens. Katru dienu jāizdzer tase svaigas vīnogu sulas.

•       Dedzinoša sajūta ķermenī. Katru dienu jāizdzer tase svaigas vīnogu sulas. Vīnogu sula palīdz arī pret miliāriju jeb prosas graudu lieluma pūslīšiem uz ādas, kas rodas drudža gadījumā svīšanas rezultātā.

•       Aizcietējums. Iemērc 2 ēdamkarotes vīnogu pustasē ūdens un atstāj uz vienu stundu. Pēc tam tās apēd un ūdeni izdzer. Lieto 2 vai 3 reizes dienā.

•       Ēšanai. Gī sajauc ar datelēm, vīnogām, cukuru un medu, kā arī ar garajiem pipariem. Palīdz pret aizsmakumu, klepu, aizdusu un drudzi.

•       Caureja gremošanas traucējumu dēļ. Saberž šķipsnu melno piparu un šķipsnu kumīna, sajauc ar vienu tējkaroti vīnogu lapu sulas un maisījumu vāra vienā glāzē ūdens. Izkāš un izdzer.

•       Sauss klepus. Trīs ēdamkarotes vīnogu apcep vienā ēdamkarotē gī un apēd.

•       Ausu sāpes. Ausīs iepilina krūts vai govs pienu, kas savārīts kopā ar vīnogām un lakricu.

•       Drudzis. Jālieto vīnogu sula un amlas sula. Tad uzlabojas vēdera izeja un mazinās drudzis. Ja drudzi pavada lielas slāpes vai dedzinoša sajūta, izman­to vīnogu un stobru kasijas (aaragvadha, Cassia fistula) novārījumu. Lai samazinātu mutes sausumu un atgūtu normālu garšas sajūtu, jāsūkā pasta, kas pagatavota no kristāliskā cukura, vīnogām un granātāboliem. Lai mēle būtu mitra un līdzena, jālieto pasta no saberztām vīnogām, medus un gī.

•       Reibonis. Pret to palīdz vīnogas, kas karsētas uz oglēm un pēc tam sajauktas ar smalko sāli un melnajiem pipariem.

•       Sāpes grūtniecības laikā. Tās mazina vīnogas ar medu.

•       Sirdsklauves. Dažas vīnogas izmērcē 10 minūtes rožūdenī un ūdeni izdzer.

•       Premenstruālais sindroms. Dienā tieši pirms menstruāciju sākuma vai to laikā košļā vienu ēdamkaroti vīnogu, kas sajauktas ar apceptām sezama sēklām.

•       Urīna aizture. Jālieto piens, kas uzvārīts kopā ar vīnogu sulu.

•       Sejas krāsas uzlabošana. Pagatavo maisījumu no pustases pilnīgi gatavu nīma augļu sulas, kam pievienota ēdamkarote sasmalcinātu gurķu sēklu, mandeles, Indijas rieksti, pistāciju rieksti, koriandra sēklas, arbūzu sēklas, fenhelis un lakrica. Maisījumu sajauc ar ceturtdaļu tases vīnogu sulas, vienu tasi brūnā vai baltā cukura un vienu tasi gī. Pēc tam to karsē uz lēnas uguns, līdz viss šķidrums ir iztvaikojis. Atdzesē un iepilda pudelēs. Lieto regulāri pa vienai tējkarotei divas reizes dienā.

•       Vemšana. Lai pārtrauktu vemšanu, dzer aukstu vīnogu sulu.

19. SIRDSLAPU TINOSPORA (GUDUČI)

Sirdslapu tinospora (guduči, guduchi, gulbel, Tinospora cordifolia) ir Indijas ārstniecības augs ar spēcīgu imūnsistēmu stimulējošu aktivitāti. Saskaņā ar ājurvēdas traktātiem šis augs saistīts ar amrita, jo spēj sniegt jauneklīgumu, vitalitāti un ilgu mūžu. Tinosporu ājurvēdā iedala rasaayana kategorijā. (Rasa no­zīmē bioloģiski pārveidojamu šķidru barības vielu visiem ķermeņa audiem, bet aayana nozīmē ceļu. Tādējādi rasaayana dod spēku visiem ķermeņa dhaatus, palēnina novecošanos, uzlabo atmiņu un vitāli svarīgu orgānu funkcionēšanu, paaugstina ojus (imunitātes faktoru) un baro visus audus.)

Medicīnā izmanto visu augu vai tā saknes. Augs ir mūžzaļš, kāpelējošs, bez matiņiem, sukulents. Šis ir savvaļā augošais krūms, kas bieži vien sasniedz ievērojamu augstumu. Tam ir garas gaisa saknes. Tinospora bieži kāpelē augšup par nīma koku stumbriem. Tinospora ir sastopama visā Indijā, sevišķi ciematu nomalēs. Dažreiz to kultivē kā krāšņumaugu. Lapas ir laba lopbarība. Piemērota gandrīz visiem augsnes tipiem, kā arī dažādiem klimatiskiem apstākļiem. Tino­sporu pārsvarā audzē pie nīma un mango kokiem, jo uzskata, ka tad pastiprinās tās ārstnieciskās īpašības.

Senajos rakstos ir teiksma par Ramayana karu, kad Rarna uzvarēja dēmonu Ravanu. Tomēr daži no Ramas cīnītājiem pērtiķiem bija krituši. Indra, visu die­vu dievs, no debesīm izslacīja nektāru, lai viņus atdzīvinātu. Daži pilieni nokrita zemē, un no tiem izauga tinospora.

Tinosporu jau kopš seniem laikiem izmanto tās ārstniecisko īpašību dēļi To lieto dažādu slimību, kā malārijas, vēdertīfa, tuberkulozes, ārstēšanai, pret karstuma sajūtu ķermenī, anēmiju, hemoroīdiem, hronisku drudzi un dažādānS ādas slimībām. Stumbru un sakņu ciete ir barojoša un noder atveseļošanās periodā, arī hroniskas caurejas un dizentērijas gadījumā. Klasiskajos ājurvēdas tekstos tā iekļauta gandrīz visu novārījumu sastāvā, kurus lieto pret locītavu slimībām. Tradicionālajā medicīnā tinosporas ūdens izvilkumu plaši lieto pret dzelti, reimatismu, urīnceļu slimībām, regulāru drudzi un acu slimībām.

Parastās sausa ekstrakta devas ir 250-500 mg dienā, sulas devas ir 5-10 mi

bet novārījuma - 50-100 ml.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

Pret stresu. Tinosporas stresu vai trauksmi mazinošā iedarbība ir klimst ki pārbaudīta. Tās spirta ekstraktam (100 mg/kg), salīdzinot ar diazepāmu (2,5 mg/kg), ir ievērojama aktivitāte pret stresu. Ir atklāts, ka eksperimeni tos izmantotajām žurkām tinosporas salmu spirta ekstrakts normalizē stresa» izraisītas norepinefrīna, dopamīna, 5-hidroksitriptamīna un 5-hidroksiindolļ etiķskābes līmeni.

Pret diabētu. Ir pierādīts, ka Tinospora cordifolia etilacetāta ekstrakts tru­šiem nomierinoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu un pazemina cukura līmeni asinīs. Žurkām ar aloksāna diabētu orāli lietots Tinospora cordifolia sakņu ekstrakts ievērojami samazina glikozes daudzumu asinīs un lipīdu saturu sma­dzenēs. Augu lapu ūdens, spirta un hloroforma ekstrakts ievērojami pazemina cukura līmeni gan kontroles trušiem, gan tiem, kuriem ievadīts aloksāns. No tā secināts, ka Tinospora cordifolia lapu ekstrakts iedarbojas līdzīgi insulīnam.

Pret iekaisumu. Tinospora cordifolia ūdens ekstraktam konstatēta pretie- kaisuma aktivitāte žurkām, kurām ar karagenīnu izraisīts akūts un hronisks iekaisums.

Imūnmodulējošā iedarbība. Tinospora cordifolia uzlabo rezultātus pēc ķirurģijas pacientiem ar ļaundabīgu obstruktīvo dzelti, veicinot organisma aizsargspējas. Pētnieki ir pierādījuši, ka tinosporas ekstrakts samazina brīvos radikāļus veidojošo vielu hemotoksiskumu. Kādā pētījumā konstatēts, ka dažu ārstniecības augu, ieskaitot Tinospora cordifolia, iekšķīga lietošana pasargā peles no ciklofosfamīda radītās leikopēnijas. Kāds cits mērķtiecīgs pētījums, izmanto­jot dubulto placebo kontroli, veikts ar krūts vēža pacientēm. Slimnieces, kuras pašas piekrita saņemt pēcoperācijas ķīmijterapiju (CMF režīmu: ciklofosfamīds, metotreksāts un fluoruracils), sadalīja randomizētās medikamenta un placebo

Hrupās. Rezultāti liecināja, ka Tinospora cordifolia zināmā mērā aizsargā pret vi-za ķīmijterapijas inducētu leikopēniju.

Hipolipidēmiskā (taukus samazinošā) aktivitāte. Tinospora cordifolia sak­ņu ekstrakta ievadīšana (2,5 un 5,0 g/kg ķermeņa masas) 6 nedēļas ievērojami ļimazināja seruma un audu holesterīna, fosfolipīdu un brīvo taukskābju saturu Mirkām ar aloksāna diabētu.

Pretvēža aktivitāte. Hela šūnu apstrāde ar 0,5, 10, 25, 50 un 100 mkg/ml Dnospora cordifolia metanola, ūdens un metilēnhlorīda ekstraktu ievērojami palielināja šo šūnu bojāeju salīdzinājumā ar kontroli. Rezultāti bija atkarīgi no devas.

Aknas aizsargājošā iedarbība konstatēta albīnām žurkām pēc tetrahlor- Oglekla intoksikācijas.

Antibakteriālā iedarbība. Tinospora cordifolia stumbra spirta ekstrakts ir aktīvs pret Escherichia coli. Aktīvā Tinospora cordifolia sastāvdaļa iri vitro kavē Mycobacterium tuberculosis augšanu.

Spazmolītiskā iedarbība. Konstatēts, ka Tinospora cordifolia atslābina zar­nu un dzemdes gludos muskuļus un nomāc muskuļu savilkšanos, ko rada his- tamīns un acetilholīns.

•      Tinospora kopā ar gī nomierina vātu, kopā ar palmu sulas cukuru palīdz pret aizcietējumu, ar cukuru - nomierina pītu, ar medu - kaphu, ar rīcin­eļļu - atvieglo stāvokli podagras artrīta gadījumā, bet ar sausu ingveru - pa­līdz pret reimatoīdo artrītu.

•      Tinosporas sula, sajaukta ar garo piparu (pippali) pulveri, palīdz pret drudzi.

•       Tinosporas, Indijas matuzāles (paprata, Fumaria indica) un amlas novārī­jums palīdz pret pītas radītu drudzi.

•       Pret dzelti jālieto tinosporas lapu pasta ar paniņām.

•       Auksts tinosporas uzlējums ar medu palīdz pret pārmērīgām slāpēm.

•       Auksts tinosporas uzlējums, sajaukts ar medu, pārtrauc vemšanu.

•       Tinosporas, nīma lapu un asšķautņu lufas (patola, kadvaa par vai, janglee chichodaa, Lujfa acutangula) lapu novārījums mazina gastrītu un ar to sais­tītos veselības traucējumus.

•       Novārījums, pagatavots no 30 g tinosporas, sausa ingvera un koriandra sēklām, atvieglo stāvokli podagras un ādas slimību gadījumā.

•       Tinosporas un nīma novārījums palīdz pret augoņiem.

•       Tinosporas sakne ar rīsu ūdeni palīdz pret splenomegāliju jeb liesas palieli­nāšanos.

•       Pret plaušu apaļtārpiem (Dictyocaulus filaria) palīdz regulāra ar eļļu sajauk­tas tinosporas lietošana.

•       Acu ieziešanai izmanto 10 g tinosporas sulas, kas sajaukta ar medu un 1 g akmens sāls. Palīdz dažādu acu problēmu, piemēram, pterīgijas, redzes de­fektu, kataraktas un niezes gadījumos.

•       Cilvēkiem, kuri lieto alkoholu, regulāri jāizmanto tinospora, lai vitalizētu aknu audus un novērstu šī orgāna bojāšanos.

20, MEDUS

Ājurvēdas tekstos teikts, ka medus spēcina un papildina citas zāles. Ājurvēdā uzskata: lai arī medus ir salds, tomēr pareizās devās kopā ar zālēm nekaitē dia­bēta slimniekiem un tukliem cilvēkiem. Iespējams, ka šajos gadījumos nozīme ir medū esošajiem fermentiem un īpašai olbaltumvielai, kā arī vitamīniem un antibakteriālām vielām. Medus ir senākais saldinātājs, ko cilvēks ir izmantojis. Medus ir pieminēts visās senajās reliģijās. Senajā Babilonijā znotam vajadzēja dāvināt tik daudz medus, cik viņš varēja patērēt pirmajā lunārajā mēnesī pēc kāzām. No šīs tradīcijas ir cēlies nosaukums "medusmēnesis".

Medus top no nektāra - saldas sulas, ko ziedos izdala nektāra dziedzeri. To vāc gan mājas, gan savvaļas bites. Savākto nektāru bites pārvērš medū un uzkrāj šūnās. Nektāra sastāvā ir 50-90 % ūdens, 10-50 % cukura (galvenokārt saharoze) un 1-4 procenti aromātisku vielu, pigmentu un minerālvielu. Pār­vēršot nektāru medū, bites samazina ūdens daudzumu medū tā, ka tas sasniedz 14-19 procentus. Tās pievieno arī medum fermentu, kas invertē saharozi, tāpēc saharoze ar 12 oglekļa atomiem pārvēršas par diviem cukuriem ar 6 oglekļa atomiem - par fruktozi un glikozi. Fruktoze ir saldākais no parastajiem cuku­riem, tāpēc medus ir saldāks par cukurniedru cukuru. Medus satur arī nelielu daudzumu minerālvielu un vielas, kas tam piešķir krāsu un smaržu, kā arī B^ Bn , C vitamīnu un nikotīnskābi. Medus uzturvērtību nosaka augstais cukuru saturs, ko ķermenis izmanto tiešā veidā enerģijas iegūšanai. Medus satur vai­rāk uzturvielu nekā rafinētais cukurs. Ēdienu receptēs medu vajag mazāk nekā cukuru, ja receptēs aizvieto cukuru ar medu, labāk to darīt pēc tilpuma, nevis pēc masas vienībām, jo medum ir lielāks blīvums nekā cukuram un tas dod vairāk kaloriju.

IZMANTOŠANA arstniecĪbĀ

•       Brūču dziedināšana. Ajurvēda iesaka medu brūču pārklāšanai. Medus ir pietiekami viskozs, lai radītu brūcei aizsargbarjeru pret infekciju. Medus piesaista no gaisa mitrumu, veicina dzīšanu un pat novērš rētu veidošanos. Tas stimulē jaunu kapilāru veidošanos, fibroblastu augšanu, kas aizvieto saistaudus ādas dziļākajos slāņos, un kolagēna šķiedru veidošanos, kas stip­rina sadzijušo vietu. Augstās cukura koncentrācijas dēļ osmozes rezultātā medus atsūc limfu no brūces, aizvāc netīrumus un mazina pietūkumu ap brūci. Medus nepielīp pie brūces audiem, jo kontaktā ar tiem veidojas šķid­rums, tādēļ, medus aplikumu nomainot, netiek noplēsti jaunie audi un rēta nesāp. Medus palīdz cīnīties pret mikroorganismiem, jo ferments, ko bites pievieno nektāram, pārveido skābekli par ūdeņraža peroksīdu, kas ir labs dezinfektants. Medū ir zems olbaltumvielu saturs, tādēļ baktērijas negūst saviem dzīvības procesiem nepieciešamo slāpekli. Medus ir efektīvs pret baktērijām, kas ir rezistentas pret antibiotikām. Medus nepasliktina brūces dzīšanu un nerada nevēlamu efektu uz brūces audiem atšķirībā no daudziem antiseptiskiem līdzekļiem un antibiotikām. Lietojot medu, jārūpējas, lai tas brūci pārklātu līdzeni. Medu var padarīt šķidrāku, to maisot vai sildot. Dobumi brūcē jāaizpilda ar sašķidrinātu medu, ko ērti ir izdarīt, izspiežot medu no tūbiņas. Ērtāk un parocīgāk ir uzziest medu uz pārsienamā ma­teriāla, nevis uz brūces. Nepieciešamais medus daudzums ir atkarīgs no tā, cik no brūces izdalās šķidruma jeb eksudāta. Parasti 10 x 10 cm apliekama­jam vajag 20 ml medus. Virs apliekamā jāliek absorbējošs pārklājums, lai medus nenotecētu un lai pie brūces nepievilinātu kukaiņus. Ja medus stipri atšķaidās, apliekamie jāmaina biežāk, bet, ja ne, tad katru dienu vai reizi divās dienās. Tā kā ferments, kas medū veido ūdeņraža peroksīdu, ir jutīgs pret karstumu un gaismu, jālieto nepasterizēts medus. Tas ir jāuzglabā vēsā vietā, kur nepiekļūst gaisma. Ja ir nepieciešams medu sašķidrināt, to nevajag karsēt temperatūrā virs 37 °C.

•       Akne. Sajauc trīs ēdamkarotes medus ar vienu tējkaroti smalkā kanēļa. Pirms gulētiešanas uzziež šo pastu uz pūtītēm un no rīta ādu nomazgā ar siltu ūdeni. Ja tā rīkojas katru dienu divas nedēļas pēc kārtas, pūtītes izzūd.

•       Artrīts. Ņem vienu daļu medus uz divām daļām remdena ūdens, pievieno nepilnu tējkaroti smalkā kanēļa un pagatavo pastu, ar kuru viegli ierīvē sāpošo vietu. Sāpes mazināsies jau pēc pāris minūtēm. Katru dienu no rīta un vakarā ieteicams iekšķīgi lietot vienu tasi karsta ūdens ar divām karotēm medus un nepilnu tējkaroti smalkā kanēļa.

