KRIMINĀLTIESĪBU JĒDZIENU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
A. JUDINS
Saīsinājumi
CL - Civillikums
d. - daļa (likuma panta)
KK - Latvijas Kriminālkodekss
p./pp. - pants/panti
sk. - skatīt
sal. - salīdzināt
Apzīmējumi
↑ - sk. augstāk
↓- sk. zemāk
Kursīvā doti jēdzieni, kas izskaidroti attiecīgā šķirklī.
A
ADMINISTRATĪVĀ PREJUDĪCIJA
Nozieguma objektīvas puses fakultatīvā pazīme, kas atbilstoši KK 144.1.p., 159.p. 3.d., 161.5. un citām normām ir nepieciešams nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Administratīvā prejudīcija nozīmē, ka pie kriminālatbildības par noteiktu darbību personu var saukt, ja gadā laikā viņa bijusi sodīta par līdzīgu nodarījumu administratīvā kārtā, respektīvi, viņai piemērots administratīvais sods.
Brāzmains un relatīvi īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums. Krimināltiesībās afektu saprot kā piepešu stipra psihiska uzbudinājuma stāvokli, ko radījusi vardarbība vai smags goda aizskārums no cietušā puses. Noziegums afekta stāvoklī saskaņā ar KK 36.p. 4 d. ir atbildību mīkstinošs apstāklis; KK 101. un 107. pantos tas ir kvalificējoša pazīme (sk. nepieskaitāmība↓).
Viens no līdzdalībniekiem, tātad persona, kas veicinājusi noziegumu, dodot padomus, norādījumus vai līdzekļus, vai novēršot šķēršļus, kā arī indivīds, kas iepriekš apsolījis slēpt noziedznieku, nozieguma rīkus, līdzekļus un pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus. Izšķir intelektuālu un fizisku atbalstu. Kvalificējot noziegumu, atbalsta veidam nav nozīmes. Abos gadījumos persona tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši tam KK Sevišķās daļas pantam, kurā ir paredzēta atbildība par noziegumu, atsaucoties uz KK 17.pantu 5.daļu. Atbalstītāja rīcību ir jāatšķir no piesaistības noziegumam↓.
ATBILDĪBU MĪKSTINOŠIE APSTĀKĻI
KK 36. pantā uzskaitītie, kā arī citi likumā nenorādītie apstākļi, kurus tiesai ir jāievēro, nosakot vainīgajam vieglāku sodu Sevišķās daļas attiecīgā panta robežās vai saskaņā ar KK 41. pantu, nosakot to zemāku par zemāko robežu.
ATBILDĪBU PASTIPRINOŠIE APSTĀKĻI
Kriminālkodeksa 37. pantā uzskaitītie apstākļi, kuru pastāvēšana dod tiesai pamatu noteikt bargāku sodu KK Sevišķās daļas attiecīgā panta robežās. Šis apstākļu uzskaitījums ir izsmeļošs, sakarā ar ko to nevar patvaļīgi paplašināt.
ATBRĪVOŠANA NO KRIMINĀLATBILDĪBAS UN SODA
Kompetentu valsts institūciju - prokurora un tiesas - darbība, kas izpaužas kriminālvajāšanas vai soda piemērošanas atteikumā pret personu, kas izdarījusi noziegumu. KK 47. pantā ir uzskaitīti gadījumi, kad personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda. Tas ir iespējams objektīvu iemeslu dēļ, kad ir atzīts, ka lietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas laikā izmainījušos apstākļu dēļ nodarījums, ko šī persona izdarījusi, zaudējis sabiedriski bīstamo raksturu. Līdzās tam personu var atbrīvot no kriminālatbildības un soda subjektīvu iemeslu dēļ, respektīvi, kad personu lietas iztiesāšanas laikā nevar uzskatīt par bīstamu.
Noziegumu daudzējādības↓ veids. Atkārtotību jāsaprot kā vienas personas divu vai vairāku noziegumu izdarīšana, atbildība par kuru ir paredzēta vienā un tai pašā kriminālkodeksa pantā, vai dažādu līdzīgu noziegumu īstenošana, ja kriminālkodeksā ir speciālā atruna, piemēram, KK 139.p. 6.d. un 165.p. 2.d., neatkarīgi no sodāmības par agrāko nodarījumu. Atšķirībā no noziegumu kopības atkārtotība ir arī gadījumā, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības un notiesāta par pirmo noziegumu.
Nodarījums, par kuru KK Sevišķās daļas konkrētā pantā vai tā daļā ir paredzēta atbildība; tas ir viens noziegums. Izšķir vienkāršu atsevišķu noziegumu↓ un komplicētu atsevišķu noziegumu↓ (sk. daudzējādība↓).
ATTAISNOTS PROFESIONĀLAIS RISKS
Kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis, kura dēļ profesionālā darbība, kuras sekas ārēji ir līdzīgas noziedzīgām, bet kas ir izdarīta nolūkā sasniegt sociāli derīgu mērķi, par kriminālu nav uzskatāma. Šis apstāklis ir paredzēts jaunajā Krimināllikumā.
AUDZINOŠA RAKSTURA PIESPIEDU LĪDZEKĻI
KK 58.pantā uzskaitīti līdzekļi, kurus piemēro nepilngadīgajiem par krimināllikumā paredzētiem bīstamiem nodarījumiem. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus krimināltiesiskā kārtībā tiesa var piemērot nepilngadīgajiem vecumā no 14/16 līdz 18 gadiem. Spēkā esošajā krimināllikumā ir šādi audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi:
1) brīdinājums;
2) pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu, ja nepilngadīgais sasniedzis 15 gadu vecumu, pats pelna un zaudējuma summa nepārsniedz pusi no valdības noteiktās minimālās mēneša darba samaksas;
3) nepilngadīgajam, sasniedzot 15 gadu vecumu, ir pienākums ar savu darbu novērst nodarītā zaudējuma sekas;
4) nepilngadīgo nodošana galvojumā vecākiem vai personām, kas tos aizstāj, kā arī citiem cilvēkiem vai organizācijām;
5) nepilngadīgo ievietošana mācību un pāraudzināšanas iestādē. Šīs iestādes atrodas Izglītības ministrijas pārziņā un darbojas saskaņā ar apstiprinātu nolikumu. Mācību un pāraudzināšanas iestādē nepilngadīgo var ievietot uz laiku no viena līdz trim gadiem, bet ne ilgāk kā līdz pilngadības sasniegšanai.
1993.gada 1.jūnijā Augstākā Padome pieņēma likumu "Par audzinoša rakstura līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem".
B
Apbruņota, stabila un saliedēta noziedzīga grupa, kas sastāv vismaz no diviem cilvēkiem un izveidota ar nolūku uzbrukt valsts vai sabiedriskiem uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, vai arī atsevišķām personām. Banda ir viena no līdzdalības↓ formām. Par bandas izveidošanu, piedalīšanos tajā, kā arī tās uzbrukumos atbildība ir paredzēta KK 72. pantā. Apbruņojums kā bandas pazīme nozīmē, ka vismaz vienam tās loceklim ir aukstais vai šaujamais ierocis, bet pārējiem dalībniekiem par to ir zināms.
Nozieguma objektīvās puses↓ elements, respektīvi, personas pasīvas uzvedības forma. Krimināltiesībās bezdarbību ir jāsaprot kā personai uzliktā pienākuma nepildīšanu vai tādas darbības neizdarīšanu, kuru tai bija jāveic, izpildot likumu, tiesas spriedumu vai instrukcijas priekšrakstus.