Apdegumi. Lai dziedētu apdegumus, sajauc medu ar kurkumas pulveri un pastu uzziež uz apdedzinātās vietas.

Saaukstēšanās un klepus. Mikstūra no pustējkarotes smalko melno piparu, ceturtdaļas tējkarotes smalko garo piparu un vienas tējkarotes medus palīdz pret kakla sāpēm. Saukstēšanās, klepus un kakla iekaisuma gadījumā ietei cams izdzert tasi melnās tējas ar medu, kam pievienota pustējkarote ingvera pulvera, 2 vai 3 melnie pipari, 2 vai 3 krustnagliņas, 2 vai 3 kardamona sēklas un pustējkarote kumīna sēklu.

Sasprēgājušas lūpas. Sajauc pustējkaroti saldā krējuma, pustējkaroti medus un 2-3 pilienus rožūdens. Iegūto masu ziež uz lūpām. Caureja. Pret caureju jālieto muskatrieksta pulveris ar medu. Maziem bēr­niem nepieciešamības gadījumā to var dot divas vai trīs reizes dienā. Enerģijas pastiprinātājs. Lai būtu vairāk enerģijas, pirms vingrošanas jā­apēd karote medus. Tas iedarbosies tūlīt un uz ilgāku laiku. Matu izkrišana. Ja pastiprināti izkrīt mati vai draud plikpaurība, aptuveni 15 minūtes pirms matu mazgāšanas var ieziest tos ar pastu, kas pagatavota no karstas olīveļļas, vienas ēdamkarotes medus un vienas tējkarotes smalkā kanēļa. Eksperimentos pierādīts, ka vēlamo efektu var panākt arī tad, ja šo masu patur matos 5 minūtes.

Augsts holesterīna līmenis. Pagatavo pastu no medus un smalkā kanēļa, uzziež uz maizes vai chappati (plakana maize Indijā) ievārījuma vietā un regulāri ēd to brokastīs. Tas pazemina holesterīna līmeni. Gremošanas traucējumi. Lai veicinātu gremošanu, uzvāra dažas kanēļa standziņas ūdens kausā, pievieno šķipsnu piparu un nedaudz medus un lieto pa tējkarotei pēc ēšanas.

Vāja imunitāte. Katru dienu lietojot medu kopā ar smalko kanēli, stiprinās imūnsistēma un ķermenis tiek pasargāts no baktērijām un vīrusiem. Pastā­vīga medus lietošana veicina balto asinsķermenīšu cīņu pret baktēriju un vīrusu izraisītajām slimībām.

Liekā ķermeņa masa. Katru dienu no rīta pusstundu pirms brokastīm tukšā dūšā un vakarā pirms gulētiešanas jāizdzer tase ūdens, kurā vārīts medus un smalkais kanēlis. Ja to dara regulāri, ķermeņa masa samazinās. Šis līdzeklis neļauj uzkrāties ķermenī taukiem, pat ja uzturā ir daudz kaloriju. Zobu sāpes. Pagatavo pastu no vienas tējkarotes smalkā kanēļa un piecām tējkarotēm medus un uzliek uz sāpošā zoba. Procedūru var atkārtot trīs reizes dienā, līdz zobu sāpes pāriet.

•       Urīnceļu infekcija. Glāzē ar remdenu ūdeni iejauc divas ēdamkarotes smal­kā kanēļa un vienu tējkaroti medus un izdzer to, lai kavētu baktēriju attīstību urīnpūslī.

•       Sejas tīrīšana. Uz plaukstas uzziež vienu tējkaroti medus un tajā ieber ne­daudz piena pulvera, labi sajauc un katru dienu izmanto sejas tīrīšanai.

•       Sejas mazgāšana. Uz plaukstas uzziež vienu tējkaroti medus un tajā ieber nedaudz mandeļu miltu. Labi sajauc un lieto kā maigu sejas mazgāšanas līdzekli. Noder visiem sejas ādas tipiem.

•       Vannošanās bērnam. Mazuli ieteicams vannot ūdenī, kuram pievienotas četras ēdamkarotes pilnpiena pulvera un divas ēdamkarotes medus. Pēc peldes bērns rūpīgi jānoskalo.

•       Matu kondicionēšana. Sajauc pustasi medus un ceturtdaļtasi olīveļļas (nor­māliem matiem nepieciešamas divas ēdamkarotes eļļas). Katru reizi nelielu daudzumu maisījuma ieziež matos, lai visi mati būtu apstrādāti. Uzvelk gal­vā dušas cepuri un pēc 30 minūtēm matus rūpīgi izmazgā un izskalo. Matus žāvē kā parasti.

•       Matu skalošana. Sajauc tējkaroti medus ar četrām tasēm silta ūdens. Ja mati ir gaiši, var pievienot citrona sulu. Pēc matu izmazgāšanas uzlej uz matiem pagatavoto maisījumu, neizskalo un matus izžāvē kā parasti.

•       Maskas sejas mitrināšanai. Sajauc divas ēdamkarotes medus ar vienu tēj­karoti piena. Masu uzziež uz sejas un kakla. Atstāj uz 10 minūtēm. Pēc tam noskalo ar siltu ūdeni. Tā ir lieliska maska sausai un novecojošai sejas ādai.

•       Kondicionējoša sejas maska. Lai pagatavotu ceturtdaļtasi pastas kosmē­tiskajai maskai, sajauc vienu ēdamkaroti medus, vienu olas baltumu, vienu tējkaroti glicerīna un miltus pēc vajadzības. Ar iegūto masu vienmērīgi pārklāj seju un kaklu. Pēc 10 minūtēm noskalo ar siltu ūdeni.

•       Ādas mīkstināšana. Sajauc vienu tējkaroti medus ar vienu tējkaroti augu eļ­ļas un ceturtdaļu tējkaroti citrona sulas. Ar iegūto maisījumu ieziež plaukstas, elkoņus un papēžus pēc vajadzības. Pēc 10 minūtēm ādu noskalo ar ūdeni.

21. LAKRICAS SAKNE

Lakricas (Glycyrrhiza glabra) sakne ir ļoti noderīgs ārstniecisks līdzeklis, kas

mūsdienās kļuvis ļoti populārs. Tam ir izcila vieta ājurvēdā. Lakrica ir arī garš­augs. No tās var pagatavot labu tēju, kurai ir ārstnieciska vērtība, bet kura droši vien nekļūs par iemīļotu dzērienu, jo ir pārmērīgi salda daudzkārt saldāka par cukuru. Dažviet pasaulē bērni košļā lakricas saknes kā saldumus.

Lakrica ir lielisks augs ar daudzpusīgu iedarbību. Ar lakricu ārstē virsnieru nepietiekamību. Tā satur savienojumus, kuriem ir līdzīga iedarbība kā virsnieru hormoniem. Lakrica veicina imunitāti un atindē aknas, sekmē dzimumorgānu darbību un ir dziedinoša. Tā tonizē plaušas, veicina gremošanu, piešķir ener­ģiju, lai gan tai piemīt atvēsinošās īpašības, kas ir vairāk izteiktas nekā miega vitānijai (aswagandha). Lakrica mazina muskuļu, īpaši kāju un vēdera muskuļu spazmas, palīdz pret karstumu un iekaisumu ķermenī, veicina vēdera izeju.

Lakricu var lietot pret sāpošu kaklu, sausumu kaklā, laringītu. Tā šķidrina gļotas plaušās un veicina atkrēpošanu. Palīdz pret saaukstēšanos un gripu. Šis augs ir arī piemērots līdzeklis pret astmu, jo veicina virsnieru darbību un tonizē plaušas.

Pētot lakricu, tajā atklāti daudzi savienojumi, kuri varētu būt pamatā auga plašajam iedarbības spektram, sevišķi imūnsistēmu stimulējošajām īpašībām. Tā satur, piemēram, glicirizīnu, gliciretīnskābi, fenolu, triterpenoīdus un saponīnus.

Glicirizīns spēj kavēt vīrusu un baktēriju augšanu cilvēka organismā. Šādas īpašības piemīt arī gliciretīnskābei, kura palīdz pret iekaisumu. Saponīni veicina antivielu un interferona veidošanos. Pētījumos ar dzīvniekiem ir atklāts, ka lakrica spēj novērst krūts vēzi, veicinot aknu fermentu aktivitāti, kuri samazina vēzi veicinošo estrogēnu daudzumu.

Sievietēm lakrica veicina un regulē progesterona veidošanos. Tā noder ne­regulāru menstruāciju gadījumā, kas ir saistītas ar zemu progesterona aktivitāti cikla attiecīgajā fāzē.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Dzeltes gadījumā pagatavo smalku pulveri no lakricas saknes, cigoriņu sēk­lām un akmens sāls, ņemot katru sastāvdaļu pa tējkarotei. Šo pulveri lieto pa pustējkarotei, uzdzerot ūdeni, divreiz dienā.

•       Kuņģa čūlas gadījumā ieber pustējkaroti lakricas sakņu pulvera tasē ar ūdeni un atstāj ievilkties uz nakti. Brokastīs šo uzlējumu iejauc rīsu tumē - sasmal­cinātu rīsu novārījumā.

•       ja ir aizsmakums, pagatavo "rīsu pienu" ar lakricu, pievieno gī un lieto šo līdzekli vairākas dienas.

•       Epilepsijas gadījumā lieto lakricu, kas saberzta kopā ar vaska ķirbja (ziemas melone - Benincasa hispida) sulu.

•       Sāpes no nelieliem ievainojumiem var atvieglot, tos apziežot ar siltu gī, kas sajaukts ar lakricas pulveri. Brūces attīra lakricas un nīma lapu pasta. Brūces dziedina ari pasta no lakricas un sezama sēklām, kas sajaukta ar gī.

•       Ja izkrīt mati un veidojas plikpaurainība (ja vien tā nav iedzimta), var palīdzēt lakrica. Saberž divas ēdamkarotes lakricas saknes un velnābola dhatura, Datura) sēklas ar krējumu, pievieno ceturtdaļu tējkarotes safrāna. Šo pastu karsē kopā ar divām ēdamkarotēm kokosriekstu eļļas, līdz iegūst viendabīgu pastu. Vakaros pirms gulētiešanas ar to ieziež galvas ādu vietās, kur izkrituši mati. Jārīkojas piesardzīgi, jo velnābols ir indīgs.

•       Ja sāp kakls, pienā uzvāra lakricas saknes, kubebas piparus (astainais pi­pars - Piper cubeba) un pāris ledeņu. Lieto pa tējkarotei šī maisījuma trīsreiz dienā ar medu.

•       Lai mātēm, kas baro mazuļus ar krūti, būtu vairāk piena, divreiz dienā jālieto pa tējkarotei lakricas pulvera ar pienu un cukuru.

•       Pret mutes iekaisumu un čūlām muti skalo ar lakricas novārījumu.

•       Tuvredzības jeb miopijas gadījumā sajauc pustējkaroti lakricas sakņu pulve­ra ar tikpat lielu daudzumu gī un medus. Lieto vienu mēnesi trīsreiz dienā ar pienu pirms ēšanas.

•       Lai atbrīvotos no varžacīm, pagatavo smalku pastu no vienas ēdamkarotes lakricas pulvera un pustējkarotes sinepju eļļas. Pirms gulētiešanas ar pastu ierīvē sacietējušo ādu.

JĀŅEM VĒRĀ

Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu lakrica jālieto piesardzīgi. Degli- cirinizēta lakrica nesatur aktīvo vielu, kas paaugstina asinsspiedienu, un to var izmantot aknu un čūlas ārstēšanai.

Tā neveicina adrenalīna veidošanos, jo tieši glicirizīns iedarbojas uz virs- nierēm. Pārāk liels glicirizīna daudzums var pārmērīgi stimulēt adrenalīna izdalīšanos.

22. MANGO

Mango kokam (Mangifera indica) Indijā ir izcila vieta, jo tas ir noderīgs medicīnā, tirdzniecībā un rituālos. Vēdas mango nosauc par debesu augli, bet ājurvēda - par phalashrshtha (augļu karalis).

Saskaņā ar ājurvēdu gandrīz visas mango koka daļas, ieskaitot mizu un augļa kodolu, var izmantot ārstniecībā.

izMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

• Negatavi augļi. Tie satur daudz cietes un organiskās skābes, piemēram, citronskābi, skābeņskābi, ābolskābi un dzintarskābi. Šīs skābes veicina žults veidošanos un dezinficē zarnas. Iedarbīgs līdzeklis pret sliktu gremošanu, nelabumu un nātrenes tipa izsitumiem ir divu nelielu mango augļu apēšana kopā ar medu un pipariem. Nenobrieduši mango satur daudz pektīna, kas palīdz pret caureju. Tos lieto arī pret dizentēriju, hemoroīdiem, rīta nelabu­mu, gremošanas traucējumiem un aizcietējumu. Ja pelnos izcep negatavu mango un tā mīkstumu sajauc ar cukuru un ūdeni, iegūst ārstniecisku dzērienu pret saules dūrienu. Negatavā mango ir ļoti daudz C vitamīna, un ar to izskaidrojamas tā dziednieciskās īpašības. Ir konstatēts, ka negatavā mango ir tikpat daudz C vitamīna kā 5 vai 6 citronos. Mango noder cingas ārstēšanai un paaugstina izturību pret dažādām infekcijām. Ājurvēdā to­mēr brīdina, ka pārmērīgai negatavu mango lietošanai var būt nevēlamas sekas - kairinājums rīklē, gremošanas traucējumi, vēdera izeja kā dizentē­rijas gadījumā un kolikas. Tūdaļ pēc negatava mango ēšanas nedrīkst dzert aukstu ūdeni, jo tad var koagulēties mango piensula, kas ir rīkli kairinošs faktors. Piensulu, kas izdalās no negatavā augļa kātiņa, ārīgi var lietot pret kašķi, psoriāzi, cirpējēdi un skorpiona dzēlienu.

Gatavi mango. Gatavi augļi ir saldi, nedaudz savelkoši un atvēsinoši. Samazi­na vātu un palielina kaphu. Ēdot gatavus mango, palielinās enerģija, uzlabo­jas ēstgriba un gremošana. Mango remdē slāpes un novērš aizcietējumu. Tas, ka mango izraisa caureju un arī dizentēriju, ir mīts. Mango nesatur vielas, kas varētu kairināt gremošanas sistēmu. Šādi gadījumi var būt tikai baktēriju infekcijas dēļ, kura iegūta, ēdot nemazgātus augļus. Lai gatavos augļus būtu vieglāk sagremot, tos ieteicams ēst kopā ar šķipsnu ajovana. Gatavi mango ir noderīgi acīm, jo satur A vitamīna provitamīnu jeb priekšteci. Ir zināms, ka daudzu infekciju ierosinātājas baktērijas ķermenī iekļūst caur epitēliju - gļot­ādu virsējo slāni un orgānu sienām. Mango sekmē veselīga epitēlija veidoša­nos, tādēļ pasargā no biežiem saaukstēšanās gadījumiem, rinīta, sinusīta utt. Glāze mango sulas katru dienu kopā ar medu un pienu ir labākais ķermeņa tonizētājs jebkura vecuma cilvēkam. Ja 2-3 mēnešus lieto glāzi mango sulas kopā ar pusglāzi svaigas burkānu sulas vienreiz dienā, tiek šķīdināti urīnceļu akmeņi un izvadsistēma tiek pasargāta no infekcijām. Kodols. Mango kodolā ir daudz gallskābes, kurai ir savelkoša iedarbība. Mango kodola pastu vai pulveri pa pustējkarotei kopā ar paniņām var lietot

pret caureju, dizentēriju, zarnu parazītiem un iekšēju asiņošanu. Mango kodols ir ari slavenā ājurvēdas līdzekļa Pushyaanuga choorna sastāvā, ar ko ārstē ginekoloģiskas slimības. To izmanto arī tāda līdzekļa pagatavošanai, kas saglabā matus tumšus un veselīgus. Šī senā recepte ir šāda: ņem 150 g svaigu mango kodolu, 150 g svaigu kliņģerīšu ziedu, 300 g tīras sezama eļļas, uzvāra uz lēnas uguns, līdz ziedi kļūst mīksti un sāk izšķīst eļļā. Masu pārlej metāla traukā, cieši noslēdz ar vāku un trauku aprok zemē uz vienu mēnesi. Ar iegūto eļļu regulāri ieeļļo matus.

•       Lapas. Mango lapas Indijā uzskata par svētām. Tā kā tām ir savelkoša garša, lapas var lietot pret caureju un pat pret holeru. Ja cukura diabēta slimnieki dzer svaigu šo lapu sulu (5 ml) kopā ar momordikas (rūgtā melone - Mo- mordica charantia) sulu (5 ml) divreiz dienā vismaz divus mēnešus pēc kārtas, var ievērojami uzlaboties cukura līmenis asinīs.

•       Ziedi. Vienu ēdamkaroti sausu mango koka ziedu sajauc ar tādu pašu me­dus daudzumu un lieto pret patvaļīgu sēklas noplūšanu jeb spermatoreju. Ja dedzina mango ziedus uz oglēm, to dūmi atbaida odus.

•       Miza. Ājurvēda plaši izmanto mango koka mizu gan ārīgi skalošanai, gan iekšķīgi sulas veidā, lai ārstētu menstruāciju traucējumus un maksts asiņo­šanu jeb leikoreju.

•       Sveķi. Mango koka sveķi ir koka izdalījumu un balto skudru radītu netī­rumu maisījums. Tie ir trausli, brūnā krāsā. Karsējot sveķus kopā ar laima sulu, aloji un kurkumu, var pagatavot ziedi, kas mazina sāpes sastiepumu gadījumā, kā arī palīdz pret sāpošām locītavām.

JĀŅEM VĒRĀ

Mango ēšana neizraisa dizentēriju vai caureju, jo tas nekairina zarnas. Ēdot nemazgātus vai kāpuru bojātus mango augļus, var sākties infekcija. Ja mango ēd pārāk daudz, var rasties gremošanas traucējumi. Lai tā nenotiktu, vēlams augļiem pievienot šķipsnu ajovana vai pēc mīkstuma apēšanas apēst arī gatava mango mizas gabaliņu. Palīdz arī govs piens ar medu. Ir arī novērojumi, ka tādi mango, kuros ir daudz šķiedrvielu, var izraisīt kolikas, caureju un zarnu hiperaktivitāti.