Nozieguma pazīme, kas nozīmē, ka noteikta rīcība nodara kaitējumu sabiedriskām interesēm vai rada tā briesmas. Bīstamība izpaužas tādējādi, ka nodarījums nopietni apdraud būtiskas sabiedriskās intereses - cilvēka dzīvību, veselību, drošību, valsts intereses, sabiedrisko kārtību utt.
BRĪVĪBAS ATŅEMŠANA
Pamatsoda veids, kas izpaužas personas piespiedu turēšanā ieslodzījumā atbilstoši likumā noteiktai kārtībai. Brīvības atņemšanu nosaka uz laiku no sešiem mēnešiem līdz piecpadsmit gadiem, bet par sevišķi smagiem noziegumiem uz laiku līdz divdesmit gadiem. Īpaši paredzētos gadījumos brīvības atņemšanu var noteikt uz mūžu (mūža ieslodzījums). Aizstājot naudas sodu↓ ar brīvības atņemšanu, tiesa var atņemt brīvību arī uz īsāku laiku, proti: naudas soda līdz desmit minimālām mēnešalgām vietā brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem; naudas soda no desmit līdz trīsdesmit minimālām mēnešalgām vietā brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. Brīvības atņemšanas laiku nosaka gados un mēnešos, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kad to nosaka arī dienās. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus pēc vairākiem spriedumiem, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus (sk. Brīvības atņemšanas sodu saskaitīšana pēc vairākiem spriedumiem↓. Soda noteikšana vairāku noziegumu gadījumā↓).
Saskaņā ar KK 23. un 39. pantiem, ja notiesātais pēc sprieduma pieņemšanas, bet pirms pilnīgas soda izciešanas izdarījis jaunu noziegumu, tiesa jaunajā spriedumā noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.
C
Objektīvi pastāvoša saikne starp noziedzīgu rīcību un kriminālnodarījuma sekām. Krimināltiesībās cēloņsakarība nozīmē, ka noteiktām izmaiņām ārējā pasaulē iemesls ir noziedzīga rīcība nevis kāds cits fakts. Cēloņsakarība viennozīmīgi norāda savstarpējo saistību starp divām parādībām, proti - noteikto rīcību un tās sekām. Materiālajos nozieguma sastāvos↓ cēloņsakarība ir obligāta objektīvās puses↓ pazīme; tās konstatācija ir nepieciešama noteiktas rīcības atzīšanai par noziegumu.
D
Nozieguma objektīvās puses↓ elements, respektīvi, personas aktīvas uzvedības forma. Plašākā vai nekrimināltiesiskā nozīmē darbību jāsaprot kā personas uzvedību aktīvā un pasīvā formā.
Vienas personas izdarīti divi vai vairāki patstāvīgi noziegumi, kas atbilst vairāku nozieguma sastāvu pazīmēm, vai vienam nozieguma sastāvam, ja tos neaptver vienots nodoms. Daudzējādības veidi ir atkārtotība↑, kopība↓ un recidīvs↓ (sk. Atsevišķs (patstāvīgs) noziegums↑).
Plašākā nozīmē speciālo tiesību un priekšrocību kopums diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem citas valsts teritorijā, kas stingri ierobežo tās publisko institūciju darbību attiecībā pret tām. Šaurākā vai krimināltiesiskā nozīmē diplomātiskā imunitāte ir diplomātu un viņu ģimenes locekļu krimināltiesiskā neaizskaramība, respektīvi, neiespējamība viņus saukt pie kriminālatbildības un piemērot kriminālsodu rezidences valstī. Diplomātiskā imunitāte neizslēdz personas saukšanu pie kriminālatbildības valstī, kuru viņa pārstāv.
Tiesību normu sastāvdaļa, kura nosaka tiesiskās attiecības dalībnieku tiesības un pienākumus. KK Sevišķajā daļā dispozīcija ir panta daļas elements, kurā aprakstītas noziedzīgā nodarījuma pazīmes. Izšķir vienkāršo, izklāsta, blanketo un norādes dispozīciju. Vienkārša dispozīcija apzīmē nodarījumu, izmantojot terminu, bet neatklājot tā pazīmes (KK 165.p. 1.d.). Izklāsta dispozīcijā ir nosauktas nodarījuma pamatpazīmes (KK 181.p. un 218.p. 1.d.). Blanketā dispozīcijā nav nosauktas visas pazīmes, kas raksturo noziedzīgo nodarījumu, bet ir atsauce uz cita normatīva akta normu (KK 134.p. 1.d. un 213.p. 1.d.). Norādes/atsauces dispozīcijā nav atklātas visas nozieguma pamatpazīmes, bet ir atsauce uz citu krimināllikuma pantu vai panta daļu (KK 82.1.p. 2.d. un 110.p. 2.d.).
DUBULTVAINA
Sk. Jauktā vaina↓
DZĒRUMA/REIBUMA STĀVOKLIS
Stāvoklis, kas radies alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas rezultātā neatkarīgi no izlietoto substanču daudzuma. KK 12.pantā noteikts, ka persona, kas noziegumu izdarījusi dzērumā, nav atbrīvojama no kriminālatbildības. Ja noteiktu vielu lietošana ir ietekmējusi personas uzvedību, tas tiesai jāievēro, nosakot sodu par noziegumu. Vadoties no KK 37.panta, tiesa to var atzīt par apstākli, kas pastiprina atbildību.
F
Nepareizs personas priekšstats par faktiskiem apstākļiem, kas raksturo nozieguma sastāvu, proti - tā objektu un objektīvo pusi. Izšķir šādas faktiskās kļūdas:
1) kļūda objektā - persona, vēloties apdraudēt vienu objektu vai nodarīt tam kaitējumu, faktiski nodara kaitējumu citām ar krimināllikumu aizsargātām interesēm;
2) kļūda priekšmetā - persona, apdraudot noteikto interesi/objektu, izdara darbību pret citu materiālu lietu/ priekšmetu, nekā tas sākotnēji ieplānots;
3) kļūda cietušā personā - vainīgais, vēlojoties nodarīt kaitējumu vienai personai, faktiski to nodara citam indivīdam;
4) kļūda cēloņsakarības attīstībā - personai ir nepareizs priekšstats par saikni starp darbību/bezdarbību un tās rezultātu;
5) kļūda līdzekļu izvēlē - persona nolūkā izdarīt noziegumu izmanto citus, nevis paredzētos līdzekļus, vai arī izmantojamie rīki un līdzekļi nav derīgi noziedzīgā mērķa īstenošanai.
Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīvas puses pazīme ir paredzēts tikai prettiesisks nodarījums. Noziegums ar formālu sastāvu uzskatāms par pabeigtu no noteiktas darbības/bezdarbības laikpunkta neatkarīgi no seku iestāšanas fakta. Analizējot formālu noziegumu sastāvu, jāzina, ka noziedzīgas sekas var iestāties, izdarot praktiski ikvienu noziegumu, taču tās neietekmē delikta kvalifikāciju. Formāls nozieguma sastāvs ir stabila juridiskā konstrukcija, kuru likumdevējs izmanto nolūkā noteikt, kas ir nepieciešams, lai nodarījumu atzītu par noziegumu. Ja kāda nozieguma sastāvs ir konstruēts kā formāls, to vienmēr uzskata par izdarītu laikpunktā, kad persona, pārkāpjot krimināllikumā definēto aizliegumu, izdara noteiktu prettiesisku darbību/bezdarbību. Formāla nozieguma sastāva konstrukciju likumdevējs izvēlējies, paredzot atbildību par laupīšanu (KK 141.p.), izspiešanu (KK 143.p.), izvairīšanos no bērnu uzturēšanas (KK 118.p.) un dažiem citiem nodarījumiem.