Mērena mango lietošana var efektīvi palīdzēt pret augstu asinsspiedienu un aizcietējumu.

23. DAŽĀDU DZĪVNIEKU PIENS

Ir labi zināms fakts, ka piens ir vienīgais pilnvērtīgais uzturlīdzeklis. Runā­jot par pienu, parasti ienāk prātā govs piens. Ājurvēdā ar nosaukumu "Dugdha varga" apzīmē dažādu dzīvnieku pienu.

Rigvēdā pienu sauc par "Vrishnyam payam" jeb spēka dzērienu. Piens vairo spēku, uzlabo atmiņu, palīdz pret nogurumu un pagarina mūžu. Piens ir slavēts ievērojamā ājurvēdas traktātā Charaka Samhita, jo tas satur visus elementus, kas ir nepieciešami kaulu, nervu, muskuļu un citu audu augšanai un uzturēšanai. Piens satur vitamīnus, kas palīdz pret rahītu, cingu un citām slimībām, kuras ir nepilnvērtīga uztura lietošanas sekas.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Cilvēka piens. Cilvēka piens, it īpaši jaunpiens, ir bagāts ar imūnglobulīnu IgA, kas imunizē jaundzimušos. Limfocīti un makrofāgi aizsargā pret zarnu iekaisumu. Pienā esošās baktērijas Lactobacillus bifidus sekmē pienskābes baktēriju attīstību zarnās. Lactobacillus veido pienskābi un etiķskābi, kas pazemina zarnu pH un nomāc kaitīgās baktērijas un sēnes. Jaundzimušie no cilvēka piena labāk adsorbē dzelzi nekā no cita veida piena. Pienu no krūts ājurvēdā izmanto pret deguna asiņošanu un acu slimībām pilienu veidā. To izmanto arī kā acu skalošanas preparāta sastāvdaļu.

•       Aitas piens. Aitas piens ir ļoti barojošs un tonizējošs vārguma un nespēka ga­dījumos. Kopā ar medu to var izmantot tuberkulozes, gonorejas, cistīta, tuk­luma ārstēšanai, kā arī pret vēdera uzpūšanos. Tas noder arī pret reimatismu un ilgstošu klepu. Pārmērīga aitas piena lietošana nav vēlama elpceļu slimību gadījumos un var izraisīt acu slimības, jo samazina krēpu un žults veidošanos.

•       Kazas piens. Ļoti labs tonizējošs līdzeklis diabēta, astmas, "vistas akluma", neirīta, aizcietējuma, sterilitātes, rahīta, nervozitātes un galvassāpju gadī­jumā ir svaigs, vārīts kazas piens, kas saldināts ar medu. Tas jādzer katru vakaru kopā ar banānu vai sauju apgrauzdētu zemesriekstu. Tas ir ļoti spē­cinošs līdzeklis, kas veicina arī ēstgribu un uzlabo gremošanu. Kazas piens palīdz ārstēt žults izdalīšanās traucējumus (pīta), klepu, hronisku caureju un vemšanu bērniem, hemoroīdus (pīta), samazina aizdusu, bronhītu, ilgstoši palielinātas aknas un liesu.

•       Ēzeļa piens. Ēzeļmātes piens pēc savām īpašībām ir līdzīgāks cilvēka pie­nam. To var droši dot jaundzimušajiem. 100 g ēzeļu pienā ir 1,5 g tauku, 2,1 g olbaltumvielu un 46 kilokalorijas enerģijas.

Tā kā ēzeļa piens ir sāļš un viegli sagremojams, tas uzlabo kuņģa darbību, stimulē sirdi, samazina gļotas. Noder vispārīga vārguma ārstēšanā, kā arī tad, ja urīns ir spilgtā krāsā un tā ir maz. Kazas pienu plaši izmanto kā līdzekli pret klepu un aknu darbības traucējumiem bērniem un veciem cil­vēkiem, pret bronhītu un spēku izsīkumu.

•       Kamieļa piens. Kamieļa pienu lieto galvenokārt sausuma periodā, kad citi dzīvnieki pienu nedod. Tas ir viegls, nedaudz sāļš, vēdera izeju veicinošs, viegli sagremojams. Kamieļa piens iedarbojas stimulējoši un veicina kuņģa darbību. Konstatēts, ka kamieļa piens noder tūskas, astmas, tuberkulozes, lepras, vēža, to skaitā zarnu vēža, hemoroīdu, saindēšanās ārstēšanai, kā arī pret zarnu parazītiem.

•       Ziloņa piens. Tas ir salds, iedarbojas savelkoši, veicina muskuļu attīstību. To dzerot, rodas vairāk spēka. Noder arī redzei.

•       Govs piens. Piena ķīmiskais sastāvs dažādām govīm ir atšķirīgs. Tas mainās arī atkarībā no sezonas un vietas, kur govis ganās. Pēc Vēdu, Charaka Sam- hita un Bhaavaprakaasa uzskata, piena kvalitāte dažādām govīm atšķiras. Uzskata, ka vislabākais ir piens no melnajām govīm, kas ganās saulainās, zaļās ganībās. Charaka uzsver govs piena lietošanas nozīmi tuberkulozes, astmas, diabēta, pārtikas alerģijas, hroniska klepus, olbaltumvielu deficīta, rahīta, priekšlaicīgas novecošanās, seksuālās enerģijas zuduma, matu izkri­šanas, bērnu vājuma un citu veselības traucējumu ārstēšanai. Uzskata, ka balto govju piens rada gremošanas un gļotu veidošanās traucējumus un tam nav laba garša. To govju piens, kurām nav teļu, netiek uzskatīts par labu. Govs piens ilgu laiku pēc teļa atnešanās ir labs tonizējošs līdzeklis, kas kontrolē visas trīs došas.

•       Bifeļa piens. Uzskata, ka bifeļa piens zīdaiņiem var izraisīt elpceļu kataru. Bērniem bifeļa pienu drīkst dot tikai no sešu mēnešu vecuma. Bifeļa piens ir jāatšķaida, pievienojot tam vienu trešdaļu ūdens. 30 g piena jāpievieno viena tējkarote cukura. Vecākiem bērniem var dot apmēram 120 g piena 2 vai 3 reizes dienā.

24. MORINGS

Eļļas morings (Moringa oleifera) Indijā ir parasts koks, kas aug gandrīz

jebkuras mājas pagalmā. Sanskritā to sauc par sobhanjana, bet telugu valo­dā - munaga chettu.

Moringa augļus un ziedus parasti izmanto kā dārzeņus vārītā veidā. Morinj';> lapas tomēr nav īpaši populāras, jo vairums cilvēku uzskata, ka tās nav baro jošas. Patiesībā tām ir ļoti liela uzturvērtība. Svaiga lapu sula satur A vitamīna provitamīnu, C vitamīnu, kalciju un gandrīz visas neaizvietojamās aminosk.i bes. Ir pārsteidzoši, ka viena glāze moringa lapu zupas dod tikpat daudz olbal tumvielu, cik 100 g cāļa gaļas vai divas ar pusi tases piena.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Pagatavot moringa lapu zupu ir pavisam vienkārši. Sauju nenobriedušu lapu pārlej ar verdošu ūdeni un katlam uz 5 minūtēm uzliek vāku. Pēc tam ūde­ni strauji atdzesē, katlu iegremdējot traukā ar aukstu ūdeni. Var pievienot šķipsnu sāls, piparus, laima sulu un citas garšvielas. Ja šādu zupu dzer katru rītu, tā palīdz gadījumos, ka ir uztura nepietiekamība, anēmija, tuberkuloze, astma, sezonālā saaukstēšanās un bronhīts, priekšlaicīga novecošana, ner­vozitāte, funkcionāla neauglība.

•       Moringa lapas ļoti labi noder holeras, dizentērijas, caurejas, kolīta un dzeltes gadījumos. Tējkaroti lapu sulas sajauc ar medu un glāzi negatava kokosriek­stu piena. Lieto 2 vai 3 reizes dienā.

•       Moringa lapas var aizvietot smalkos un dārgos tonizētājus. Bērnam var pagatavot moringu, tasi svaigas lapu sulas viegli karsējot ūdens peldē, līdz izveidojas nogulsnes. Lapas nokāš un iegūto šķidrumu sajauc ar pienu. Dod dzert vienu reizi dienā. Tas palīdz bērnam augt veselīgam, ar stipriem kau­liem, izturīgam pret infekcijām un nepilnvērtīgu uzturu.

•       Grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā moringa regulāra lietošana bez lie­liem izdevumiem organismu nodrošina ar nepieciešamo kalcija, dzelzs un vitamīnu daudzumu. Morings pastiprina dzemdes kontrakcijas un atvieglo dzemdības, novērš lielus asins zudumus un pēcdzemdību komplikācijas. Re­gulāra moringa lietošana palielina piena daudzumu mātēm, kas zīda bērnus.

•       Ja ir maz urīna, pastāvīga dedzināšanas sajūta urīnizvadkanālā urīna augstā skābuma dēļ, miksedēma, augsts asinsspiediens grūtniecības laikā, tūska sirds, aknu un nieru darbības traucējumu dēļ, hipertensija, pārmērīgas slā­pes, diabēts, aizcietējums, var dzert ūdens peldē uzsildītu svaigu moringa lapu sulu kopā ar svaigu gurķu vai burkānu sulu.

•       Svaiga moringa sula kopā ar medu katru vakaru pirms gulētiešanas var pa­līdzēt pret "vistas aklumu", sliktu atmiņu, vāju dzirdi un līdzīgiem veselības traucējumiem, kā arī pret reiboņiem, hemoroīdu asiņošanu, žagošanos,

uztura nesagremošanu, nelabumu un citiem gremošanas traucējumiem. Efektīvi var palīdzēt ari svaigu lapu sula kopā ar laima sulu.

•       Ājurvēdas traktāts Bhaavaprakaasa ģīboņa gadījumā iesaka katrā nāsī iepi­lināt dažus pilienus svaigas moringa sulas. Tā palīdz arī pret acu alerģiju. Moringas sula kopā ar redīsu lapu sulu ārīgi noder pret hemoroīdiem.

•       Pret kašķi, reimatismu, sastiepumiem un zilumiem moringa sulu sajauc ar sezama eļļu un karsē, līdz iztvaiko viss ūdens. Iegūto līdzekli lieto ārīgi. Svai­gu sulu kopā ar laima sulu izmanto arī pret pūtītēm, melnajām pinnēm u.c.

•       ja ir stipras galvassāpes, tūlītēju atvieglojumu var gūt, ja ieziež deniņus ar moringa lapu sulu, kurai pievienoti trīs pipari.

•       Koka mizu un saknes ājurvēdā plaši izmanto pret dažādām slimībām. Pēt­nieki ir noskaidrojuši, ka mizas amorfā pamatne iedarbojas uz simpātisko nervu galiem visā cilvēka nervu sistēmā. Tās stimulējošās iedarbības dēļ tiek sašaurināti asinsvadi un palielinās asinsspiediens, paātrinot pulsu. Tā iedarbojas uz sirdsdarbību tāpēc, ka stimulē sirds simpātiskos nervus, bet sirds muskuli jeb miokardu ietekmē maz. Novērots arī, ka mizas amorfā pamatne samazina gludās muskulatūras tonusu un kustības gremošanas traktā un plaušu bronhiolās.

•       Sausas mizas pulveri uzvāra kopā ar glāzi ūdens. Šo novārījumu lieto kopā ar medu pa divām ēdamkarotēm 40 dienas pēc kārtas. Tas var būt ļoti noderīgs pret impotenci, priekšlaicīgu ejakulāciju, nepilnvērtīgu spermu, kā arī pret trūcīgām menstruācijām anēmiskām meitenēm, astmu, bronhītu ar stipru klepu, cingu un citām kaitēm.

•       Pret priekšlaicīgu spermas ejakulāciju iesaka šādu līdzekli. Moringa stumbrā izdobj caurumu un tajā ieliek veselu beteļpalmas riekstu. Caurumu aizziež ar pastu, ko pagatavo no kviešu miltiem. Pēc diviem mēnešiem riekstu iz­ņem no koka. Ja dzimumakta laikā zem mēles paliek šāda rieksta gabaliņu, priekšlaicīga ejakulācija nenotiek. Uzskata, ka asinīs nonākusi lignocerskābe regulē spermas ejakulāciju.

•       Ļoti noderīgas ir visas moringa sastāvdaļas - miza, ziedi, augļi, lapas un pat sveķi. Morings ir katra indieša mājas ārsts.

25. NĪfvIS

Vairāk nekā pusei moderno medikamentu, sākot ar aspirīnu un beidzot ar

jaunām efektīvajām zālēm pret krūts vēzi, pamatā ir augu valsts sastāvdaļas.

Indijas mediķi ir uzkrājuši veselu zināšanu bagātību par augu valsts mediķa mentiem, kādu nav nekur citur pasaulē.

Kaut ari modernā medicīna kopumā ir ignorējusi ājurvēdas medicīnas tradīi i jas, pašlaik visā pasaulē ir pastiprināta interese par seno dziedniecības līdzekļu efektivitātes pārbaudes rezultātiem.

No tūkstošiem augu, kurus izmanto ājurvēdā, īpaši rūpīgi tiek pārbaudīts nīms (Azadirachta indica), jo ir pierādījusies tā efektivitāte tradicionālajā me­dicīnā, kur to lieto plaši. Nīms no senās Indijas mājas līdzekļa pakāpeniski kļūst par izcilu mūsdienu un rītdienas medikamentu. Tas ir kļuvis nozīmīgs pasaules mērogā, jo paver iespējas cīnīties ar daudzām problēmām, kas sagādā cilvēcei raizes. Daudzviet pasaulē, īpaši ASV un Japānā, pieteikti daudzi patenti par to, kā izmantot nīma aktīvās vielas un ekstraktus. Vairāk nekā 30 % iesniegto patentu ir piešķirti. Aktuāls ir kļuvis jautājums par to, kas kontrolēs nīma ģenētiskos resur­sus - vai tā būs tradicionāla kultūra vai to pārņems starptautiskas korporācijas.

Kamēr šī problēma tiek risināta, turpinās daudzi pētījumi par nīmu.

Miza. Nīma miza ir rūgta, savelkoša, asa un atvēsinoša. Tā noder pret nogurumu, klepu, drudzi, ēstgribas trūkumu un tārpu invāziju. Tā dziedē brū­ces. Nīma mizu lieto pret vemšanu, ādas slimībām un pārmērīgām slāpēm. Ir noskaidrots, ka nimbidīns, kas ir nīma mizā, darbojas pret drudzi un nav kai­rinošs. Tas ir efektīvs arī tādu ādas slimību ārstēšanai kā ekzēma, furunkuloze, arsēna dermatīts, apdeguma čūlas, sejas un lūpu herpess, kašķis un seborejisks dermatīts. Tas palīdz arī pret tādām nezināmas izcelsmes saslimšanām kā kār­pas un blaugznas. Mizas ekstraktam ir spēcīgas diurētiskas un pretiekaisuma īpašības. Ir ziņojumi par nīma mizā esošā nimbidīna un nātrija nimbidināta spermicīdu iedarbību. Nīma mizai ir arī antibakteriālā aktivitāte.

Lapas. Ājurvēdā uzskata, ka nīma lapas palīdz ārstēt vātas traucējumus (nei- romuskulāras sāpes). Ir zināms, ka nīma lapas izvada no ķermeņa toksīnus, attīra asinis un neitralizē brīvos radikāļus, novēršot to kaitējumu ķermenim. Ir ziņoju­mi, ka nīma lapas noder pret acu slimībām un indīgu kukaiņu dzēlieniem. Nīma lapas satur nimbīnu, nimbinīnu, deacetilnimbināzi, nimbandiālu, nimbolīdu un kvercentīnu. Izmēģinājumos pierādīts, ka nenobriedušas lapas palīdz pret parazītu invāziju. 10 % nenobriedušu lapu ūdens ekstraktam konstatēta pret­vīrusu aktivitāte. Pētījumos par plazmas sarecēšanas laiku, izmantojot Rasela odzes indi, pierādīts, ka lapu ekstraktā ir vielas, kas kavē trombu veidošanos. Nīma lapu ekstrakts aizsargā aknas un dziedē čūlas. Svaigu lapu ēteriskajām eļļām ir vāja fungicīdā aktivitāte. Nīma lapu ekstrakts palīdz pret stresa izraisītiem kuņģa gļotādas bojājumiem, samazinot gan to rašanās biežumu, gan smaguma pakāpi. Kuņģi ievadītiem nīma lapu, mizas un sēklu ekstraktiem ir imūnsistēmu stimulējoša iedarbība, tāpēc tie palīdz ari HIV infekcijas gadījumā.

Augļi. Nīma augļi ir rūgti. Tie veicina vēdera izeju, palīdz pret hemoroīdiem un zarnu parazītiem.

Ziedi. Nīma ziedi noder, ja ir bojāta pīta (līdzsvaro ķermeņa siltumu) un kapha (nosaka gļotu veidošanos). Tie ir savelkoši, nav toksiski, iedarbojas uz zarnu parazītiem.

Sēklas. Ir dati, ka nīma sēklas iedarbojas pret helmintiem, lepru, palīdz pret saindēšanos. To garša ir rūgta. Sēklu kodolā esošais azadirahtīns ir viena no vairāk nekā 100 nīmā konstatētajām vielām. Līdz šim ir identificēti 12 azadirah- tīni, kuriem visiem ir augsta bioloģiskā aktivitāte. Ir pārbaudīts, ka vienreizēja neliela deva imunizē laupītāj blaktis, kas pārnēsā Čagas slimību. Azadirahtīni kavē apvalka maiņu kāpuriem, kūniņām un pieaugušajiem kukaiņiem, kā arī nomāc augēdāju kāpuru un ūdenī dzīvojošo kāpuru attīstību. Gedunīnam, kuru satur viss auglis, piemīt pretmalārijas aktivitāte.

Eļļa. Nīma eļļa, ko izspiež no sēklām, ir rūgta un palīdz pret ādas slimībām, kā arī ir iedarbīgs līdzeklis pret tārpiem. Tā ir medicīniski ļoti aktīva un ar plašu darbības spektru.

Kopā sajauktas piecas nīma daļas - miza, sakne, augļi, ziedi un lapas - lieto pret asins slimībām, pret pārmērīgu karstumu, niezi, brūču dziedēšanai, pret dedzinošu sajūtu ķermenī un ādas slimībām.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Psoriāze. Nīma sēklu eļļa un lapu ekstrakts ir lieliski līdzekļi pret psoriāzi. Tie mazina niezi un sāpes, ādas lobīšanos un apsārtuma veidošanos bojāta­jās ādas vietās.

•       Diabēts. Perorāli nīma lapu ekstrakta devas pazemina nepieciešamību pēc insulīna dažādu diabēta tipu slimniekiem par 30-50 %.

•       AIDS. Laboratoriski ir veikti dažādi pētījumi, kuru rezultāti liecina par nīma ekstrakta nozīmi AIDS profilaksē un ārstēšanā.

•       Vēzis. Nīma mizā, lapās un sēklu eļļā esošie polisaharīdi samazina audzē­jus.

•       Sirds slimības. Nīms palēnina asiņu recēšanu, mazina sirdsklauves, palē­nina pulsu un asinsspiedienu.

Herpess. Nesen Vācijā veiktās pārbaudes ir parādījušas, ka nīma ekstrakts iedarbojas pret herpesvīrusu un ātri izārstē "aukstumpumpas" (vienkāršo pūslīšēdi).

Periodontīts. Vācu un amerikāņu pētnieki ir pierādījuši, ka nīma ekstrakts novērš zobu bojāšanos un var aizkavēt un ārstēt zobu saknes un apkārtējo audu iekaisumu jeb periodontītu.

Dermatoloģija. Nīms ir ļoti efektīvs tādu ādas slimību kā akne, ekzēma, nieze, blaugznas un kārpas ārstēšanā.

Alerģija. Nīms nomāc alerģiskās reakcijas, ja to lieto ārīgi vai iekšķīgi kā novārījumu.

Čūlas. Nīma ekstrakts ievērojami samazina diskomfortu kuņģa un divpa- dsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā un paātrina izveseļošanos. Encefalīts. Japānas encefalīta uzliesmojums Indijā acīm redzami samazinā­jās, kad bērniem sāka divreiz dienā dot saberztas nīma lapas. Dzimstības kontrole (vīriešiem). Indijā un ASV veiktie eksperimenti ar pērtiķu tēviņiem ir parādījuši, ka nīma eļļas ekstrakts samazina auglību, nenomācot libido un spermas veidošanos, tāpēc to varētu izmantot par pamatu pretapaugļošanas tabletēm vīriešiem.

Dzimstības kontrole (sievietēm). Nīma eļļa, lietota kā maksts lubrikants, līdz 100 % gadījumu novērš grūtniecību.

Hepatīts. ASV veiktās pārbaudes ir pierādījušas, ka nīms kaitē hepatīta B vīrusam.

Sēnes. Nīms ir kaitīgs vairākām cilvēkam patogēnām sēnēm, ieskaitot atlēta pēdas un cirpējēdes ierosinātājus, kā arī Candida - rauga infekcijas izraisītāju. Malārija. Nīma lapās esošā viela irodīns A ir toksiska rezistentajiem malā­rijas izraisītāju celmiem.

Ārējie parazīti. Nīms ātri nonāvē ārējos parazītus. Nīma novārījums ir vē- lamāks cīņai pret galvas utīm un kašķi nekā stipri toksiskie parastie līdzekļi. Kukaiņu repelents. Pētījumi ir pierādījuši, ka nīmā esošās vielas ir efektīvā­kas kukaiņu atbaidītājas nekā plaši izmantotie sintētiskie savienojumi, kuri, ilgstoši lietojot, var būt kancerogēni.

Insekticīds. Zinātnieki ir atzinuši, ka nīma ekstraktus var izmantot kā insekticīdus pārtikas kultūrām. Tie nav toksiski putniem un citiem mugur­kaulniekiem, kā arī cilvēkam, tomēr spēj pasargāt ražu.

JĀŅEM VĒRĀ

Lietojot nīma mizas pulveri ik pārdienas vai dzerot vieglu nīma tēju, var pretoties infekcijām, jo nīms veicina antivielu veidošanos un ar šūnām saistīto imūno atbildi ķermenī. Tomēr nedrīkst lietot nīmu ilgāk par divām nedēļām bez pārtraukuma. Tā lietošana jāpārtrauc vismaz uz vienu nedēļu.

Nīmu var lietot iekšķīgi pret dažādu orgānu, imūnsistēmas, asinsrites un citām problēmām ķermeņa iekšienē, kā arī pret ādas slimībām ārīgi. Ja nepie­ciešams, var apvienot tā ārīgo un iekšķīgo lietošanu. Nopietnos gadījumos nīma iekšķīgu lietošanu pēc nedēļas pārtraukuma var atsākt, ieteicams, ājurvēdas ārsta uzraudzībā.

Plaši pētījumi notiek ar nīma eļļas ekstraktiem. Konstatēts, ka to lietošana ir cilvēkam droša, ja vien tos izmanto ierobežotās devās un īslaicīgi. Daži cilvēki no nīma eļļas iekšķīgas lietošanas izjūt nelabumu un vispārēju diskomfortu, jo eļļa satur sēra savienojumus. Pārmērīga neapstrādātas nīma eļļas lietošana apgrūtina aknu darbību un rada problēmas ar centrālo nervu sistēmu. Daži pētnieki tomēr apstrīd iespēju, ka mazām nīma eļļas devām var būt nelabvēlīga ietekme. Viens no viņiem pat ir pierādījis, ka mazas tīras nīma eļļas devas pa­sargā aknas no bojājumiem.

Ir atklāts, ka nīma eļļa, ja to lieto orāli vai makstī pēc dzimumakta, novērš apaugļošanos un var pat izraisīt abortu. Tā kā eļļa ir ļoti rūgta, diez vai kāds to izmantos pārtikā. Tomēr sievietes grūtniecības stāvoklī, kā arī tās, kas vēlas kļūt grūtas, nedrīkst lietot nīma eļļu.

Nav precīzu datu par nīma eļļas toksiskumu, to lietojot iekšķīgi, tomēr tādos gadījumos nepieciešams ievērot piesardzību. Nesen veiktajos pētījumos ir konstatēts, ka tumšā eļļa ir toksiskāka par gaišo. Tumšo eļļu parasti iegūst no vecākām sēklām, kas var būt inficētas ar sēnēm, kuras parasti veido afla- toksīnus.

Nīma lapu lietošana ir samērā droša, ja tās izmanto mazā daudzumā. Nīms tomēr satur daudzas spēcīgas vielas, tāpēc nav uzskatāms par vieglas iedarbības augu.

Daudzi indieši, sevišķi lauku rajonos, ir uzauguši, izmantodami nīmu gan uzturā, gan ārstniecībā, gan higiēnai. Daži cilvēki ēd daudz nīma lapu un bieži dzer nīma eļļu bez kaut kāda redzama kaitīga efekta. Tomēr tiem, kuri nav bijuši pazīstami ar nīmu kopš bērnības, tas jālieto saprātīgi, kamēr nav noskaidrota viņu individuālā izturība pret to. Ja kāds ārstniecības augs vai pārtikas produkts rada nevēlamu efektu, no tā lietošanas jāatsakās vai jāsamazina tā deva. Tas attiecas uz nīmu tāpat kā uz jebkuru citu augu.

26. BETELE

Betele (Piper betle, arī P. betel), hindu valodā Paan un sanskritā Taamboo- lam, ir cieši saistīta ar indiešu tradīcijām un kultūru. Senos ājurvēdas tekstos var atrast vairāk nekā septiņus beteles lapu veidus. Sanskritā paan raksturošanai ir vārdi Vasya un Kaamajanani - tas, kas pievelk cilvēkus. Betelei piemīt stimulē­jošas īpašības. Tā liek asinīm ritēt straujāk, kā arī veicina dzimumtieksmi, tāpēc to iesaka lietot pirms dzimumakta un tā laikā. Stimulējošo iedarbību, iespējams, nosaka lapās esošais alkaloīds arakēns, kas ir radniecīgs kokaīnam.

Beteles lapu kombinē ar šķipsnu dzēsto kaļķu (choonam) un dažiem beteļ- palmas (arekas, Areca catechu) riekstu gabaliņiem. Pētījumos parādīts, ka be­teles košļāšana ekonomiski un sociāli zemāk stāvošo cilvēku slāni pasargā no osteoporozes. Ir secināts, ka choonam kalcijs beteles sulas klātbūtnē viegli uzsū­cas. Tabaka piesārņo zelēkli, zelētāju un apkārtni un bojā citkārt labo tradīciju.

Beteles lapas plaši lieto ārstniecībā. Tās iesaka senie ājurvēdas raksti. Beteles lapām ir asa, savelkoša un rūgta garša, antiseptiskas, dzimumtieksmi veicinošas, gāzu veidošanos novērsošas, sildošas un stimulējošas īpašības. No beteles lapām kopā ar kaļķi, arekas riekstiem un siekalām iegūst maisījumu, kas attīra rīkli, uzlabo balsi, veicina gremošanu, atbrīvo no parazītiskajiem tārpiem un zarnu gāzēm. Dažreiz zelējamo uzlabo, pievienojot vēl citus aromātiskus augus, kā krustnagliņas, kardamons, muskatrieksts, anīss, kampars un gulkanda (rožu ziedlapiņu saldi konservi). Beteles lapu ķīmiskā analīze ir pierādījusi, ka tajās ir kalcijs, karotīns, tiamīns, riboflavīns, niacīns un C vitamīns. Lapu ēteriskajās eļļās ir atrasts fenola savienojums havikols ar antibakteriālu aktivitāti.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Siltas (cepeškrāsnī nedaudz sasildītas) beteles lapas, kas apziestas ar sinepju eļļu, var uzlikt uz krūtīm maziem bērniem, ja viņiem ir klepus un grūti elpot.

•       Siltas lapas, apziestas ar rīcineļļu, var izmantot pret sēklinieku maisiņa ie­kaisumu, krūšu abscesiem, augoņiem, apdegumiem, brūcēm.

•       Ja ņem pa tējkarotei beteles lapu, ingvera un svētā bazilika (tulsi, Ocimum sanctum) sulas, sajauc ar tējkaroti medus, iegūst līdzekli, ko lieto ne tikai pret klepu, bet arī pret nervu sistēmas vājumu.

•       Galvassāpju gadījumā nāsīs iepilina 2 vai 3 pilienus beteles lapu sulas un pēc tam atpūšas.

•       Beteles lapas mazina sāpes, ko rada kukaiņu dzēlieni. Ietin lapā 2 vai 3 pi­paru graudus un apēd kopā ar tējkaroti medus.

•       Lai nebūtu blaugznu un mati augtu garāki, galvas ādu ieziež ar pastu no beteles lapām un kokosriekstu eļļas.

•       Beteles lapām piemīt diurētiskas īpašības. To sula, sajaukta ar atšķaidītu pienu un nedaudz pasaldināta, atvieglo urinēšanu.

•       Saskaņā ar klasisko ājurvēdas traktātu Vaidyamanorama katrs var kļūt kalsns un tievs, ja divus mēnešus katru dienu apēd vienu beteles lapu kopā ar 10 melno piparu graudiem un uzdzer aukstu ūdeni.

•       Filariāzes (nematožu izraisīta parazitāra limfatiskās sistēmas slimība) ga­dījumā palīdz regulāra ar sāli sajauktas beteles pastas lietošana, uzdzerot karstu ūdeni.

JĀŅEM VĒRĀ

Ir aprēķināts, ka ar beteles lapu košļāšanu aizraujas simtiem tūkstoši cilvēku. Tā kā vairums no viņiem neievēro ne personisko, ne sabiedrisko higiēnu, tie iekrāsotās siekalas izspļauj, kur vien pagadās. Šim sliktajam ieradumam ir liela loma vairāku infekcijas slimību izplatīšanā. Lietojot beteles lapu pirmo reizi, var būt reibonis un asas, durošas sāpes tās sastāvā esošo kalcija jonu dēļ. Pret to var palīdzēt sāls vai cukura pasūkāšana. Ar lielu piesardzību beteles lapas, it īpaši kopā ar kaļķi (choonam), jālieto cilvēkiem ar iedzimtu sirdskaiti vai hiper­tensiju. Uzskata, ka beteles lapas kātiņš un saknes izraisa sievietēm neauglību. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ lapai pirms košļāšanas parasti norauj kātiņu. Uzskata, ka beteles lapas uzmundrina un vairo dzimumtieksmi, tādēļ tās neva­jadzētu cilvēkiem, kas dzīvo celibātā un askēzē, ja beteles lapas košļā 4-10 reizes dienā regulāri ilgāk par diviem gadiem, izveidojas atkarība līdzīgi, kā lietojot alkoholu vai opiju. Tāpēc beteles lietotāji bieži vien saslimst ar zemgļotādas fibrozi, kas ir pirmsvēža slimība.

27. granĀts

Granāta (Punica granatum) nosaukums ir atvasināts no latīņu vārda "grana­tum", kas nozīmē "vērtīgs". Šis augs ir noderīgs gan medicīnā, gan saimniecībā. Granātābols tradicionāli ir uzskatīts par auglības simbolu. Indijā granātu uz­skata par svētu augu. Granāta lapas un ziedus upurē dieviem Ganapati, Satya- narayana un Samba saskaņā ar Shree sankastha vrata un Nitya somavara vrata.

Pastāv uzskats, ka granātābols bija auglis, kuru čūska Ēdenes dārzā dāvināja Ievai. Granātābols Bībelē ir bieži pieminēts, piemēram, Zālamana dziesmā, un to vēj tagad izmanto dažās ebreju ceremonijās. Muhameds granātābolu piemin orānā, uzskatot, ka ar to var nomākt skaudīgas domas. Turcijā ir paradums, a, līgavai metot granātābolu pret zemi, izkritušo sēklu skaits parādīs, cik viņai ūs bērnu.

ZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

Gandrīz visas koka daļas - saknes, sarkanbrūnā miza, lapas, ziedi, augļa ūza un sēklas - ir dziednieciskas. Saskaņā ar ājurvēdu auglis ir agni deepaka ēstgribas veicinātājs), ruchi janaka (palīgs sagremošanai),/»/tta kaaraka (pītas eicinātājs), hridya (sirds stiprinātājs),graahi (caurejas dziedētājs), sheetala (atvē- inātājs), rakta shodaka (asiņu attīrītājs). Miza ir graahi (caurejas dziedētājs) n krimghna (tārpu, īpaši lenteņu, izdzinējs). Augļa miza ir graahi (caurejas ziedētājs).

Salda augļa sulā ir glikoze, fruktoze, tanīni un skābeņskābe. Sula tonizē knu, sirds un nieru darbību. Drudža gadījumā tā iedarbojas diurētiski. Sula pgādā ķermeni ar nepieciešamajām minerālvielām un palīdz aknām uzkrāt i. vitamīnu no uzņemtā uztura, kā arī paaugstina ķermeņa aizsardzību pret nfekcijām, īpaši pret tuberkulozi. Regulē vēdera izeju un tonizē zarnas, tādēļ o lieto gremošanas traucējumu gadījumā. Vērtīgākās ir granātābola savelkošās pašības. Tā kā granātābols liek šūnām savilkties, tas ir vērtīga uztura piedeva aurejas un dizentērijas gadījumā. Alkaloīds izopelatrīns iedarbojas uz iekaisu- o vēdera iekšējo orgānu gļotādu un samazina pārmērīgu zarnu sekrēciju, kas ada caureju. Skābajiem augļiem ir lielāka medicīniskā vērtība nekā saldajiem. 3an saknēm, gan stumbra mizai piemīt prettārpu iedarbība. Tajos esošais alko- oīds peliterīns ir stipri toksisks lenteņiem.

•       Charaka Samhita pret asiņojošiem hemoroīdiem rekomendē iekšķīgi lietot mizas novārījumu.

•       Chakradutta iesaka lietot granāta mizas novārījumu un rūgto oleandru (karc- hi, Holarrhena antidysenterica) ar medu asiņainu izkārnījumu gadījumā.

•       Haareeta samhita iesaka granātābola lapas, sandalkoku, biezpienu un medu aborta draudu gadījumā.

•       Vangasena zobu tīrīšanai iesaka izmantot augļa mizas pulveri, kas sajaukts ar pipariem un vārāmo sāli. Šā līdzekļa regulāra lietošana stiprina smaga­nas, aptur to asiņošanu, pasargā no piorejas, notīra zobus un nodrošina to ilgstošu veselīgumu.

•       Lai atbrīvotos no zarnu parazītiem, īpaši no lenteņiem, vāra svaigu granātābola mizu glāzē ūdens, līdz atliek tikai puse no sākotnējā tilpuma.

Novārījumu dzer pa pustasei trīs reizes dienā. Pirms gulētiešanas lieto kādu caurejas līdzekli, piemēram, rīcineļļu.

•       Lai šķīdinātu urīnceļu akmeņus, saberž tējkaroti sēklu un apēd tās kopā ar tasi zirgu lēcu (Dolichos biflorus) zupas.

•       Pagatavo pulveri no žāvētas augļa mizas. Tās novārījumu dzer, ja ir caureja, dizentērija, taisnās zarnas, plaušu vai deguna asiņošana. Šādu novārījumu, sajauktu ar grieķu sierāboliņa (fenugreek, methi, Trigonella foenum-graecum) uzlējumu un saldinātu ar medu, lieto pret baktēriju izraisīto dizentēriju, tais­nās zarnas noslīdējumu, dedzinošu sajūtu ānusa rajonā, maksts asiņošanu.

•       Ja no maksts ir daudz baltu izdalījumu, to var skalot ar svaigas augļa mizas novārījumu, kam pievienota šķipsna kurkumas.

•       Ja uz nokarenām krūtīm liek augļu mizas pastu, tā palīdz atgūt labu krūšu formu.

•       Klepu var ārstēt, sūkājot sausu augļa mizu ar sāli un krustnagliņu.