G
Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, respektīvi, nosacījums, kura dēļ parnoziegumu nav uzskatāma darbība, kas gan atbilst krimināllikumā paredzētā nodarījuma pazīmēm, bet izdarīta nolūkā novērst briesmas, kas draud valsts vai sabiedrības interesēm, konkrētai personai vai citiem cilvēkiem un viņu tiesībām, ja tās zināmos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem, bet nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.
Nozieguma stadija, kas izpaužas līdzekļu vai rīku sameklēšanā vai pielāgošanā, vai citādā tīšā labvēlīgu apstākļu radīšanā nozieguma īstenošanai. Kā nozieguma stadija gatavošanās kriminālnodarījumam definēta KK 15.panta 1.daļā. Persona, kas gatavojas izdarīt noziegumu, bet to nav īstenojusi atmaskošanas dēļ, tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši KK Sevišķās daļas pantam, kurā paredzēta atbildība par pabeigtu noziegumu, atsaucoties arī uz KK 15.p. 1.d., piemēram, gatavošanās smagu miesas bojājumu nodarīšanai ir jākvalificē saskaņā ar KK 15.p. 1.d. un 105.p. 1.d.
I
Nozieguma piesaistības↓ veids, kas izpaužas noziedznieka, kā arī nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanā, kas izdarīta tīši un nav bijusi apsolīta pirms nodarījuma. Kriminālatbildība par iepriekš neapsolītu slēpšanu var iestājas tikai KK 84.1. un 182. pantos paredzētos gadījumos. Iepriekš neapsolītu slēpšanu ir jāatšķir no atbalstītāja↑ rīcības.
IEROBEŽOTĀ PIESKAITĀMĪBA
Personas psihiskais stāvoklis noziedzīgas darbības laikpunktā. Ierobežotā pieskaitāmība izpaužas kā personas nespēja visā pilnībā saprast un vadīt savu darbību psihisku traucējumu vai garīgas atpalicības dēļ. Atkarībā no konkrētiem nodarījuma apstākļiem un ievērojot šī stāvokļa esamību, tiesa, izskatot attiecīgu krimināllietu, var mīkstināt sodu vai atbrīvot no tā.
ILGSTOŠS NOZIEGUMS
Atsevišķs noziegums↑, kas tiek izdarīts darbības vai bezdarbības veidā, kurai seko ar likumu uzlikto pienākumu neizpildīšana. Ilgstošs noziegums tiek uzsākts noteiktās darbības laikpunktā (pienākuma neizpildīšanas laikpunktā), bet pabeigtā nozieguma stadijā tas turpinās ilgāku laiku. Ilgstošs noziegums ir pabeigts laikpunktā, kad noziedznieks rīkojas nolūkā pārtraukt tā īstenošanu vai tā tālākā realizācija nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar personas aizturēšanu. Ilgstošos noziegumus nosacīti var sadalīt divās grupās:
1) no apgrozības izņemto vai aizliegto priekšmetu glabāšana (ieroču, munīcijas un sprāgstvielu neatļauta glabāšana - 218.p., narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana - 222.1.p.);
2) izvairīšanās no pienākuma izpildes (izvairīšanās ārstēties no veneriskām slimībām - 112.p. 1.d., izvairīšanās no bērnu uzturēšanas - 118.p., neziņošana par noziegumu - 183. p.).
IZPILDĪTĀJA EKSCESS
Nozieguma izpildītāja tīša darbība, ko var kvalificēt kā patstāvīgu noziegumu un kuru nav paredzējuši vai par to nav vienojušies citi tā līdzdalībnieki. Pārējo līdzdalībnieku nodoms neaptver šo darbību. Sakarā ar to pie kriminālatbildības var saukt tikai personu, kas tieši to izdarījusi, bet pārējie atbild kā līdzdalībnieki noziegumā, par kura viņi iepriekš vienojušies.
IZPILDĪTĀJS
Persona, kas tieši izdarījusi noziegumu. Izpildītājs tieši izdara rīcību, kas definēta Kriminālkodeksa Sevišķas daļas normā. Saucot izpildītāju pie kriminālatbildības, nozieguma kvalifikācija notiek atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, neatsaucoties uz šī kodeksa 17.pantu.
IZRAIDĪŠANA NO VALSTS
Kriminālsods, kuru tiesa var piemērot gan kā pamat-, gan kā papildsodu bez termiņa ierobežojuma. Izraidīt no valsts var tikai personu, kurai nav Latvijas pilsonības, ja tiesa atzīst, ka, ievērojot lietas apstākļus un vainīgā personību, nav pieļaujama viņas atrašanās valstī.
J
Īpašs vainas veids, kuru raksturo nodoms saistībā ar noteiktas rīcības - darbības vai bezdarbības - īstenošanu un neuzmanība - noziedzīgā pašpaļāvība vai noziedzīgā nevērība attiecībā uz seku iestāšanos (KK 213. p.).
Nepareizs personas priekšstats par nodarījuma tiesiskām sekām. Izšķir trīs juridiskās kļūdas veidus:
1) šķietams noziegums - persona kļūdaini uzskata, ka izdara noziegumu, taču atbilstoši krimināllikumam noteiktā rīcība nav atzīstama par noziedzīgu;
2) kļūdains priekšstats, ka rīcība nav noziedzīga, taču atbilstoši krimināllikumam par to ir paredzēts sods;
3) nepareizs priekšstats par nodarījuma kvalifikāciju, respektīvi, persona kļūdaini uzskata, ka izdara citu noziegumu, nekā tas faktiski tiek izdarīts, vai kļūdās kriminālsoda veidā un apmērā. Juridiska kļūda neietekmē nozieguma kvalifikāciju un vainīgā saukšanu pie kriminālatbildības.
K
Apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, kura dēļ darbība, vērsta pret personu, kas gatavojas izdarīt noziegumu, īsteno vai arī ir realizējusi kriminālnodarījumu un izpaužas kaitējuma nodarīšanā šīm indivīdam, nav uzskatāma par noziedzīgu, ja tas noticis nolūkā to aizturēt un pie tam nav pieļauta nodarīta kaitējuma acīm redzama neatbilstība likumpārkāpumam, kā arī nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Spēkā esošajā krimināllikumā šis apstāklis nav definēts to faktoru vidū, kas izslēdz kriminālatbildību, taču Augstākā tiesa (1995.g. 29.maija plēnuma lēmums) ir izskaidrojusi, ka kaitējuma nodarīšanu personai šādos apstākļos ir jāatzīst par īstenotu nepieciešamās aizstāvēšanas stāvoklī.
KĻŪDA
Personas maldīšanās, respektīvi - nepareizs priekšstats par nodarījuma juridiskiem un faktiskiem apstākļiem. Izšķir juridisko↑ un faktisko kļūdu↑.
KOMPLICĒTA LĪDZDALĪBA
Sk. Līdzdalības veidi↓
Noziegumu daudzējādības↑ veids, kas veidojas gadījumos, kad persona ir izdarījusi divus vai vairākus patstāvīgus kriminālnodarījumus, par kuriem nav bijusi notiesāta, kā arī nav procesuālo šķēršļu tās saukšanai par to pie kriminālatbildības. Izšķir reālo un ideālo noziegumu kopību. Par reālo uzskatāma noziegumu kopība, kad nodarījumi seko viens otram, respektīvi, kad nesakrīt noziegumu īstenošanas laiks. Ideālā kopība ir gadījumos, kad persona ar vienu rīcību izdara divus vai vairākus noziegumus. Ideāla kopība, piemēram, ir gadījumā, kad persona, uzspridzinot automašīnu, noslepkavo tās vadītāju un smagi ievaino garāmgājēju. Izlemjot ideālas kopības esamību, nepieciešams pievērst uzmanību krimināltiesisko normu konkurences↓ iespējai.