•       Stipras deguna asiņošanas gadījumā iešņaukšanai var lietot kaltētu zied- pumpuru pulvera novārījumu. Šāds novārījums ir arī labas zāles pret vecu­ma izraisītu vaginītu.

•       Granāta lapu pastu var lietot pret konjunktivītu. Šādu pastu var lietot arī pret nepatīkamu ķermeņa smaku stipras svīšanas dēļ, pret ādas niezi, kašķi, ekzēmu, cirpējēdi.

JĀŅEM VĒRĀ

Granātābols jāapēd tūdaļ pēc nomizošanas, jo tas ātri zaudē krāsu. Nevajag norīt granātābola sēklas, jo uzskatīts, ka tas nelabvēlīgi ietekmē zarnas un var izraisīt apendicītu.

28= RAAGi JEB PIRKSTU PROSA, KO RAKA M AS ĒLEIZĪNE ELEUSINE CORACANA)

Pirkstu prosa jeb raugi (Korakanas eleizīne - Eleusine coracana) ir augs, ko audzē sausu, iesarkanu, sinepju sēklām līdzīgu graudu ieguvei. Raagi pikas ir pamatuzturs cilvēkiem, kuriem jāveic fiziski smags, nogurdinošs darbs. Tās ieteicams lietot, ja vēlas ilgāk strādāt, nejūtot nogurumu un izsalkumu. Raagi miltus pievieno verdošam ūdenim un vienmērīgi samaisa, līdz izveidojas bieza pasta. No pastas veido pikas vajadzīgā lielumā. Šo pastu var sajaukt ar paniņām un dzert iegūto tumi. Pastu var lietot arī kopā ar zupu vai kariju.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Starp graudaugiem raagi ir visbagātīgākais kalcija un dzelzs avots, tādēļ tā ir ideāla pārtikas piedeva bērniem.

•       Raagi sagremojas lēni, tādēļ ogļhidrāti uzsūcas lēnāk. Šī iemesla dēļ tas ir ideāls ēdiens diabētiķiem un tukliem cilvēkiem.

•       Raagi var lietot cilvēki, kuri kontrolē savu ķermeņa masu. Tāds ēdiens iero­bežo vēlēšanos ēst un samazina uzņemto kaloriju daudzumu.

•       Šī pārtikas produkta vērtību nosaka kalcija, fosfora, dzelzs, un B, vitamī­na bagātīgais saturs, tādēļ, to lietojot, var novērst uztura nepilnvērtību.

•       Raagi ēdiens ir ļoti piemērots tad, ja galvenā veselības problēma ir aizcietē- jums, jo tas satur daudz celulozes.

•       Sev un savai ģimenei iespējams pagatavot lielisku spēcinošu līdzekli, ja ņem sauju raagi, sauju nelobītu rīsu, pa ēdamkarotei kokvilnas sēklu, gurķu sēklu, ķirbju sēklu, arbūzu sēklu un sauju nelobītu mandeļu un pa nakti iz­mērcē pietiekamā daudzumā ūdens. Nākamajā rītā visu saberž smalkā pastā un izkāš caur smalku audumu. Tad uzkarsē ēdamkaroti gī, tajā viegli apcep dažas kardamona sēklas, divas krustnagliņas, 2-3 cm garu kanēļa standziņu. Pievieno caur audumu izkāsto ekstraktu, nedaudz piena un cukura un vāra. Kad masa sāk sabiezēt, to pasniedz brokastīs. Šādu dzērienu dzerot, bērni augs veselīgi un nebūs bāli, jo paaugstināsies hemoglobīna līmenis. To ir ieteicams lietots arī grūtniecības laikā pret anēmiju, ja kavējas dzemdības dzemdes darbības kūtruma dēļ, kā arī pēcdzemdību komplikāciju gadī­jumos. Šis dzēriens var palīdzēt jaunām anēmiskām meitenēm, kurām ir menstruāciju traucējumi.

•       Raagi regulāra lietošana var palīdzēt nepietiekama uztura, infekcijas slimī­bu, deģeneratīvu pārmaiņu un priekšlaicīgas novecošanas gadījumā.

IĀŅEM VĒRĀ

Pārmērīga raagi lietošana palielina skābeņskābes daudzumu organismā,

ādēļ nav ieteicama cilvēkiem, kuriem ir urīnizvadsistēmas akmeņi.

29. sandalkoks

Sandalkoks (chandan, Santalum album) ir viens no vērtīgākajiem Indijas

rietējiem augiem.

Sandalkoku un tā ēteriskās eļļas, ko iegūst, frakcionēti destilējot tā smaržīgo kodolkoksni un saknes, ājurvēdā izmanto kopš seniem laikiem. Sandalkoks ir efektīvs līdzeklis pret pītu. To lieto iekšķīgi un ārīgi pastas, pulvera vai eļļas veidā. Tas ir arī dabisks dezodorants, kuru regulāri lietojot ķermenim nav ne­patīkamās sviedru un urīna smakas.

Lai gan sandalkoks nav lēts, ar nelielu tā gabaliņu var pietikt gadiem ilgi. Tam ir tik izturīga koksne, ka pat termīti to nevar sagrauzt. Lai pagatavotu san­dalkoka pastu, koksnes gabaliņu ar nelielu ūdens daudzumu berž pret plakanu, nelīdzenu akmeni. Iegūto masu savāc nelielā trauciņā. Sandalkoka eļļa ir stipri savelkoša, tādēļ pirms lietošanas tā vienmēr jāsajauc ar vismaz piecas reizes lielāku daudzumu kādas maigas eļļas.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Alerģiski izsitumi. Sarīvē sandalkoka gabaliņu ar sirdslapu tinosporas (giloyTinospora cordifolia) sulu un pastu lieto iekšķīgi.

•       Asiņošana. Dzer novārījumu, kas pagatavots no sandalkoka, platlapu basijas (madhuka, Bassia latofolia) un ķekarainā simploka (lodhra, Symplocos race- mosa) kopā ar cukuru un medu. Smalka sandalkoka pulvera iešņaukšana aptur deguna asiņošanu.

•       Asiņojoši hemoroīdi. Hemoroīdu asiņošanu aptur granātābola mizas no­vārījums vai sandalkoka ekstrakts kopā ar ingvera pulveri.

•       Dedzinoša sajūta ķermenī. To atvieglo, ja iedzer tīru sandalkoka pulveri kopā ar cukuru, medu un rīsu ūdeni.

•       Dedzinoša sajūta urinējot. Iekšķīgi lieto sandalkoka pastu, kas sajaukta ar cukuru un rīsu ūdeni. Uzturā lieto tikai uzvārītu un atdzesētu pienu un graudu produktus.

•       Konjunktivīts. Acis skalo ar lakricas un piena novārījumu, kas sagatavots kopā ar sandalkoku.

•       Žagošanās. Lai apturētu žagas, lieto deguna pilienus, kas gatavoti no san­dalkoka pastas, to sajaucot ar krūts pienu vai govs pienu.

•       Neregulāras menstruācijas. Iekšķīgi lieto sandalkoka novārījumu. Lai tas būtu garšīgāks, var pievienot pienu, gī, cukuru vai medu.

•       Saindēšanās. Krūšu rajona ieziešana ar sandalkoka pastu sniedz atviegloju­mu un uzlabo pašsajūtu.

• Spermas patvaļīga noplūšana. Tiem, kas sūdzas par patvaļīgu spermas noplūšanu, noder arjunas terminālijas (arjuna, Terminalia arjuna) mizas un sandalkoka novārījums.

» Vemšana. Pret to palīdz tējkarote sandalkoka pastas kopā ar amlas sulu.

3O. TAMARINDS

Vairums cilvēku Indijā pazīst tamarindu (Indijas tamarinds, Tamarindus

ndica). Tas bieži aug pagalmos un veido alejas. To audzē galvenokārt ēnas dēļ.

amarindu var izmantot ne tikai komerciāliem nolūkiem un apstādījumiem,

iet arī ārstniecībā.

iZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

» Ēstgribas trūkums. Sajauc palmu sulas cukurūdeni ar tamarinda masu un garšas uzlabošanai pievieno kanēļa mizu (daalcheeni) un kardamonu (ila- aychee). Iegūto līdzekli sūkā, lai palīdzētu pret anoreksiju.

» Caureja. Savāc tamarinda sēklu ārējos apvalkus, saberž tos un sajauc ar ing­vera pulveri, akmens sāli un ajovanu (bīskapa zāle, ajwaayan, Carum cop- ticum). Dzer kopā ar svaigām paniņām. Šis līdzeklis īsā laikā aptur caureju.

 Asiņojoši hemoroīdi. Tamarinda lapas apcep eļļā un gī, pēc tam vāra pietie­kamā daudzumā rūgušpiena. Pievieno kaltēta granātābola pulveri, koriandra sēklas un sausu ingveru. Lieto iekšķīgi. Pret hemoroīdu asiņošanu noder arī šķidra tume, kas saraudzēta kopā ar tamarinda masu.

» Taisnās zarnas noslīdējums. Apgrauzdē tamarinda sēklas un saberž ar ūdeni. Pēc zarnas iebīdīšanas atpakaļ ānusā to ieziež ar šo pastu, lai zarna atkārtoti neizslīdētu.

» Klepus. Vienu daļu tamarinda augļa epikarpa (ārējā augļapvalka kārta), divas daļas kurkumas, trīs daļas sarjarasa (Indias vatērija - Vateria indica), vienu daļu skrajās berhāvijas (punarnava, Boerhavia diffusa) un deviņas daļas jasmīna (chamelee) lapu saberž un izgatavo no šīs masas degli. Kad ir klepus, kvēpina pagatavoto degli.

» Pietūkums no savainojuma. Pagatavo masu, vārot kviešu miltus kopā ar šķipsnu sāls, tamarinda lapām un sulu. Šo masu uzliek pietūkušajai vietai kā siltu kompresi. Tā mazina gan sāpes, gan pietūkumu. Var arī ievainoto vietu apziest ar pastu, kas pagatavota no tamarinda augļa mīkstuma un laima. Pēc tam liek saitējošu kompresi.

•       Vasarraibumi. No vasarraibumiem iespējams atbrīvoties, ja tiem uzziež tamarinda saknes mizas pastu.

•       Leikoreja jeb maksts asiņošana. Vienu diennakti mērcē tamarinda sēklas ūdenī, pēc tam tās saberž kopā ar pienu. Šo pastu lieto regulāri.

•       Saaukstēšanās. Ja stāvoklis ir akūts, noder tamarinda augļu zupa. Ja gļotas ir biezas, var no tām atbrivoties, izmantojot, piemēram, tādu ājurvēdas pro­cedūru kā nasya karma - auga pulvera vai eļļas ievadīšanu caur nāsīm.

•       Tūska. Skartā ķermeņa daļa jāvanno karstā tamarinda lapu novārījumā.

•       Acu slimības. Izspiež sulu no tamarinda lapām un sajauc to ar pienu. Pa­gatavoto līdzekli izmanto, ja acis ir apsarkušas, ir izdalījumi no acīm, sāpes vai asaru novadsistēmas aizsprostojums. Lai mazinātu acu niezi, var lietot pastu, kas pagatavota no melnajiem pipariem, tamarinda sulas un gī.

•       Ausu slimības. Pret tām palīdz eļļa kopā ar tamarinda augļu sulu.

31. SVĒTAIS BAZILIKS JEB tulsi

Tulsi jeb svētais baziliks (Ocimum sanctum), iespējams, ir vissvētākais no Indijas vietējiem augiem, kas pieminēts Atharvavēdā un Ājurvēdā tā dziedinošo un veselībai noderīgo īpašību dēļ. Tas iznīcina baktērijas un kukaiņus, kā arī at­tīra gaisu sev apkārt. Ir zinātniski pierādīts, ka svētais baziliks absorbē pozitīvos jonus, enerģizē negatīvos jonus un attīra gaisu no ozona.

Senos laikos tempļi bija arī ceļinieku patvērums. Ap tempļiem audzēja svēto baziliku, jo tam ir unikālas īpašības mazināt slāpes.

Visas auga daļas, sākot ar saknēm beidzot ar lapām, ir dziedinošas. Šis augs mazina kairinājumu, veicina atkrēpošanu un mazina drudzi.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Drudzis. Lieto novārījumu, kas pagatavots, vārot bazilika lapas kopā ar kardamonu. Ja novārījumu dod bērnam, tas jāsajauc ar pienu. Jaunās lapas, vārītas kopā ar tēju, palīdz izsargāties no musonu sezonālajām slimībām, īpaši no malārijas.

•       Galvassāpes. Pagatavo lapu pastu. Tai piejauc sandalkoka pastu un iegūto maisījumu uzziež uz pieres. Smagas migrēnas gadījumā lieto bazilika inha­lāciju, iepilinot tā ēteriskās eļļas verdošā ūdenī, vai dzer bazilika tēju.

•       Kukaiņu dzēlieni. Iekšķīgi lieto tējkaroti bazilika lapu sulas, bet ar pastu apstrādā skartās vietas. Baziliks ir drošs odu atbaidītājs. Tas mazina čūskas

koduma un skorpiona dzēliena sekas, ja to vienlaikus lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.

•       Dzemdību sāpes. Svētā bazilika novārījumu kopā ar medu dzer, lai mazi­nātu dzemdību sāpes. To iesaka lietot arī pēc dzemdībām.

•       Nelabums un vemšana. Bazilika sula palīdz pret vemšanu. Lai atbrīvotos no vispārēja nelabuma vai šķebīguma, 10 minūtes uz lēnas uguns vāra šķipsnu svaigi sarīvēta ingvera kopā ar dažām bazilika lapām. Pēc tam iegūto novā­rījumu izdzer.

•       Elpceļu slimības. Svētais baziliks ir siltumu radošs efektīvs līdzeklis pret bronhītu, astmu, gripu, klepu un saaukstēšanos. Dzer novārījumu, kas pa­gatavots no svētā bazilika lapām, krustnagliņām, ingvera un parastā sāls. Lai klepus kļūtu vieglāks, šādai tējai pievieno vienu garo piparu, divus melnos piparus, nedaudz adulsas (džastīsija, Justicia adhatoda) lapu un medu vai cukuru.

•       Ādas slimības. Bazilika sulas maisījums kopā ar laima sulu palīdz pret cir- pējēdi un citām ādas problēmām, kas rada niezi.

•       Sāpošs kakls. Rīkli skalo ar siltu bazilika novārījumu 2 vai 3 reizes dienā.

•       Stress. Nesenie pētījumi ir pierādījuši, ka svētā bazilika lapas pasargā no stresa. Lai aizsargātos pret stresu, dienā jāsakošļā 10-12 lapas.

32. KUR KŪMA

Kurkumas (turmeric, Curcuma longa) sakneni jau tūkstošiem gadu izmanto ārstniecībā kā garšvielu un kā dabisko krāsvielu. Gan Rietumu, gan Austrumu medicīnā kurkumu lieto tās dziedniecisko īpašību dēļ. Nesenie pētījumi ir apstiprinājuši šā līdzekļa efektivitāti. Kurkuma ir antioksidants, kas veicina gremošanu, ārstē iekaisumu, kavē trombu veidošanos, pazemina holesterīna līmeni, tai ir arī pretvēža īpašības. Kurkuma ir līdzeklis, kas noder gan slimību ārstēšanā, gan to profilaksē.

No jauna interese par kurkumu radās 1971. gadā, kad Indijas zinātnieki pierādīja, ka kurkuma palīdz pret iekaisumu. Kurkuma satur kurkumīnu, kas darbojas kā aktīvā pretiekaisuma viela.

Tradicionālā ājurvēdas medicīna iesaka iekšķīgi lietot 10-20 ml uzlējuma un/vai 1 -3 g pulvera. Var ņemt arī tējkaroti ar kaudzi kurkumas pulvera, sajaukt ar ūdeni un dzert 2 vai 3 reizes dienā.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Turpmāk sniegti ieteikumi kurkumas iekšķīgai lietošanai un vēlamās devas.

1.  līdzeklis pret iekaisumu artrīta un citos ar iekaisumu saistītos gadījumos, pret sāpīgām menstruācijām (dismenoreja), astmu, infekcijas slimībām, ekzēmu, psoriāzi, ievainojumu dziedēšanai. Artrīta un ievainojumu gadīju­mā ir ieteicams kurkumu kombinēt ar augiem, kuri ir iedarbīgāki pretsāpju līdzekļi.

2.   cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī tad, ja pastāv risks ar tām saslimt, piemēram, smēķētājiem, un ja ir augsts holesterīna līmenis plazmā.

3.   profilaktisks līdzeklis pret vēzi cilvēkiem, kuri pakļauti lielākai kancerogēno faktoru ietekmei un kuriem ir lielāks risks saslimt ar vēzi, piemēram, strād­niekiem ķīmiskajā rūpniecībā, smēķētājiem u. c.

4.   kuņģa un aknu funkciju uzlabošanai.

5.   Ārīgi kurkumu iesaka iekaisuma mazināšanai ādas infekciju, artrīta, ekzē­mas, psoriāzes, brūču un konjunktivīta gadījumā.

•       Elpceļu alerģijas, astmas un citu alerģisku slimību ārstēšanai divreiz dienā 3-4 mēnešus var lietot kurkumu, kas sajaukta ar medu.

•       Lai nomāktu spazmas un gūtu atvieglojumu astmas un saaukstēšanās ga­dījumā, iesaka kurkumas, tējas lapu, melno lēcu (zeltainās pupiņas, Vigna mungo) un Bengālijas lēcu (aunazirņi, Cicer arietinum) dūmu inhalāciju.

•       Kurkumas pasta, uzziesta uz ādas, ir lielisks līdzeklis pret cirpējēdi, kašķi, čūlām, kas lēni veidojas un ir grūti dziedināmas.

•       Silta komprese, kas pagatavota, sajaucot kurkumas pulveri ar viegli dzēstiem kaļķiem, vienas olas baltumu un ziepju skaidiņām, mazinās sāpes sastiepu­ma un locītavu izmežģījuma gadījumā, palīdzēs dziedēt sāpošus muskuļus, augoņus un dažādus ievainojumus.

•       Lielisku kosmētisku līdzekli, kas sejas ādu padara svaigu un samtainu, var iegūt, ja tējkaroti kurkumas pastas sajauc ar krējumu, sandalkoka pastu un Bengālijas lēcu miltiem. Šāda maska jālieto katru dienu.

•       Kurkuma, sajaukta ar nīma eļļu, ir ļoti labs līdzeklis pret infekcijām, ja ir hroniskas čūlas, izgulējumi, kašķis, ekzēma un citas kaites. Pirms lietošanas kurkumu sasilda nīma eļļā. Var lietot arī kurkumas pastu, kas sajaukta ar sīpolu sulu un ajovana sēklām.

•       Kādā pētījumā atklāts, ka kurkuma var būt efektīvs kontracepcijas līdzeklis. Pietiekami efektīva ir regulāra ķermeņa ieziešana ar kurkumas pastu un

neliela kurkumas daudzuma apēšana kopā ar trim krustnagliņām katru rītu menstruāciju laikā un vēl trīs dienas pēc tām.

•       Lai novērstu acu infekcijas, tīru drāniņu iekrāso ar kurkumu, izžāvē un regulāri izmanto acu izslaucīšanai. Šis līdzeklis ir īpaši efektīvs pret vīrusu izraisītu konjunktivītu.

•       Dažiem cilvēkiem, īpaši studentiem un automašīnu vadītājiem, nepiecie­šams līdzeklis pret iesnaušanos un pārmērīgu miegainību. Ņem kurkumas pulveri, piparus un akmens sāli vienādās devās, pievieno glāzi apelsīnu sulas un izdzer, lai naktī atvairītu miegu, neradot nogurumu.

33. ARBŪZS

Parastā arbūza (Citrullus lanatus) augļi satur visvairāk ūdens salīdzinājumā

ar citiem augļiem. Vasaras mēnešos daudzviet pasaulē audzē arbūzus. Tiem

nepieciešama smilšaina augsne.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Viena no pārsteidzošākajām arbūzu īpašībām ir augstais kālija saturs. Tādēļ to var izmantot kā drošu diurētisku līdzekli, ja ir akmeņi urīnceļos, trūcīga urinēšana, metaboliska acidoze, diabēts vai badošanās ekstremālās situācijās.

•       Arbūzus ieteicams bagātīgi iekļaut uzturā sirds un asinsvadu slimniekiem un nieru darbības traucējumu gadījumos, kas saistīti ar nātrija un ūdens aizturi ķermenī. Tomēr, ja ir smaga urēmija, arbūzi daudz nepalīdz.

•       Arbūzi noder neveselīgu slāpju gadījumā. Tie novērš minerālvielu zudumu, ja ir pārmērīga svīšana, atvēsina ķermeni, pasargā no karstuma negatīvās ietekmes.

•       Var ēst gan pašu arbūzu, gan dzert tā sulu kopā ar glikozi, medu vai laima sulu. Arbūzs palīdz pret ķermeņa atūdeņošanos gastroenterīta, holeras, caurejas, dizentērijas, nelabuma un vemšanas gadījumā.

•       Ja ir dedzinoša sajūta ķermenī, dzelte, gremošanas traucējumi ar sliktu dūšu, galvassāpes, kalst mute, urīnceļu infekcijas, tad lielisks līdzeklis ir glāze ar­būza sulas, kas sajaukta ar tādu pašu daudzumu paniņu un šķipsnu sāls.

•       Arbūza sēklām ir atvēsinoša, dziedējoša un diurētiska iedarbība. Tās ir ba­rojošas un noder kā labs līdzeklis pret cērmēm. Lielisku līdzekli pret augstu asinsspiedienu, trūcīgu urinēšanu ar dedzinošu sajūtu, ķermeņa masas zu­dumu, vemšanu ar asinīm tuberkulozes gadījumā var pagatavot no arbūzu sēklu pienainās sulas kopā ar magoņu sēklām, mandelēm, cukuru un medu.

34. MARMELĀDES AIGLE

Marmelādes aigle (bilva, bel, Aegle marmelos) ir Indijā ļoti izplatīts vietējās izcelsmes koks. Bel augli piemin gandrīz visos senajos ājurvēdas traktātos, piemēram, Charaka Samhita un Sushruta Samhita, ir atzīta aigles ārstnieciskā vērtība. Indieši pielūdz šo koku, pirms uzsāk ko jaunu un riskantu, jo uzskata, ka koks ir tīkams dievam Šīvam un labklājības dievietei Lakšmi, kas nodrošinās panākumus pasākumā. Aigle ir viens no galvenajiem objektiem dieva Ganeša pielūgšanas rituālā.

Marmelādes aigle ir dzeloņains koks ar ēdamiem augļiem. Lapas ir trīssta- raini saliktas, ziedi zaļganbalti, saldi smaržojoši, nelielos pušķos. Augļi lieli un apaļi, ar pelēkzaļu, koksnainu mizu un oranžu, aromātisku mīkstumu ar dau­dzām sēklām, kurām ir šķiedraini matiņi. Savvaļā aug pakalnos. Savvaļas koku augļi ir mazāki nekā kultivētajiem kokiem, kurus audzē līdzenumos. Cilvēki bieži ēd šos augļus, jo tie bagātīgi satur olbaltumvielas. Augļi noder arī ļoti laba dzēriena pagatavošanai. No tiem gatavo labu ievārījumu. Mjanmā tos izmanto krāsvielu pagatavošanai. Aigles augļus lieto kā ziepju aizvietotājus, ēterisko eļļu avotu un smaržu izejvielu. Sēklu gļotas noder kā laba līme. Koksni pulē un izmanto māju būvēšanā, ratu, zemkopības darbarīku, dažādu rokturu, piestu, ķemmju un citu lietu gatavošanai, kā arī eļļas spiednēm, cukura ražošanas iekār­tām un kokgriezumiem. Šis koks ir pārāk vērtīgs, lai to cirstu kokmateriāliem. No negatavu augļu mizas iegūst dzeltenu krāsvielu, kuru izmanto kokvilnas audumu apdrukai. No mizas destilē ēterisko eļļu. Pēc mīkstuma izņemšanas augļa mizu izkaltē un izmanto kā kārbiņu dažādu lietu glabāšanai.

Marmelādes aigle darbojas kā prettārpu līdzeklis, pazemina cukura līmeni asinīs, stimulē sirdsdarbību, aptur caureju un iznīcina vīrusus. Tās mizu, saknes, lapas, negatavus un gatavus augļus izmanto ārstniecībā pret dažādām kaitēm. Eksperimentālos pētījumos ir pierādīts, ka koka preparāti ir efektīvi pret cēr­mēm. Spirta ekstrakts no augļiem noder pret caureju. Lapu un augļu ūdens ekstrakts eksperimentos izmantotiem dzīvniekiem pazemina cukura līmeni asinīs. Marmelādes aigle ir viena no sastāvdaļām tādos ājurvēdas preparātos kā Bilva taila, Dasamoolaarishla, Gangaadhara choorna, Amritaarishta, Mahaana- araayana taila, Chyawana praasa, Pushyaanuga choorna.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

• Caureja. Augli vairākas stundas mērcē ūdenī, saspaida un pēc tam izdzer kopā ar mērcējamo ūdeni. Var arī tvaicēt aigles un zizifa augļus un ēst tos kopā ar palmu sulas cukuru un gī.

•       Dizentērija. Lieto negatavus aigles augļus kopā ar šķidru palmu sulas cu­kuru, medu un eļļu. Pret dizentēriju palīdz arī ēdiens, kas pagatavots no negataviem aigles augļiem, tāda paša daudzuma sezama pastas, sūkalām un neliela daudzuma gī.

•       Vemšana un caureja. Izdzer pustasi aigles un mango sēklu novārījuma kopā ar medu un cukuru. Mango sēklu vietā var izmantot sauso ingvera pulveri (.sonth).

•       Dzelte. Charaka Samhita iesaka dzert mīkstu aigles lapu sulu, kam pievie­nots trikatu pulveris (kaltēta ingvera, melno piparu un garo piparu maisī­jums).

•       Zarnu iekaisums. Jāēd negatavu aigles augļu mīkstums kopā ar ingvera pulveri un palmu sulas cukuru. Jāievēro viegla diēta un jādzer paniņas.

•       Asiņojoši hemoroīdi. Regulāri jāēd negatavi aigles augļi.

•       Tūska. Dzer mīkstu aigles lapu sulu, kam pievienots trikatu pulveris (kaltēta ingvera, melno piparu un garo piparu maisījums).

•       Ķermeņa aromāts tukliem cilvēkiem. Dzer mīkstu aigles lapu sulu ar medu. Var arī ēst aigles augļa mīkstumu kopā ar hebulas termināliju (Ter- minalia chebula) vienādās daļās.

•       Ēstgribas zudums. Var ēst saldu ēdienu, kas pagatavots no negatava aigles augļa, kardamona, cukura un grauzdētiem nelobītiem rīsiem.

•       Ādas pigmentācija. Saberž sauju koriandra sēklu un aigles lapu un uzziež uz plankumiem.

JĀŅEM VĒRĀ

Pārmērīga aigles augļu mīkstuma lietošana atslābina zarnas un rada vēdera uzpūšanos un smaguma sajūtu. Aigles augļu mīkstumu jāsakošļā rūpīgi. To nedrīkst norīt steigā, jo tad var rasties smaguma sajūta un gļotādu sausums.

35. ZIZIFS

Parastais zizifs (regu, bare, Ziziphus zizyphus, sin. Z.jujuba) daudzviet Indijā aug gan savvaļā, gan kā kultūraugs. Tās augļi, lapas un saknes palīdz pret da­žādiem veselības traucējumiem - drudzi, caureju, žagošanos, nātreni, leikoreju un tuklumu.

Ir divi augļu veidi - savvaļas augiem tie ir mazāki un noapaļoti. Kultivē­tajiem augiem augļi ir lielāki, saldāki un gaļīgāki. Visi augļi satur zizifskābi,

tanīnus, cukuru un minerālvielas. Tie noder caurejas, dizentērijas, podagras,

reimatisma un citu slimību ārstēšanai.

IZMANTOŠANA ĀRSTNIECĪBĀ

•       Regulāra zizifa augļu lietošana novērš smilšu veidošanos urīnpūslī, urīnceļu nosprostojumu, aizcietējumu, maksts asiņošanu un spermas patvaļīgu no­plūšanu.

•       Pārmērīgu izsalkumu var nomākt, ja lieto sēklu pastu kopā ar ūdeni.

•       Lai apturētu pārmērīgu menstruālo asiņošanu un maksts asiņošanu, lei- koreju, lieto sausu augļu pulveri kopā ar palmu sulas cukuru pa tējkarotei dienā.

•       Augļu novārījums palīdz bērniem ar garīgo atpalicību, kā arī tiem, kam raksturīga ietiepība. Tas veicina smadzeņu darbību, jo asinīs nonāk vairāk glutamīnskābes.

•       Lai izvairītos no saaukstēšanās slimībām un gripas, vienreiz dienā jālieto svaiga augļa mīkstuma sula ar šķipsnu piparu.

•       ja ir pūtītes, tās ātri novērš ādas ierīvēšana ar augļa pelniem, kas sajaukti ar laima sulu un sēklu pastu.

•       Svaigu lapu sulu var lietot pret pārmērīgu padušu, plaukstu un pēdu svīšanu un baktēriju radīto nepatīkamo smaku.

•       Galvas ādas un matu apstrādāšana ar lapu pastu pasargā galvas ādu no slimībām un attīra matus, kā arī labvēlīgi ietekmē matu augšanu un krāsu.

•       Lapas ir ļoti labs līdzeklis pret hemoroīdiem. Ielej katlā nedaudz ūdens, pār­klāj to ar drānu, uz kuras uzliek sauju lapu. Katlam uzliek vāku un vāra, līdz lapas kļūst mīkstas. Vāks aizkavē tvaiku aizplūšanu. Savārītās lapas saberž kopā ar rīcineļļu un izmanto kā kompresi pret hemoroīdiem. Procedūra jāatkārto vienu nedēļu divreiz dienā.

•       Pret sāpošu kaklu, stomatītu, smaganu asiņošanu un mēles plaisāšanu muti un rīkli skalo ar svaigu lapu uzlējumu, kam pievienota šķipsna sāls.

•       Šādu uzlējumu var lietot arī brūču un čūlu apstrādei.

•       Zizifa koka mizas iekšējās kārtas uzlējumu lieto vēdera izejas veicināšanai aizcietējuma gadījumā, kā arī pret reimatismu un podagru.

•       Koka mizas pastu lieto, lai palīdzētu dzīvnieku kodumu, bišu, skorpionu un lapseņu dzēlienu gadījumā.

17

ATBILDES UZ JAUTAJUMIEM

1. ĀDAS UN MATU SLIMĪBAS

1.   Vai ājurvēdā var izārstēt psoriāzi? Ja tas tā ir, es vēlētos uzzināt par medikamentiem, kuri jālieto. Vai ir kādi uztura ierobežojumi? Lūdzu, informējiet arī par ieteicamām ziepēm.

DN Arya, Secunderabad

Tā kā nav zināms psoriāzes cēlonis, vēl nav skaidrs, kā tā jāārstē. Dzied­niecība pagaidām ir paliatīva (sāpes remdinoša), tomēr bieži vien ar ājurvēdas līdzekļiem tā norit sekmīgi. Iekšķīgi iesaka lietot Arogyavardhini vati, Panc- hatikta Guggulu Ghrita, bet ārīgi - Doorvadi tailam. Jārūpējas par vispārējo veselības stāvokli, kā arī jānoskaidro psoriāzi ierosinošie faktori un no tiem jāizvairās. Uzturā jāsamazina tauku un dzīvnieku olbaltumvielu saturs, kā arī uztura daudzumam jābūt saprātīgam.

Nav ieteicams lietot ziepes, kam pievienotas asas ķīmiskas vielas. Daudzas ziepes ir pārāk sārmainas. Var ieteikt glicerīna ziepes un bērnu ziepes.

2.   Esmu 22 gadus vecs. Kopš 16 gadu vecuma man ir psoriāze un hiper- pigmentācija pa visu ķermeni. Esmu konsultējies ar daudziem derma­tologiem, bet pozitīvu rezultātu nav. Psoriāze man ir radījusi nopietnu satraukumu. Tā kā skarts ir viss ķermenis, valkāju kreklus ar garām piedurknēm. Esmu dzirdējis, ka ājurvēdai ir kādi bhasman, kas ārstē psoriāzi un hiperpigmentāciju.

Mahesh Yadav, Alwal

Svarīgi ir nenonākt depresijā, jo ir novērots, ka satraukums, garīgas traumas, fiziski ievainojumi un gremošanas traucējumi pasliktina stāvokli. Uzskata, ka nozīmīga loma slimības iekaisuma reakcijās ir imūnpatoloģiskajiem faktoriem. Šāda veida veselības traucējumu gadījumos ājurvēdā var solīt uzlabošanos, jo sakārto došas, dhatus un malas dinamiskā līdzsvarā, lai nodrošinātu veselību. Šajā gadījumā ir vajadzīga Panchakarma terapija, lai mazinātu slimības saasi- nājumu atkārtošanos.

1.    Pēdējos gados ciešu no parastās herpes (Herpes simplex, vienkāršā pūs- līšēde). Lietoju aklovira tabletes, tomēr negūstu atvieglojumu. Nesen infekcija pat pastiprinājusies. Lūdzu, iesakiet man ājurvēdas līdzekļus.

CRK, Hyderabad

Patlaban vēl nav pārbaudītu līdzekļu pret herpes infekciju. Centrālais zāļu pētniecības institūts Laknovā ir apstiprinājis, ka pretvīrusu aktivitāte piemīt šādiem augiem: stobru kasijai (Rela chettu, Cassiafistula), nīmam (Azadirachta indica), lakricai (Glycyrrhiza glabra), karandžai (pongāms, beet, karanj, Ponga- mia pinnata, sin. P. glabra), lazdlapu psoralejai (babchi, bavanchalu, Psoralea corylifolia). Konsultējoties ar ārstu, varat izmēģināt Sanjeevani Vati, Chopghi- nyadi churna vai Vyadhiharanarasayana.

2.    Pēdējos trijos četros gados ciešu no ekzēmas. Mitrie un niezošie izsitumi man sagādā lielas neērtības. Esmu konsultējies ar visiem labākajiem ādas slimību speciālistiem pilsētā, bet ilgstošu rezultātu nav. Kad lietoju zāles, nieze un mitruma izdalīšanās mitējas, bet pēc tam simptomi parādās no jauna. Vai ir iespējams gūt ilgstošus rezultātus? Man šāda problēma biju­si jau bērnībā, bet tad to izdziedināja. Vai šī ir hroniska slimība? Vai kāda alternatīva medicīnas sistēma var palīdzēt tikt galā ar šo problēmu?

Bharadwaj K, Hyderguda

Ājurvēdai ir daudz dažādu ārstniecības paņēmienu pret ekzēmu atkarībā no tās cēloņa, smaguma, lokalizācijas un formas. Kontaktdermatīta gadījumā vislabāk ir izvairīties no tā cēloņa. Ejiet siltā vannā ziemā un vēsā - vasarā. Ziepju vietā ķermeņa mazgāšanai izmantojiet Bengālijas lēcu (aunazirņi, Cicer arietinum) pulveri. Pēc vannas nosusinieties ar mīkstu dvieli. Nekad neberzē- jiet ādu. Ādas kopšanai lietojiet aatyaadi ghrita. Masāža novērš ādas sausumu, jāizvairās no ekstremāliem klimatiskajiem apstākļiem. Ekzēma rada niezi, bet kasīšanās var izraisīt sekundāru infekciju, tādēļ nagiem jābūt īsiem. Jāievēro viegla diēta. Iekārtojiet ēdienu dienasgrāmatu, jo tad būs vieglāk konstatēt, pret ko jums ir alerģija. Izvairieties no kontakta ar zālaugiem, ziediem un ķimikāli­jām. Nedrīkst ļauties dusmām, aizvainojumam un vilšanās sajūtai, tad atvese­ļošanās noritēs straujāk. Tā kā ārstēšanai ir individuāls raksturs, nepieciešama jūsu izmeklēšana.