KRIMINĀLATBILDĪBAS NOILGUMS
Laiks, pēc kura notecējuma personu nevar saukt pie kriminālatbildības par noziegumu. Kriminālkodeksā nav noteikts vienots noilguma termiņš visiem noziegumiem - tas ir atkarīgs no nodarījuma bīstamības un rakstura. Minimālais noilgums ir 6 mēneši, maksimālais - 10 gadi. Kriminālatbildības noilgums par konkrētiem noziegumiem ir noteikts KK 45.pantā. Ja līdz norādīto termiņu notecēšanai attiecīgā persona izdara jaunu noziegumu, par kuru atbilstoši likumam var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, noilgums tiek pārtraukts, un to sāk skaitīt no jaunā nozieguma realizācijas laikpunkta. Noilgums tiek apturēts, ja persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas. Šādos gadījumos noilguma tecējums tiek atjaunots no tā laikpunkta, kad šī persona tiek aizturēta vai pati piesakās par vainīgu. Pie tam šo personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no nozieguma laika pagājuši piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav pārtraucis jauns kriminālnodarījums. Noilguma piemērošanu personai, kas izdarījusi noziegumu, par kuru pēc likuma var piespriest nāves sodu, izlemj tiesa. Ja tiesa neuzskata par iespējamu piemērot noilgumu, nāves sodu tomēr nevar piespriest un tas aizstājams ar brīvības atņemšanu.
KRIMINĀLATBILDĪBAS PAMATS
Materiāls nosacījums personas saukšanai pie kriminālatbildības. Saskaņā ar KK 3.pantā paredzēto normu pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai persona, kas vainīga noziegumā, respektīvi, ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarījusi krimināllikumā paredzētu bīstamu nodarījumu. Par kriminālatbildības pamatu atzīstams tāds bīstams nodarījums, kuram ir visas konkrēta nozieguma sastāva pazīmes.
KRIMINĀLATBILDĪBU IZSLĒDZOŠĀ APSTĀKĻA TIESĪGUMA NOSACĪJUMI
Pazīmju kopums, kuru konstatējot, noziegumam ārēji līdzīga darbība nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Šis apstāklis eksistē tikai tad, ja pastāv visi konkrētā apstākļa tiesīguma nosacījumi.
KRIMINĀLATBILDĪBU IZSLĒDZOŠIE APSTĀKĻI
Fakti, kuru dēļ darbība, kas objektīvi atbilst noziegumam, nav uzskatāma par noziedzīgu, bet persona, kas to ir izdarījusi, nav saucama pie kriminālatbildības. Spēkā esošais krimināllikums par šādiem apstākļiem atzīst nepieciešamo aizstāvēšanos↓ (KK 13.p.) un galējo nepieciešamību↑ (KK 14.p.). Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklim tiek pielīdzināta kaitējuma nodarīšana, aizturot personu↑ (nepieciešamā aizturēšana). Par kriminālatbildību izslēdzošiem ir atzīstami apstākļi, kuru pamatā ir interešu kolīzija. Rīkojoties apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, persona apzinās, ka nodara noteiktu kaitējumu zināmām interesēm, taču, neskatoties uz to, rīkojas noteiktā veidā nolūkā sasniegt sociāli derīgo rezultātu.
KRIMINĀLKODEKSA STRUKTŪRA
Latvijas krimināllikums sastāv no Vispārīgas un Sevišķās daļas; daļas sastāv no nodaļām, nodaļas no pantiem. Kriminālkodeksa Sevišķās daļas panti sastāv no dispozīcijām↑ un sankcijām↓.
Aizliedzošu tiesību normu kopums. Sevišķajā daļā ir noteikts, kādi bīstami nodarījumi tiek atzīti par noziegumiem un aprakstītas to pazīmes, kā arī paredzēti par tiem kriminālsodi. Noziegumu uzskaitījums Sevišķajā daļā ir izsmeļošs. Tas nozīmē, ka nevienu rīcību nevar atzīt par noziedzīgu, ja Sevišķajā daļā nav paredzēta par to atbildība. Sevišķā daļa sastāv no nodaļām. Nodarījumu klasifikācijas pamatā ir objekts, kuram, izdarot noziegumu, tiek nodarīts kaitējums.
Tiesību normu kopums, kuros noteikti krimināltiesību pamatprincipi un definēti vispārēja rakstura aspekti krimināltiesībās. Vispārīgās daļas normas ir nepieciešamas pareizai to normu piemērošanai, kas izteiktas Sevišķajā daļā. Kriminālkodeksa vispārīgā daļa sastāv no divpadsmit nodaļām.
Krimināllikuma atgriezenisks spēks, respektīvi, krimināllikuma normu attiecināšana uz tiesiskām attiecībām un faktiem, kas radušies, līdz attiecīgā norma stājusies spēkā. Krimināllikumam/ krimināllikuma normai ir atpakaļejošs spēks, ja jaunais likums/norma ir cilvēka labā, proti - jaunā likumā nav paredzēta vai ir izslēgta atbildība par nodarījumu, vai tā ir mīkstināta. Atbildība tiek mīkstināta, ja noteiktā panta sankcijā bargāks soda veids ir aizstāts ar vieglāku, piemēram, brīvības atņemšana ar naudas sodu, vai ir samazināts soda apmērs vai robežas, piemēram, naudas sods līdz 20 minimālām mēnešalgām ir aizstāts ar tādu pat sodu līdz 15 minimālām mēnešalgām; brīvības atņemšanas no 3 līdz 8 gadiem ir aizstāta ar tādu pat sodu no 3 līdz 6 gadiem. Atbildības mīkstināšana vai pastiprināšana iespējama tikai gadījumā, kad nav grozīta vai būtiski izmainīta panta dispozīcija↑. Ja jaunais likums pasliktina personas stāvokli, paredzot atbildību par agrāk nesodāmu rīcību vai bargāku sodu, krimināllikumam atpakaļejoša spēka nav. Saskaņā ar KK 6.1.pantu personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, realizējušas genocīdu, veikušas noziegumus pret mieru un kara noziegumus, ir sodāmas neatkarīgi no šo nodarījumu īstenošanas laika. Tādējādi KK pirmajā nodaļā paredzētām normām (68.1. - 68.3.pp) ir atpakaļejošs spēks.
KRIMINĀLLIKUMA SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENA
Saskaņā ar Satversmes 69.pantu grozījumi Kriminālkodeksā stājas spēkā četrpadsmit dienu laikā pēc tā izsludināšanas, ieskaitot izsludināšanas dienu, ja likumā nav noteikts cits termiņš.
KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS LAIKĀ
Laikposms, kurā darbojas krimināllikuma normas. Parasti krimināllikuma spēks laikā aptver laikposmu no krimināllikuma stāšanas spēkā līdz tā atcelšanai vai spēka zaudēšanai. Atsevišķos gadījumos, īpaši to norādot, likumdevējs var noteikt krimināllikuma atpakaļejošo spēku↑.
KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS ATTIECĪBĀ PRET PERSONU LOKU
Saskaņā ar KK 4.pantā paredzēto normu visas personas, kas izdarījušas noziegumus Latvijas teritorijā, atbild saskaņā ar Latvijas Republikas krimināllikumu. Tas nozīmē, ka pie kriminālatbildības personas ir saucamas neatkarīgi no pilsonības, nacionālas piederības, dzimuma un sociālā statusa. Līdztekus tam atbilstoši Kriminālkodeksam jāsauc pie atbildības Latvijā dzīvojošas personas, tātad pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas izdarījušas noziegumus citu valstu teritorijā (sk. Diplomātiskā imunitāte↑).
KRIMINĀLLIKUMA SPĒKS TELPĀ
Nozīmē Kriminālkodeksa spēku teritorijā. Krimināllikuma spēks telpā nosaka, kādās robežās darbojas kriminālkodekss. Telpas jēdziens ietver: sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus, teritoriālo jūru, gaisa telpu virs valsts teritorijas un zemes dzīles. Līdzās tam par Latvijas teritoriju uzskatāmi jūras un upju kuģi, ja tie pierakstīti Latvijas ostās un atrodas neitrālos ūdeņos, kā arī Latvijā reģistrēti gaisa kuģi (lidmašīnas, helikopteri), kas atrodas virs neitrāliem ūdeņiem. Kriminālkodekss ir spēkā militāros objektos (kara lidmašīnās un kara kuģos) neatkarīgi no tos atrašanās vietās. Latvijas Krimināllikums ir spēkā ārzemēs reģistrētās lidmašīnās un kuģos, ja tie atrodas Latvijas teritorijā, akvatorijā vai gaisa telpā. Krimināllikumā paredzētās normas attiecas uz visu valsts teritoriju.
KRIMINĀLSODS
Ietekmēšanas līdzeklis personai, kas izdarījusi noziegumu; valsts piespiedu līdzeklis, kuru tiesa valsts vārdā piemēro personai, kas ir izdarījusi noziegumu. Kriminālsods izpaužas nodarījuma negatīvā novērtē un personai piederošo tiesību ierobežojumā vai atņemšanā.
Papildpazīme, kas, iekļauta nozieguma sastāvā, izmaina tā kvalifikāciju. Kvalificējošie apstākļi ir kriminālatbildību un kriminālsoda diferenciācijas mehānisms. Kvalificējošie apstākļi norāda lielāku vai mazāku nozieguma bīstamību, salīdzinot ar bīstamību, kas piemīt pamatsastāvam. Kvalificējošo pazīmju loks ir pietiekami plašs. Par tādiem, piemēram, atsevišķos pantos tiek atzīta nozieguma īstenošana atkārtoti vai grupā pēc iepriekšējas vienošanās, sodāmība un dažas citas (sk. Priviliģēts nozieguma sastāvs↓).
L
LABPRĀTĪGA ATTEIKŠANĀS NO NOZIEGUMA IZDARĪŠANAS
Apstāklis, kuram pastāvot, persona nav jāsauc pie kriminālatbildības par gatavošanos noziegumam↑ un nozieguma mēģinājumu/nepabeigtu mēģinājumu↓. Šis apstāklis nozīmē, ka persona, kas sākusi realizēt noziedzīgu nodomu, ir pārdomājusi un brīvprātīgi pārtrauc to. Labprātīga atteikšanās ir tikai gadījumā, kad personai ir reāla iespēja sekmīgi turpināt iesākto noziedzīgo darbību un sasniegt vēlamo rezultātu, bet viņa brīvprātīgi galīgi atsakās no tā.
LATVIJAS KRIMINĀLĀS LIKUMDOŠANAS UZDEVUMS
Sabiedrisko attiecību aizsardzība, proti - personas, valsts un sabiedrības interešu aizstāvēšana, brīvības, drošības un subjektīvo tiesību realizācijas nodrošināšana.
LATVIJAS KRIMINĀLKODEKSS
Normatīvais akts, kurā ir sistemātiski sakārtotas krimināltiesību normas. Kriminālkodeksu veido divas - Vispārīgā↓ un Sevišķā↓ − daļas. Spēkā esošais kriminālkodekss pieņemts 1961.gada 6. janvārī kā LPSR Kriminālkodekss. Līdz Latvijas krimināllikuma pieņemšanai ar Augstākās Padomes 1991. gada 29. augusta lēmumu Latvijas PSR Kriminālkodekss tiek uzskatīts par Latvijas Kriminālkodeksu. Pēc apjoma Latvijas Kriminālkodeksa jēdziens pilnīgi sakrīt ar jēdzienu "Krimināllikums".
Divu vai vairāku personu tīša piedalīšanās apzinātā noziegumā.
Līdzdalības forma, kurā līdzdalībnieku kopīga piedalīšanas noziegumā ir vismazāk saskaņota. Šī grupa izveidojas, kad viens līdzdalībnieks pievienojas otra līdzdalībnieka noziedzīgajam nodarījumam pēc tā uzsākšanas, tātad tā realizācijas laikā.
Līdzdalības forma, kas pastāv, kad līdzdalībnieki iepriekš - pirms nodarījuma - vienojas par kopīgu nozieguma īstenošanu. Vienošanās raksturs var būt dažāds, proti - gan noruna vispārējos vilcienos par likumpārkāpuma realizāciju, gan detalizēti sagatavots tā plāns. Vienoties par nodarījumu personas var katrā laikposmā pirms tā izdarīšanas, tātad mēnešus, nedēļas, stundas vai minūti pirms noziedzīgas darbības uzsākšanas. Nav svarīgi, vai personas vienojas mutiski, rakstiski vai konkludenti.
LĪDZDALĪBAS FORMA
Līdzdalības klasifikācijas pamats. To raksturo līdzdalībnieku noziedzīgas darbības saskaņotības pakāpe, kriminālās grupas stabilitāte un līdzdalībnieku subjektīvo saikņu raksturs. Izšķir šādas līdzdalības formas - līdzdalība grupā bez iepriekšējas vienošanās↑, līdzdalība grupā pēc iepriekšējās vienošanās↑, organizēta grupa↓, banda↑, noziedzīga organizācija↓.
Līdzdalības ārējā puse. Tā atspoguļo līdzdalībnieku mijiedarbības paņēmienus un lomu noziegumā, kā arī noziedznieku piedalīšanās veidu kriminālnodarījumā. Līdzdalības veids atspoguļo katra līdzdalībnieka rīcības saistību ar kopīgo noziedzīgo rezultātu. Izšķir vienkāršo (līdzizpildi) un komplicēto līdzdalību. Par vienkāršo ir uzskatāma līdzdalība, kad visi līdzdalībnieki kopīgi tieši realizē nozieguma objektīvo pusi, respektīvi - tieši piedalās noziegumā. Faktiski visi līdzdalībnieki ir nozieguma izpildītāji, un tieši tāpēc šāda līdzdalības veida apzīmēšanai izmanto nosaukumu "līdzizpilde". Visi līdzizpildītāji tiek saukti pie kriminālatbildības atbilstoši KK Sevišķās daļas attiecīgam pantam, neatsaucoties uz KK 17. pantu. Komplicētā līdzdalība izpaužas kā tīša piedalīšanās apzinātā noziegumā, sadalot starp līdzdalībniekiem noziedzīgās lomas. Komplicētai līdzdalībai pastāvot, viena vai vairākas personas tieši izdara KK Sevišķās daļas konkrētā pantā aizliegtu darbību, sakarā ar ko to/tās uzskata par nozieguma izpildītāju/izpildītājiem. Pārējie līdzdalībnieki, tieši neizdarot normā paredzēto darbību, ar savu rīcību tīši veicina noziegumu, respektīvi - atbalsta, uzkūda vai organizē tā īstenošanu.