3.    Esmu 45 gadus vecs vīrietis un pēdējos 15 gadus ciešu no ekzēmas uz kakla. Parasti ekzēma parādās uz kakla apkaklītes aizmugures rajonā, tā

ir sausa un niez. Esmu izmēģinājis dažādus medikamentus, bet labuma

nav. Tagad sausie plankumi sāk izplatīties arī uz sejas. Lūdzu, iesakiet piemērotu ārstniecības līdzekli.

Vijay Kumar, Kharkhana

Ekzēmu var izraisīt vairāki savā starpā nesaistīti cēloņi, ja ir aizdomas par alerģiju, jums pašam jānoskaidro tās izraisītāji, piemēram, ziepes, smaržas, gultas piederumi un pārtikas produkti. Pret ādas sausumu un niezi var lietot emulsiju, kas pagatavota no citrona sulas un karandžas (pongāms, telugu - Pon- gamia pinnata, sin. P. glabra) eļļas vienādās daļās.

Var lietot ari ārīgi Mahamarichyadi taila un Mahamanjistadikwatha iekšķīgi pa 20 ml divreiz dienā, atšķaidot ar tādu pašu ūdens daudzumu.

4.    Esmu 20 gadus veca un pēdējos piecus gadus ciešu no hroniska ādas iekaisuma. Mana sejas āda, kas iepriekš bija gaiša un spoža, tagad ir sarkana un tumša. Lūdzu, iesakiet kādu ājurvēdas līdzekli, lai atrisinātu manu problēmu.

Fatima Ghouse, Bhel, Hyderabad

Pret iekaisumu ver izvēlēties Kaishoreguggulu un lietot pa divām tabletēm divreiz dienā kopā ar 20 ml Saribadhyasav, kas jāatšķaida ar tādu pašu daudzu­mu ūdens. Nelietojiet asas ziepes. Ieteicams mazgāties, izmantojot lēcu miltus vai bērnu ziepes.

5.    Esmu 17 gadus vecs jauneklis. Kopš bērnības man ir astmatiska alerģija un balti plankumi uz ādas. Es vēlētos uzzināt, vai no šīs kaites var izār­stēties ar ājurvēdas līdzekļiem.

Zaheeruddin, Malakpet

Plankumi bez pigmenta var rasties dažādu iemeslu dēļ. Vitiligo gadījumā ājurvēdai ir efektīvs līdzeklis - lazdlapu psoraleja (babchi, Psoralea corylifolia). Eļļa, kas ekstrahēta no šā auga sēklām, ir fotosensitīva. Ar to ieziež skartās vie­tas, un pamazam tās jāpakļauj saules staru iedarbībai. Ādā aktivējas melanocīti un veidojas melanīns, kura trūkst leikodermas gadījumā.

6.    Esmu 25 gadus veca precēta sieviete. Mana problēma ir tumši riņķi zem acīm, kas man ir kopš 16 gadu vecuma. Vai varat ieteikt kādu ājurvēdas līdzekli, kas varētu man palīdzēt?

Nabeela Ayub, Malakpet

Mokošs satraukums ir galvenais cēlonis tumšajiem riņķiem zem acīm. Gu- liet vismaz astoņas stundas naktī un lietojiet labu, barojošu uzturu. Katru rītu un vakaru ieziediet ādu zem tumšajiem riņķiem ar dažiem pilieniem mandeļu, sezama vai kokosriekstu eļļas. Eļļas iedarbību pastiprina ķekarainā asparāga (shatavari, Asparagus racemosus) pievienošana. Eļļu ar maigām pirkstu galu kustībām iemasē ādā. Šad tad ir noderīgi uz nakti uzlikt eļļā samērcētas kokvil­nas vates kompreses.

7.    Esmu 18 gadus veca meitene. Ciešu no ādas un matu sausuma. Mana āda jūtami izmainās, ja uzturos saulē 10-15 minūtes. Man pat ir tumši riņķi zem acīm. Valkāju biezas brilles, jo mana redze ir -6 abām acīm. Mani draugi ķircina, ka es izskatoties kā 30 gadus veca. Lūdzu, iesakiet man labas ājurvēdas zāles pret manām problēmām.

Saritha, Hyderabad

Tumšie riņķi zem acīm ir neizgulēšanās, satraukuma un nepilnvērtīga uz­tura dēļ. Samērcējiet kokvilnas vati svaigā triphala pulvera uzlējumā, rožūdenī vai sezama, mandeļu vai kokosriekstu eļļā. Atgulieties tumšā telpā, uz acīm uzlieciet samērcēto vati un atslābinieties. Šādu procedūru regulāri atkārtojiet.

Labi dabiskie līdzekļi pret iedegumu ir sandalkoks (chandana) un aloje (ku- mari, Aloe vera). Sejas maskai lietojiet šos līdzekļus atsevišķi vai abus vienlaikus. Sausai sejas ādai noder kumkumadithailam, bet sausiem matiem - bringama- lakadithailam. Jums ir deģeneratīva vai progresējoša miopātija (tuvredzība). Ājurvēdai ir procedūras, kas stiprina acu muskuļus, piemēram, netravasthi, aschyotana, tarpana, kurām jānotiek kvalificēta ājurvēdas ārsta uzraudzībā.

8.     Esmu 21 gadu veca. Mans augums ir 157,5 cm, un ķemeņa masa - 65 kg. Man ir taukaina āda, pūtītes, melnas pinnes un atvērušās poras ādā. Pirms un pēc gulēšanas es lietoju ājurvēdas zāles, kas satur spirulīnu, ar pienu. Pēc tam man pēkšņi sāka palielināties ķermeņa masa.

Es katru dienu noeju 1 km un kopumā neēdu pārāk daudz. Esmu ievē­rojami samazinājusi uzturā iekļauto tauku un cukura daudzumu, bet pozitīva efekta nav. Lūdzu, iesakiet zāles, kas man varētu palīdzēt.

Sanjana, Hyderabad

Piens un spirulīna nevarētu būt par iemeslu ķermeņa masas pieaugumam. Vajadzētu pārbaudīt endokrīnos faktorus un noskaidrot, vai nav hipotireoze, kā arī pievērst uzmanību tam, vai liekā ķermeņa masa nav iedzimtība ģimenē. Problēmu var būt radījuši medikamenti, piemēram, orālie pretapaugļošanās līdzekļi vai steroīdi. Pret melnajām pinnēm jūs varat ārīgi lietot dashangalepa, bet iekšķīgi - Mahamanjisthadikwath pa vienai tējkarotei divreiz dienā pēc ēšanas. Ja ir strijas, tad līdz ar regulāriem stiepšanās vingrinājumiem vajadzīga ari ķermeņa masāža ar Prasarini Thailatn.

1. Esmu 21 gadu veca, un man mutē ir balts plankums. Mana sejas āda ir sausa. Arī nagi neizskatās veselīgi.

Radha, Malakpet

Šķiet, ka jums ir stomatīts. To parasti izraisa patogēnās baktērijas un vīrusi, īehānisks bojājums, tādi kairinātāji kā karsts ēdiens, garšvielas, kā arī jutīgums ret ķīmiskām vielām zobu pastā vai mutes skalojamā līdzeklī, nepilnvērtīgs zturs un emocionāls satraukums. Sēnes parasti stomatītu neizraisa. Ievērojiet īutes higiēnu. Sekojiet, lai nebūtu gremošanas traucējumu. Noder mutes ska- )šana ar triphala novārījumu un Khadiraadi vati lietošana pa divām tabletēm ivreiz dienā.

Lai āda nebūtu sausa, pagatavojiet pastu, ņemot vienādās daļās vitānijas iswagandha, Withania somnifera), lakricas (mulathi, Glycyrrhizaglabra), rožu iedlapu pulveri un mandeles, pievienojot sezama eļļu pietiekamā daudzumā un isbeidzot nevārītu pienu vai krējumu. Ar iegūto pasti maigi jāmasē seja. Tad zlabosies asinsrite un attīrīsies sejas āda. Šādi rīkojoties vismaz 40 dienas pēc ārtas, varēsiet redzēt atšķirības.

2. Ļoti lūdzu ieteikt man ājurvēdas līdzekli, kas palīdzētu atbrīvoties no vējbaku rētām.

Linsa Varghese, Hyderabad

Kad rētas ir radušās, no tām ir grūti atbrīvoties. Lai tās kļūtu gaišākas, var iz- nēģināt eksfoliāciju (ādas lēveraina lobīšanās). Lieto maisījumu, kurš sastāv no 00 g Aswagandha Churna, 10 g fasadbhasma, 10 g Kashisbhasma un nedaudz viesta. Ar šo maisījumu ieziež sejas ādu un maigi berzē 10 minūtes.

3. Esmu 16 gadus veca meitene un ciešu no sejas pūtītēm. Lūdzu, iesakiet man kādu ārstniecības augu līdzekli.

Shanti Supriya, Hyderabad

Pūtītes pusaudžiem parasti rodas hormonālo pārmaiņu dēļ. Lai neveidotos ētas un neizraisītos sekundāra infekcija, jālieto Kumkumadilepam, kura galvenā iastāvdaļa ir safrāns. Tā kā šis preparāts ir eļļains, tas noder sausai ādai. ja āda r taukaina, lieto Dashangalepam pulveri (tas satur ārstniecības augus), sajauktu ir ūdeni. To uzliek uz sejas. Kad tas izžūst, noskalo seju ar remdenu ūdeni. lek- iķīgi lieto arī Kaishoreguggulu pa divām tabletēm no rīta un vakarā katru dienu.

14. Esmu 23 gadus veca. Man uz sejas ir daudz pūtīšu. Pūtītes ir melnas. Tajās ir strutas un asinis. Lūdzu, iesakiet man kādu ājurvēdas līdzekli.

XY, Hyderabad

Pūtītes jāārstē gan iekšķīgi, gan ārīgi. Jums jālieto Kaishoriguggulu pa tuvam tabletēm divreiz dienā un Mahamangistaadi kaada pa 4 tējkarotēm divreiz dienā pēc atšķaidīšanas ar tādu pašu ūdeni, katru dienu. Ārīgi vart lietot Kum- kumadilepam.

15. Esmu 20 gadus veca. Pirms gada mana sejas āda kļuva taukaina. Pirms menstruācijām man uz sejas veidojas pūtītes, kas pēc dažām dienām kļūst melnas. Vēl pēc divām vai trim nedēļām seja atkal kļūst normāla. Seju mazgāju regulāri un nelietoju nekādus sejas krēmus. Vai ir kāds losjons pret melnajām pinnēm?

KVS Urna, Hyderabad

Sejai jālieto Kukumadi taila vai Chandanadi taila.

Var arī rīkoties citādi. Pagatavo pastu no Bengālijas lēcu miltiem un nevārīta piena. Seju tvaicē, lai atvērtos poras. Pēc tam uz ādas uzziež pastu un masē. Pas­tu noskalo ar remdenu ūdeni. Procedūra jāatkārto katru dienu. Pūtītes izzudīs lēnām viena vai divu gadu laikā.

16. Esmu 45 gadus vecs vīrietis. Pēdējos četros mēnešos man strauji izkrīt mati. Uz galvas atlicis pavisam maz matu. Ir veikti visi iespējamie izmek­lējumi, un nav atrastas nekādas novirzes no normas. Vai ir kāds ājurvē­das līdzeklis, kas var man palīdzēt?

Ramesh Kutnar, Secunderabad

Plankumveida matu zudums var veidoties sēņu infekcijas dēļ. Galvas āda tad ir iekaisusi un niez. Iespējama arī alopecia areata (plankumainā plikgalvība), kas var būt saistīta ar emocionālo stresu. Ājurvēda to sauc par Indralupta. Pret to ir vienkārši līdzekļi: melnie pipari vai krabjacs gunja, Abrus precatorius). Vai nu no pipariem, vai no krabjacs pagatavo pastu, ko enerģiski ierīvē galvas ādā matu izkrišanas vietās. Ja tas nepalīdz, jāizvēlas nopietnāki līdzekļi, piemēram, ziloņa ilkņa pulveris.

Lietojot šos līdzekļus, jārūpējas arī par vispārējo veselību, ko var uzlabot, izvēloties pilnvērtīgu uzturu un pietiekami daudz laika veltot miegam.

17. Pēdējā gada laikā esmu zaudējis daudz matu. Man ir arī blaugznas. Lieto­ju nizarola tabletes. Esmu lasījis, ka vislabākais līdzeklis ir minoksidils. Kur to var iegādāties? Iesakiet arī kādu labu ājurvēdas eļļu, kas ataudzētu zudušos matus.

BKC, Vishakhapatnam

Minoksidils ir pieejams ar nosaukumu minitops. Tas ir iedarbīgs vienīgi andro- gēnās alopēcijas gadījumā. Tikai dermatologs spēs noteikt plikpaurainības veidu.

Pirms sākt domāt, kādu eļļu izmantot zudušo matu ataudzēšanai, svarīgi ir atbrīvoties no blaugznām. Ieteicams pamēģināt lietot emulsiju, kas pagatavota no vienas daļas sandalkoka eļļas un trim daļām citrona sulas. Emulsija jāglabā stikla pudelē un pirms lietošanas jāsakrata. Šāds līdzeklis būs piemērots tad, ja blaugznas ir galvenais matu izkrišanas cēlonis, jo neesat minējis ne savu vecu­mu, ne arī to, vai plikpaurainība ir jūsu ģimenē raksturīga.

18. Es vēlētos tādu ārstniecības augu līdzekli, ar kuru varētu atbrīvoties no nevēlama ķermeņa apmatojuma. Vai ir kāds ājurvēdas paņēmiens, ar kuru likvidēt apmatojumu uz ilgu laiku?

Laxmi Kala, Mandapeta

Neviens augu preparāts nav izrādījies noderīgs, lai uz ilgu laiku atbrīvotos no nevēlama apmatojuma. Tomēr ir daži augu un minerālvielu preparāti, kā Talakam, kas satur arsēna trisulfīdu, bet to šim nolūkam drīkst izmantot tikai mediķu uzraudzībā.

Var pamēģināt tradicionālu līdzekli Nalugu Podi, kas šādam nolūkam varētu noderēt. Ņem vienādās daļās kurkumu, tribuļus (gokšura, gokshura, Tribulus terrestris), sinepju sēklas, safrānu, thungamusthalu (apaļais dižmeldrs - Cyperus rotundus) saknes, sauso ingveru un kamparu. Pie šī maisījuma pievieno divas daļas sarkanā sandalkoka pulvera, piecas daļas krustnagliņu un piecas daļas sarapappu (chironji, Buchanania lazan). Visas minētās sastāvdaļas sasmalcina un sajauc ar sezama eļļu, lai ieziestu ādu. Pastu lieto katru dienu pirms vannošanās.

19. Esmu 20 gadus veca, un man uz krūtīm aug biezs apmatojums. Pamazām tas izplatās uz leju. Biju domājusi izmantot elektrolīzes metodi, bet, tā kā apaugušais laukums ir liels, man teica, ka tas maksās dārgi. Lūdzu, infor­mējiet mani, vai ājurvēdai ir kāds līdzeklis bez kaitīgiem blakusefektiem, kas uz ilgu laiku atbrīvotu no šīs problēmas.

Snigdha, Hyderabad

Pārmērīga apmatojuma augšana galvenokārt saistīta ar iedzimtību, un gal­venais provocējošais faktors ir hormonu aktivitāte. Dažreiz hirsutisms ir sistē- misku traucējumu rezultāts, piemēram, ja ir neregulāras menstruācijas un hor­monālās novirzes. Ājurvēdā māca, ka ir astoņi gadījumi - Ashatanindhitya -, ko nevar izārstēt, un hirsutisms ir viens no tiem. Lai atbrīvotos no nevēlamā apmatojuma (romasatahanyoga), lieto preparātus, kur galvenās sastāvdaļas ir kurkuma, arsēna sulfāts un dzelzs sulfāts. Pirms šādas terapijas sākšanas ir jāiziet medicīniska un laboratorijas pārbaude, lai noskaidrotu apmatojuma augšanas cēloni. Terapiju drīkst veikt tikai ārsta uzraudzībā.

20.  Esmu 18 gadus veca meitene, un mani mati kļūst balti, bet lūpas melnē. Iesakiet man kādu ājurvēdas līdzekli, kas varētu man palīdzēt.

Sutna, Warangal

Ja vien iemesls nav meklējams iedzimtībā, lūpu un matu krāsu nosaka vis­pārējais veselības stāvoklis. Visi apstākļi, kas pasliktina organisma apgādi ar skābekli, padara lūpas zilganas vai melnējošas. Slikts uzturs var izraisīt matu priekšlaicīgu nosirmošanu.

Lūpu krāsu var uzlabot, izmantojot dabisko lūpu spīdumu - ratanjyoti, kas ir arī pārtikas krāsviela. To var nopirkt pārtikas veikalos. Ja to pievieno siltai mandeļu eļļai, iegūst patīkamu tumšsārtu vai sarkanu krāsu.

Jūs varat šo līdzekli izmantot lūpu ieziešanai vai arī pievienot tam bišu vasku, lai iegūtu lūpu zīmuli, un lietot to. Sirmot sākušos matus var padarīt tumšākus līdzeklis ar nosaukumu Nilibringadithailam.

21.  Uzskata, ka citronam un laimam piemīt seju balinošas īpašības. Vai tā ir taisnība? Arī kurkuma, lietota kopā ar citrona sulu, esot laba sejas ādai. Vai es to drīkstu lietot sejas krāsas uzlabošanai?

Nisha, Hyderabad

Laima sulai ir balinošas īpašības, jo tā satur citronskābi. Citrona sula vien­mēr jālieto atšķaidīta ar ūdeni, jo tā maigākai ādai var izraisīt izsitumus. Kur- kumai ir dziednieciskas īpašības, bet tā nav balinoša.

22.  Esmu 23 gadus vecs un fiziski labā formā, tikai mati sākuši priekšlaicīgi nosirmot. Arī bārda kļūst sirma. Esmu izmēģinājis daudzus līdzekļus, kā arī konsultējies ar ārstiem. Vai ir kāds līdzeklis, kas varētu man palīdzēt?