LĪDZIZPILDĪTĀJS
Persona, kura kopa ar citu nozieguma izpildītāju tieši izdara darbību, kas veido konkrēta nodarījuma objektīvo pusi. Būtībā līdzizpildītāji ir nozieguma tiešie izpildītāji. Atsevišķos gadījumos par līdzizpildītājiem uzskatāmas personas, kas tieši neizdara visu darbību, kuru veic nozieguma tiešais izpildītājs, piemēram, līdzizpildītājs izvarošanā.
M
MANTAS KONFISKĀCIJA
Papildsods, kuru tiesa var piemērot tikai gadījumos, kad tas ir paredzēts attiecīgā panta sankcijā. Mantas konfiskācija ir notiesātā īpašumā esošās mantas vai tās daļas piespiedu bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā. Saskaņā ar KK 32.pantu konfiscēt var ne tikai mantu, kas tieši pieder noziedzniekam, bet arī vērtības, kuras notiesātais nodevis vai atsavinājis citai fiziskai vai juridiskai personai nolūkā izvairīties no tās atsavināšanas. Saskaņā ar Latvijas likumiem nav konfiscējama notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām nepieciešamā manta. Piemērojot šo soda veidu, tiesai konkrēti jānorāda, kura manta ir konfiscējama.
Nozieguma sastāva veids, kurā kā obligāta objektīva pazīme ir paredzēta seku iestāšanās. Noziegums ar materiālu sastāvu uzskatāms par izdarītu no laikpunkta, kad noteiktās rīcības rezultātā ir iestājušas sekas. Šī nozieguma objektīva puse kā obligātos elementus ietver prettiesisku rīcību (darbību vai bezdarbību), cēloņsakarību un sekas. Materiālā nozieguma sastāva konstrukcija ir izmantota, paredzot atbildību par smagu miesas bojājumu nodarīšanu (KK 105.p.), krāpšanu (KK 142.p.), varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu ( KK 162.1.p.) un vairākiem citiem nodarījumiem.
MAZGADĪGAIS
Krimināltiesībās persona, kas nav sasniegusi četrpadsmito dzīvības gadu.
MAZSVARĪGUMS
Apstāklis, kuram pastāvot persona nav saucama pie kriminālatbildības par noziegumam līdzīgu darbību. Kriminālkodeksa 7.p. 2.d. ir noteikts, ka par noziegumu nav atzīstams nodarījums, kam formāli ir noteiktā delikta pazīmes, taču tas nav bīstams. Bīstamības neesamību nevar saprast burtiski. Atzīstot nodarījumu par mazsvarīgu, krimināllietas virzītājs konstatē, ka tam piemītošā bīstamība nav tik augsta, lai par to sauktu personu pie kriminālatbildības.
Vēlamais nozieguma rezultāts, respektīvi, sekas, kuru iestāšanos persona grib sasniegt, izdarot noteiktu deliktu. Līdzīgi nozieguma motīvam↓ mērķis ir subjektīvās puses↓ pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu. Atsevišķos KK pantos mērķis ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, kad - noteiktā mērķa neesamības dēļ - nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Kriminālkodeksā - kā mērķi definēti "nolūks iegūt mantu" (141.p.), mantkārīgs nolūks (piemēram, 120.p), nolūks izplatīt viltotu naudu (82.p.) un daži citi. Noziegumu kvalifikāciju ietekmē tikai mērķi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā. Mērķa noskaidrošana ir svarīga pareizai nozieguma kvalifikācijai un pabeigta nodarījuma norobežošanai no nozieguma mēģinājuma↓.
MILITĀRO DIENESTA PAKĀPJU UN SPECIĀLO NOSAUKUMU, KĀ ARĪ ORDEŅU, MEDAĻU, GODA RAKSTU UN GODA NOSAUKUMU ATŅEMŠANA
KK 34. pantā paredzēts papildsods, kuru tiesa piemēro par smagu noziegumu; tas izpaužas visu tiesību un priekšrocību zaudējumā, kas ir noteiktas personām, kurām ir pakāpes, nosaukumi, ordeņi, medaļas, goda raksti un goda nosaukumi.
Dziņa, tieksme, personas iekšējais apzinātais pamudinājums izdarīt noziegumu. Līdzīgi nodarījumu mērķim↑ motīvs ir nozieguma subjektīvās puses↓ pazīme, kas raksturo tikai tīšu noziegumu↓. Atsevišķos kriminālkodeksa pantos motīvs ir definēts kā kvalificējošs apstāklis, respektīvi, noteiktā motīva neesamības dēļ nodarījumu nevar kvalificēt kā noziegumu. Par nodarījuma motīviem tiek atzīsta mantkārība, atriebība, zemiskā tieksme, greizsirdība un citi, taču kvalifikāciju ietekmē tikai tie motīvi, kuri ir norādīti attiecīgā Sevišķās daļas panta dispozīcijā.
MŪŽA IESLODZĪJUMS
Pamatsods - brīvības atņemšanas paveids, kad spriedumā brīvības atņemšanas termiņš nav konkrēti noteikts gados, bet brīvība atņemta uz visu mūžu, tātad līdz notiesātā nāvei.
N
Kriminālsoda veids, kas iekļauts sodu sistēmā un var būt piemērots kā pamat- vai papildsods. Naudas soda būtība izpaužas notiesātas personas pienākumā samaksāt tiesas spriedumā noteiktu naudas summu, kas tiek pārskaitīta valsts budžetā. Naudas piedzīšana valsts labā ir galvenā pazīme, kura dod iespēju šo sodu norobežot no naudas piedzīšanas nolūkā apmierināt civilprasību. Naudas soda apmērs ir nosakāms Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgās. Mazākais naudas soda apmērs ir viena minimālā mēnešalga, augstākais - 100 minimālās mēnešalgas. Naudas soda samaksu tiesa var sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Ja naudas sods nav samaksāts mēneša laikā no dienas, kad spriedums stājies spēkā, vai arī noteiktā termiņā, gadījumos, kad samaksa atlikta vai sadalīta termiņos, bet notiesātajam nav līdzekļu, no kuriem to varētu piedzīt, šo sodu aizstāj ar brīvības atņemšanu uz laiku, kura ilgumu tiesa nosaka šādā samērā: naudas sods līdz desmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem; naudas sods no desmit līdz trīsdesmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem; naudas sods virs trīsdesmit minimālām mēnešalgām - brīvības atņemšana uz laiku no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam. Ja naudas sodu vai tā daļu samaksā laikā, kad notiesātais naudas soda vietā izcieš brīvības atņemšanas sodu, notiesātais atbrīvojams vai brīvības atņemšanas ilgums saīsināms samērā ar samaksāto naudas soda daļu. Saīsinot norādītā veidā soda laiku, brīvības atņemšanas laiks ieskaitāms atbilstoši tiesas noteiktam samēram.
NĀVES SODS
Izņēmuma soda veids, kuru līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos (99. p.), bandītismu (72.p.), darbībām, kas dezorganizē darbu brīvības atņemšanas iestādēs (72.1.p.), izvarošanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (121.p. 4.d.), gaisa kuģa nolaupīšanu sevišķi pastiprinošos apstākļos (214.2.p. 3.d.). Nāves sodu nevar piespriest personām, kas līdz nozieguma laikpunktam nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, un sievietēm, kas likumpārkāpuma laikā vai sprieduma pieņemšanas brīdī bijušas grūtniecības stāvoklī.
NEIZCIESTĀS SODA DAĻAS AIZSTĀŠANA AR VIEGLĀKU SODU
KK 50., 50.1. un 51. pp. paredzētais institūts, kas izpaužas notiesātā, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu vai ir nosūtīts uz disciplināro bataljonu, atbrīvošanā no soda izciešanas pirms termiņa, kurš noteikts spriedumā, aizstājot to ar vieglāku sodu. To nevar piemērot personai, kam nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, un notiesātājam, kam brīvības atņemšana noteikta uz mūžu. Neizciestās soda daļas aizstāšanu ar vieglāku sodu var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis KK 50. vai 51. pantā noteikto soda daļu.
NELAIMES GADĪJUMS (CASUS)
Kaitējuma nodarīšana krimināllikumā aizsargātām interesēm, ja persona, kas to ir izdarījusi, rīkojas bez nodoma vai neuzmanības (nevainīgā uzvedība), proti - tā nav paredzējusi savas rīcības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, respektīvi, nav varējusi un nevajadzēja tās paredzēt. Ja noticis nelaimes gadījums, personu nevar saukt pie kriminālatbildības par notikušo.
Kā apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, tas pastāv, ja persona, izdarot darbību, kas atbilst noteiktam krimināllikumā paredzētam nodarījumam, rīkojas nolūkā aizsargāt valsts, sabiedriskās vai personas intereses, vai kādu citu objektu un pie tam nav pārkāpusi nepieciešamās aizstāvēšanas robežas↓. Nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī kaitējums var būt nodarīts tikai personai, kura ar savu rīcību apdraud krimināllikuma aizsargātu interesi. Apdraudējumam jābūt reālam un patiesi pastāvošam. Aizstāvēties un nodarīt kaitējumu apdraudētājam persona var neatkarīgi no iespējas izvairīties no tā.
Apstāklis, kura dēļ darbība, kas vērsta uz svarīgu interešu aizsardzību, izpaužas kaitējuma nodarīšanā apdraudētājam, nevar tikt atzīta par izdarītu nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Šis apstāklis ir saprotams kā acīmredzama aizsardzības nesamērība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību. Nepieciešamās aizstāvēšanās robežas pārkāpums ir fakta jautājums, uz kuru var atbildēt krimināllietas virzītājs - izziņas izdarītājs, prokurors un tiesa, vispusīgi novērtējot situāciju, kurā kaitējums nodarīts. Primāra nozīme ir nevis objektīvām pazīmēm, kas raksturo apdraudējumu, bet tā rakstura un bīstamības subjektīvai uztverei no tās personas puses, kura rīkojas, aizstāvot noteiktu interesi. Izskatot nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu, samērību nevar saprast kā līdzību vai atbilstību ieročos, līdzekļos un paņēmienos, kurus izmanto apdraudētājs un persona, kas aizstāvās no apdraudējuma. Samērība nozīmē, ka, nodarot kaitējumu apdraudētāja interesēm, personai ir pamats uzskatīt, ka viņa rīkojas nolūkā aizsargāt līdzīgu vai svarīgāku interesi. Pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežu var tikai persona, kas pirms tam atrodas nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Kaitējuma nodarīšana personai, kas izdarījusi apdraudējumu, pēc uzbrukuma atvairīšanas atkarībā no apstākļiem tiek kvalificēta atbilstoši vispārīgiem noteikumiem vai kā darbība, kas veikta afekta stāvoklī↑.
Psihisks stāvoklis, kurā persona nevar apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ. Nepieskaitāmība ir juridisks jēdziens. To konstatē tiesa, ievērojot tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu. Par nepieskaitāmu personu var atzīt, tikai konstatējot juridisko↓ un medicīnisko kritērijus↓. Nepieskaitāmā persona nav uzskatāma par nozieguma subjektu, sakarā ar ko to nevar saukt pie kriminālatbildības.
Kā priekšnoteikums personas atzīšanai par nepieskaitāmu šis kritērijs ietver intelektuālo un gribas momentu. Pirmais nozīmē, ka persona neapzinās savas rīcības raksturu, bet otrais izsaka, ka indivīds nevar vadīt savu darbību. Juridiskais kritērijs pastāv, konstatējot kaut vienu no šiem faktoriem.
Priekšnoteikums personas atzīšanai par nepieskaitāmu. Medicīnisko kritēriju raksturo:
1) hroniska gara slimība;
2) pārejošs gara darbības traucējums;
3) plānprātība;
4) citāds slimīgs stāvoklis, kas pēc psihopatoloģiskajiem traucējumiem ir līdzīgs hroniskai gara slimībai vai pārejošiem gara traucējumiem. Medicīniskais kritērijs pastāv, konstatējot kaut vienu no šiem faktoriem.
NEPILNGADĪGAIS
Persona, kas nav sasniegusi pilngadību. Latvijas Civillikuma 219.p. ir noteikts, ka nepilngadība turpinās tik ilgi, kamēr persona sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu. CL 219. un 220. pantos ir paredzēti nosacījumi, kuriem pastāvot, personu vecumā no 16 līdz 18 gadiem var atzīt par pilngadīgu, respektīvi, gadījumā, kad cilvēks spēj patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus, kā arī stājoties laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma. Kriminālkodeksā atšķirībā no CL par pilngadīgu uzskatāma tikai persona, kurai ir ne mazāk kā pilni 18 gadi. Ikviena cita persona ir nepilngadīga.
NEPILNGADĪGO ATBILDĪBA
Astoņpadsmito dzīvības gadu nesasniegušas personas kriminālatbildībai, salīdzinot ar KK paredzētajām vispārējām normām, piemīt vairākās īpatnības:
1) tiesa, atzīstot, ka personu, kas pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas izdarījusi noziegumu, kuram nav liela bīstamība, iespējams labot, nepiemērojot kriminālsodu, var tai pielietot KK 58. pantā paredzētos audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus, kas nav uzskatāmi par kriminālsodu;
2) personām, kas līdz noziegumam nav sasniegušas astoņpadsmit gadu vecumu, nevar piespriest nāves sodu;
3) nosakot brīvības atņemšanu personai, kas līdz noziegumam nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, soda laiks nedrīkst pārsniegt desmit gadus;
4) astoņpadsmitā dzīvības gadu nesasniegšana līdz noziegumam atzīstama par apstākli, kas mīkstina vainīgā atbildību;
5) personām, kas izdarījušas noziegumu pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda un tā aizstāšanu ar vieglāku sodu (KK 51.p.).
Vainas forma, kas izpaužas noziedzīgas pašpaļāvības↓ vai noziedzīgas nevērības↓ formā.
Piesaistības veids, kas izpaužas kā tīša bezdarbība, respektīvi, kompetentu valsts iestāžu - policijas, prokuratūras vai citu valsts institūciju - neinformēšana par citas personas gatavošanos noziegumam vai tā īstenošanu. Persona pati neveicina noziegumu, bet, zinot par tā īstenošanu vai gatavošanos tam, neizpilda ar likumu uzliktu pienākumu ziņot attiecīgajai valsts institūcijai. Neziņošana ir kriminālsodāma tikai likumā īpaši paredzētos gadījumos, proti - ja tiek gatavots vai ir izdarīts noziegums, kurš ir paredzēts KK 59.-64., 65.1.p. 2.d., 68.1., 68.2. un 68.3.pp., 72., 82., 98., 99., 141.pp., 219.p. 2. un 3.d., 221.1.p. 2.d., 214.2.p., 222.1.p. 2.d. un 222.2.p. 3.d. un 229.p. 3.punktā. Pie kriminālatbildības par neziņošanu personu var saukt, ja viņai bija droša informācija par nozieguma gatavošanu vai realizāciju.