Madav, Vizag

Ājurvēda priekšlaicīgu sirmošanu izskaidro ar pītas pārpilnību. Tādā gadī­jumā jāizvairās no visa, kas "kaitina" pītu, - dusmām, satraukuma, pārdzīvoju­miem, ļoti asiem ēdieniem, kā arī no ēdieniem, kas bagātīgi satur eļļu. Daži augu preparāti, piemēram, baltā eklipta (Bhrungaragia, Eclipta alba) un indigokrūms (neeli, Indigofera tinctoria) palīdz pret agru sirmošanu. Tos sagatavo eļļas veidā, ar kuru veic vieglu galvas ādas masāžu.

23. Esmu 20 gadus vecs jauneklis, bet man jau sākuši izkrist mati. Esmu lietojis keratex ārstniecības augu matu eļļu, bet tā man nav palīdzējusi. Vai ājurvēdai ir kāds līdzeklis?

G Srinivas, Gachi Bowli

Var palīdzēt regulāra matu kondicionēšana ar Bhrungaamalakaadi taila. Līdzekli nedaudz sasilda, līdz tas kļūst patīkami silts. Tad ar to ierīvē galvas ādu un galvu apsedz ar siltu dvieli un tur 20 minūtes. Pēc tam matus izmazgā ar shikakai (skaistā akācija - Acacia concinna) un rūpīgi izskalo. Lai galvas ādai labāk pieplūstu asinis, masējiet to. Ieteicamas inversās jogas pozas.

2» NERVU SISTĒMAS SLIMĪBAS

1.   Esmu 25 gadus vecs vīrietis. Man ir pavājinātas koncentrēšanās un uz­tveres spējas, tādēļ neveicas studijās. Lūdzu, iesakiet kādu ājurvēdas līdzekli, kas uz ilgu laiku uzlabotu atmiņu.

N Shashi Kumar, Hyderabad

Ājurvēdā šo ar prātu un atmiņu saistīto problēmu apzīmē kā medharasayana chikitsa. Neskaitot zāles, ājurvēdas traktāts Sushrutha Samhita atmiņas uzlabo­šanai iesaka šādus paņēmienus: 1) pastāvīgu mācīšanos, 2) regulāras diskusijas, 3) zināšanu apgūšanu dažādās nozarēs, 4) piedalīšanos pārrunās un 5) kontak- tēšanos ar skolotāju.

Ir pieejami tādi preparāti kā Brento tabletes (Zandu), Braintab (Baidyanath) un Mentat (Himalaya). Šīs zāles jālieto pēc kvalificēta ārsta ieteikuma.

2.    Manam trīspadsmitgadīgajam dēlam ir slikta atmiņa un vājas koncen­trēšanās spējas, kas viņam ir iedzimtas no tēva. Citādi viņš ir intelektuāli attīstīts bērns. Aptuveni pirms trim gadiem es viņam trīs mēnešus devu Shankhapushpi, bet uzlabošanos nenovēroju. Nesen es izlasīju, ka efek­tīvas ir Memory plus kapsulas un tām nav blakusiedarbības. Vai tas tā ir? Lūdzu, iesakiet šai problēmai piemērotu līdzekli.

Sarada, Nallakunta

Pirms dot bērnam zāles, labāk ir konsultēties ar klīnisko psihologu un no­teikt bērna intelektuālās attīstības koeficientu (IQ). Iespējams, ka jūsu bērnam var palīdzēt ar konsultācijām un zāles nemaz nav nepieciešamas, ja bērns, piemēram, atceras visu TV seriālu nosaukumus, bet neatceras kaut ko, kas ir rakstīts mācību grāmatās, tas nozīmē, ka bērnam var palīdzēt tieši konsultācijas, nevis zāles.

3.    Esmu 35 gadus vecs un slimoju ar perifērisko vaskulāro neiropātiju. Es ciešu no plaukstu un pēdu nejutīguma un dedzinošas sajūtas tajās. Kļūst sliktāk, ja pastaigājos saulē. Dedzinošā sajūta pastiprinās naktī. Pēdējā

gada laikā esmu lietojis alopātiskus medikamentus, bet tie stāvokli neat­viegloja. Vai pret šo slimību ir arī citas zāles?

NZ Hameed, Tarnaka

Lietojiet Nagarjunabhararas un Mahavatavidhvanshan ras katru pa vienai tabletei kopā ar 20 ml Arjunarishta pēc līdzekļa atšķaidīšanās ar tādu pašu ūdens daudzumu divreiz dienā. Ārīgi lietojiet Mahachandanaditaila, kas uzla­bos asinsriti un mazinās sāpes.

4.    Pastāvīgi ciešu no galvassāpēm. Lūdzu, iesakiet kādu ājurvēdas līdzekli.

Lata, Hyderabad

Var mēģināt lietot Sirasuladivajra ras pa divām tabletēm dienā (vienu no rīta, otru vakarā) kopā ar 4 tējkarotēm Pathyadikada. Tas samazinās pītu (skā­bumu). Izvairieties arī no galvassāpes ierosinošiem faktoriem, piemēram, siera un šokolādes ēšanas. Jums rūpīgi jāvēro, kas pastiprina galvassāpes.

5.    Esmu 54 gadus veca sieviete, un man sāp mugura, pleci, atslēgkaula ra­jons, kakls, gurni un potītes. Visvairāk sāp labajā pusē. Es nelietoju asus ēdienus un regulāri vingroju. Man ir normāla ēstgriba. Biju uz pārbaudi, lai noteiktu, vai nav deformējošas pārmaiņas mugurkaula jostas rajonā. Rezultāts bija negatīvs. Lūdzu, iesakiet man kādu ājurvēdas līdzekli.

Ramani, Safilguda

Ājurvēda visas neiromuskulārās sāpes izskaidro ar bojātu vātu. To izraisa dabisko dziņu apspiešana, ēšana, pirms nav sagremojies iepriekš uzņemtais ēdiens, ilga gulēšana, skaļa runāšana, fiziska piepūle, asi, rūgti un savelkoši pārtikas produkti, sausi augļi, vēss klimats un vecums. Varat lietot Mahavata- vidhvanshanras pa vienai tabletei divreiz dienā kopā ar 20 ml Dashamoolarishta pēc atšķaidīšanas ar tādu pašu ūdens daudzumu. Ķermeņa masāžai izmantojiet Mahanarayana taila. Ejiet siltā vannā un ēdiet siltus, saldus, sāļus vai skābus produktus.

6.    Dr. Ch. Murali Manohara atbilde Geetanjali medicīnisko jautājumu slejā ir maldinoša. Karpasthyadi thailam ir efektīvas zāles sejas paralīzes gadī­jumā, un tās parasti izraksta ājurvēdas ārsti Keralā. Es varu citēt svarīgas atsauces no autentiskām ājurvēdas grāmatām, kas apstiprina tā lietošanu ardhista (sejas paralīzes) un pakshaghata (paralīzes) ārstēšanai. Tā kā Jūsu Veselības lappusi lasa daudzi, lūdzu kļūdu izlabot.

Dr. P Viswanathan, Hyderabad

Es no jaunā apstiprinu, ka ar Karpasthyadi thailam vien sejas paralīzes ārstē­šanai nepietiek. Traktātā Charaka Samhita ir sīki izstrādāta ārstēšanas metode. Tā paredz ne tikai eļļas aplikācijas, bet arī citus paņēmienus, kā nasya (deguna pilieni), dhoomrapana (ārstniecisku dūmu inhalācija), upanaha (ūdensdzīvnie­ku gaļas kompreses) un nadi sweda (sviedrēšana ar tvaiku). Turklāt ir nepiecie­šams arī iekšķīgi lietot zāles pret vātu.

3. DAŽĀDAS PROBLĒMAS

1.   Kopš deviņu gadu vecuma es ciešu no saaukstēšanās, piloša deguna un deguna aiztikuma. Laiku pa laikam es lietoju prethistamīna tabletes un antibiotikas. Nesen es apmeklēju ausu-deguna-kakla slimību (LOR) spe­ciālistu, kas man diagnosticēja alerģisko sinusītu.

Es lietoju Rhinocort aerosolu, un man punktēja vienu sinusu. Kad iz­beidzu aerosola lietošanu, problēma atjaunojās. Lūdzu, informējiet, vai ājurvēdas medicīna man var uz ilgāku laiku palīdzēt, neradot nelabvēlī­gus blakusefektus.

Lata M, Sanathnagar

Jebkuru alerģisku stāvokli var ārstēt ar Haridrakhandyog (brihat). Karoti šī pulvera iemaisiet tasē ar siltu pienu, izdzeriet no rīta tukšā dūšā un otrreiz pirms vakariņām.

Jūs varat arī divreiz dienā lietot pa vienai tabletei Laghusudhasekhararas un Mahalakshmivilasras (shiro). Izvairieties ēst biezpienu, saldus un skābus ēdie­nus, kā arī uzturēties aukstumā. Noskaidrojiet, kas jums izraisa alerģiju - pu­tekļi, putekšņi vai kas cits -, un izvairieties no kontakta ar alergēniem.

2.    Es ciešu no sāpēm gūžās. Rentgenoloģiskā izmeklēšana apliecināja, ka abām gūžas locītavām ir sašaurinājusies brīvā locītavas telpa. Vai man ir ankilozais spondilīts vai reimatoīdais artrīts? Iesakiet kādu ājurvēdas līdzekli, kas varētu man palīdzēt.

Krishna, Tarnaka

Abām jūsu pieminētajām slimībām nepieciešamas rūpes visa mūža garumā, lai saglabātos kustīgums un deformācija būtu minimāla. Šķiet, ka jūsu slimība ir sākuma stadijā, tādēļ jums var palīdzēt regulāra vingrošana, peldēšana, masāža ar tādām ārstnieciskām eļļām kā Mahavishagarbhalaila. Izvairieties no neērtām pozām guļot un sēžot. Iespējams, ka šis slimības veicina zarnu infekcija, tādēļ ir ieteicamas tādas attīrīšanas procedūras kā Amadoshapachana un Nirharana. Jums jālieto arī Simhanadaguggulu pa divām tabletēm divreiz dienā, lai uzturētu gūžas locītavu kustīgumu.

3.    Esmu 14 gadus veca meitene, mans garums ir 168 cm. Ar katru dienu palielinās mana ķermeņa masa. Tagad jau sveru 80 kg. Katru dienu es vingroju 20-25 minūtes, bet rezultātu nav. Sakiet, lūdzu - vai man var palīdzēt alternatīvā medicīna?

Pooja, Hyderabad

Ķermeņa masas samazināšana prasa daudz laika un pūļu. Lai rezultāti būtu labāki, jums vajadzētu individuālas konsultācijas. Jums nepieciešams ieviest savu ēšanas dienasgrāmatu. Pārmaiņas diētā jāievieš vienlaikus ar atbilstošiem vingrojumiem. Jums vajadzētu lietot Medhoharavidangadiloha tabletes divreiz dienā un Navakaguggulu pa divām tabletēm divreiz dienā pirms ēšanas.

4.    Esmu 21 gadu veca, 145 cm gara un sveru 50 kg. Vai mana ķermeņa masa atbilst augumam? Vai es drīkstu lietot Bio-slim ārstniecības augu table­tes? Uzskata, ka tām nav nevēlamu blakusefektu.

Deepthi, Secunderabad

Neiedomājieties, ka ārstniecības augu produktiem nav blakusefektu. Ja to tabletes ir efektīvas, jābūt arī blakusiedarbībai. Lai novērtētu ķermeņa masu, jāņem vērā daudzi faktori, piemēram, vielmaiņa un iedzimtība. Labāk ir kon­sultēties ar profesionālu mediķi, nevis nodarboties ar pašārstēšanos.

5.    Esmu 42 gadus veca precēta sieviete, kurai ir kāda problēma. Es cie­tu no endometriozes, un man bija operācija. Tagad man ir hormonu aizvietošanas terapija. Esmu 155 cm gara un sveru 66 kg. Es gribētu samazināt ķermeņa masu, kā arī atbrīvoties no sāpēm celī un vēdera uzpūšanās. Lūdzu, iesakiet man ājurvēdas zāles un norādiet, kur tās var iegādāties.

A Gupta, Trimulgherry

Vispirms noskaidrojiet, vai jūsu ķermeņa masas pieaugums ir saistīts ar hormonu aizvietošanas terapiju. Pret masas palielināšanos un sāpēm celī pie­mērotas zāles ir Navakaguggulu, ko lieto pa divām tabletēm divreiz dienā pēc ēšanas. Pret vēdera uzpūšanos lietojiet Hingwashtakachurna pa 3 g, sajaucot ar 50 ml silta ūdens, divreiz dienā pēc ēšanas. Neapspiediet dabiskās vēlmes. Ēdiet lēnām un izvairieties no tādiem gāzi radošiem produktiem kā kāposti, ziedkā- posti, gurķi, pupiņas, zirņi, sīpoli, rieksti un āboli. Pārbaudiet izkārnījumus, lai pārliecinātos, ka jums nav amēbu infekcija. Iepriekš minētos medikamentus var iegādāties jebkurā ājurvēdas medikamentu veikalā.

6.    Abās manās nierēs ir akmeņi. Kā es varētu no tiem atbrīvoties bez ķirur­ģiskas iejaukšanās? Kāds būtu ājurvēdas ieteikums?

Suresh, Narayanaguda

Jūsu situācijā ir jāizvirza trīs mērķi: aizkavēt turpmāku akmeņu veidošanos, apturēt esošo akmeņu palielināšanos un izšķīdināt akmeņus, kuri var radīt nieru bojājumus. Asins analīze var parādīt, kāds ir akmeņu sastāvs. Ja akmeņu veidošanās cēlonis ir kalcijs, jāsamazina kalcija uzņemšana ar minerālvielu piedevām vai pārtikas produktiem, kas ir bagāti ar kalciju, piemēram, piena produkti. Ja problēma saistīta ar lieku urīnskābi, jāmaina uzturs, lai tajā būtu mazāk gaļas produktu. Litotriptiski (akmeņus skaldoši) ājurvēdas ārstniecības līdzekļi ir hennas (Lawsonia inermis) un varunas (Crataeva nurvula) miza, redīsu lapas un sēklas, zirgu lēcu (Dolichos biflorus) novārījums.

7.    Esmu 27 gadus vecs vīrietis. Katru dienu apēdu 2 vai 3 banānus, jo man tie garšo. Daži mani draugi saka, ka tas paaugstinot vātu. Vai tas tā ir?

PS Reddy, Ashoknagar

Saskaņā ar Bhavaprakasa banāni pazemina bojātās pītas un vātas līmeni. Tie paaugstina asiņu sārmainību, tādēļ ārstē acidozi, ko rada skābi ēdieni. Gataviem banāniem ir arī vēdera izeju mīkstinoša iedarbība. Pietiek ar vienu banānu die­nā. Nekad nav labi, ja kaut kā ir par daudz.

8.    Esmu 65 gadus vecs vīrietis. Esmu gan garīgi, gan fiziski aktīvs, ar labu veselību. Katru rītu es raiti soļoju 70 minūtes. Es vēlos saglabāt aktivitāti arī turpmākajos 25 gados. Esmu dzirdējis, ka ājurvēdai ir uztura bagā­tinātāji un ārstniecības augi vecākiem cilvēkiem, lai atvairītu ar vecumu saistītas slimības un uzturētu veselību. Lūdzu jūsu padomu.

PN Rao, Naryanaguda

Vayasthapana (vecuma stabilizēšana) ir īpaša sistēma, kas palīdz risināt ar vecumu saistītas problēmas un novērš agru novecošanos. Tajā iekļauta ājurvē­das rasayana terapija, attīrošās terapijas, kā panehakarma, tādas zāles kā ama- lakirasayana un ashwagandhalehya. Lietojiet arī daudz ūdens, pienu, medu un gī, kas aizkavē novecošanos.

9.    Esmu 27 gadus veca sieviete. Lai gan man ir nepietiekama ķermeņa masa, jūtos labi un esmu vesela. Mans garums ir 156 cm un svars - 43,5 kg. Mana problēma ir mazas krūtis. Esmu žurnālos lasījusi, ka ājurvēdai ir līdzekļi krūšu palielināšanai. Lūdzu, iesakiet man piemērotas ājurvēdas zāles krūšu attīstīšanai.

Meghna, Hyderabad

Mazas krūtis var būt hormonālā līdzsvara trūkuma, kā arī iedzimtības vai trūcīga uztura dēļ. To cēlonis var būt arī pārāk cieša krūštura nēsāšana krūšu augšanas laikā. Tā kā krūtīs nav muskuļu, tās notur tikai krūškurvja muskuļi, tāpēc ļoti piemērota nodarbošanās šo muskuļu trenēšanai ir peldēšana. Ja nav iespējas peldēt, pietiek ar roku vēzēšanu, ko veic līdzīgi kā peldot.

Var pārmaiņus mazgāt krūtis ar karstu un aukstu ūdeni 4 vai 5 reizes dienā, lai veicinātu krūšu asinsriti.

Tā kā jums ir nepietiekams svars, to palielinot, var palielināties arī krūtis, jo tās veido taukaudi. Šim nolūkam ļoti piemēroti Amruthaprashagritham un Ashwagandhadigriham.

Krūšu masāžai var izmantot barojošas eļļas, kas pagatavotas no miega vi- tānijas (ashwagandha, Withania somniferum), sirdslapu sidas (balamoola, Sida cordifolia), govs piena un sezama eļļas. Masāžas virzienam jābūt vērstam augšup (kakla virzienā). Labu rezultātu var dod maigas, bet stingras apļveida kustības. 10. Esmu 18 gadus vecs jauneklis un pēdējos divus gadus ciešu no swaptiadosh.

Vai varat ieteikt kādu ājurvēdas līdzekli manas problēmas risināšanai?

Vimal, Hyderabad

Nav skaidrs, ko jūs saucat par swapnadosh. Vai tās ir nakts polūcijas vai slikti sapņi? Abos gadījumos iemesls ir bojāta vāta. Ārstēšana dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga.

CILVĒKA konstitūcijas tipi jeb PRAKRITI