NODARBOŠANĀS RAKSTURS/ VEIDS
Kriminālkodeksa 82., 211. un 222.pp. saprotama kā sistemātiska noteiktas darbības īstenošana.
Tīša vaina kā vainas forma. Noziegums uzskatāms par izdarītu ar nodomu vai tīši, ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības/ bezdarbības bīstamo raksturu, paredzējusi tās bīstamās sekas un vēlējusies tās vai apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Kad persona vēlējusies seku iestāšanos, nodoms uzskatāms par tiešu, bet kad tās apzināti pieļāvusi, vienaldzīgi izturoties pret seku iestāšanos, nodoms uzskatāms par netiešu.
Krimināltiesisko normu kolīzija, respektīvi - gadījums, kad noziegums atbilst vairākiem nodarījumu sastāviem, kas paredzēti dažādos pantos vai to daļās. Izšķir: a) vispārīgas un speciālas normas konkurenci un b) speciālo normu konkurenci. Saskaņā ar likuma "Par likumu un citu Saeimas, valsts prezidenta un ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā esamību" 8.pantu, konstatējot pretrunu starp normatīvos aktos ietvertām vispārējām un speciālajām tiesību normām, vispārējā tiesību norma ir spēkā tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. Speciālo normu konkurences paveidi ir:
1) divu kvalificējošo sastāvu konkurence;
2) divu privileģēto sastāvu konkurence;
3) kvalificējošā un privileģētā sastāva konkurence.
NOSACĪTA NOTIESĀŠANA
Personas atzīšana par vainīgu noziegumā ar tiesas spriedumu, piespriežot par nodarījumu brīvības atņemšanu uz noteiktu laiku, bet neizpildot sodu, ja pārbaudes laikā notiesātais neizdarīs jaunu deliktu un ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu darbu attaisnos viņam dāvāto uzticību. Nosacīti notiesājot, tiesa nosaka pārbaudes laiku no viena gada līdz pieciem gadiem. Ja nosacīti notiesātais pārbaudes laikā izdara jaunu noziegumu, tiesa nosaka viņam sodu atbilstoši KK 39.p. paredzētajiem noteikumiem, respektīvi, noteiktajam sodam pilnīgi vai daļēji pievieno soda daļu, kas vēl nav izciesta pēc iepriekšējā sprieduma. Saskaitot sodus šajā pantā paredzētajā kārtībā, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.
NOSACĪTA PIRMSTERMIŅA ATBRĪVOŠANA NO SODA
KK 50.,50.1. un 51. pp. paredzētais institūts, kas izpaužas notiesātā, kurš izcieš brīvības atņemšanas sodu vai nosūtīts uz disciplināro bataljonu, atbrīvošanā no soda izciešanas pirms termiņa, kas bija noteikts spriedumā. Nosacīto pirmstermiņa atbrīvošanu notiesātajam var piemērot tikai tad, ja viņš ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījis labošanos, bet gadījumā, kad sodītais noziegumu izdarījis alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas ietekmē, ja viņš labprātīgi izgājis ārstēšanās kursu vai uzsācis ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas soda izciešanas laikā. To nevar piemērot personai, kurai nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu apžēlošanas vai amnestijas kārtībā, un notiesātājam, kam brīvības atņemšana noteikta uz visu mūžu (mūža ieslodzījums). Nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var piemērot, kad notiesātais faktiski izcietis KK 50. vai 51.p. noteikto soda daļu. Atbrīvošana no soda ir nosacīta, jo, izdarot jauno nodarījumu neizciestā soda laikā, personai ne tikai ir jāatbild par jauno noziegumu, bet arī jāizcieš neizciestā soda daļu. Līdzās tam neizciestā soda daļu var izpildīt, ja persona izvairās no ārstēšanās kursa pabeigšanas narkoloģiskā ārstniecības iestādē, kurā viņa uzsākusi ārstēties no alkoholisma, narko- vai toksikomānijas.
NOŠĶELTS NOZIEGUMA SASTĀVS
Nodarījuma sastāva veids, kurā ietvertas pazīmes, kas raksturo gatavošanos noziegumam, taču delikta atzīšanai par īstenotu nav nepieciešama nedz seku iestāšanās, nedz noziedzīgas darbības realizācija līdz galam. Līdzīgi formāla sastāva noziegumiem, īstenojot deliktu ar nošķeltu noziegumu sastāvu, sekas var iestāties, taču tas nemaina nodarījuma sastāva būtību. Noziegums ar nošķeltu sastāvu ir pabeigts laikpunktā, kad persona izdara darbību, kura vēlāk var veicināt vai atvieglot daudz bīstamākas norises. KK 72.p. ir paredzēta atbildība par bandītismu, kurā nozieguma sastāvs ir konstruēts kā nošķelts. Bandītisma mērķis ir uzbrukums apbruņotas stabilas grupas sastāvā, taču par pabeigtu tas uzskatāms nevis tad, kad ir iestājušās tā sekas vai tas ir izdarīts, bet ir pabeigts ar bandas izveidi.
NOTIESĀJOŠA SPRIEDUMA IZPILDES NOILGUMS
Laikposms, pēc kura notecēšanas notiesājošs spriedums nav izpildāms. Šis noilgums skaitāms no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā. Atkarībā no piespriestā soda notiesājoša sprieduma izpildes noilgums tiek noteikts no trim līdz desmit gadiem. Notiesājošo spriedumu nedrīkst izpildīt, ja pēc sprieduma stāšanās spēkā KK 46.p. noteiktā laikposmā persona nav izdarījusi jaunu noziegumu, par kuru tiesa piespriedusi brīvības atņemšanas sodu uz laiku, ne mazāku par vienu gadu, un šajā laikā viņa nav izvairījusies no soda izciešanas.
Notiesājošais spriedums nav izpildāms, ja no tā pieņemšanas laika pagājuši piecpadsmit gadi, bet noilgumu nav pārtraucis jauns noziegums. Noilgums nav piemērojams personai, kurai piespriests mūža ieslodzījums un izraidīšana no valsts.
Neuzmanības veids, kas izpaužas noziedznieka psihiskā attieksmē pret noziedzīgu nodarījumu, kuru raksturo šādas pazīmes:
1) persona neparedz savas rīcības noziedzīgo seku iestāšanās iespēju;
2) personai tas jāparedz;
3) persona var tās paredzēt.
Vislielākās bīstamības pakāpes līdzdalības forma. Noziedzīgā organizācija ir stabila apvienība, kas izveidota nolūkā sistemātiski nodarboties ar noziegumiem. Noziedzīgai organizācijai ir sarežģīta interna struktūra, kas veidota pēc hierarhijas principa, un stingra iekšēja disciplīna.
Neuzmanības veids, kas izpaužas noziedznieka psihiskā attieksmē pret noziedzīgu nodarījumu, kad persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības sabiedriski bīstamo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst.
NOZIEDZĪGAS PAVĒLES VAI RĪKOJUMU IZPILDE
Apstāklis, kuram pastāvot persona netiek saukta pie kriminālatbildības par īstenotu darbību, kas ārēji līdzīga noziegumam. Kriminālatbildība tiek izslēgta sakarā ar nozieguma sastāva neesamību personas rīcībā, proti - izpildot noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, persona neapzinās tā noziedzīgo raksturu un, izejot no lietas apstākļiem, viņa nav bijusi spējīga to apzināties, respektīvi, nav vainīga noziegumā. Ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un dodot pakļautai/ padotai personai noziedzīgu pavēli vai rīkojumu, noziegumu ir izdarījis indivīds, kas apzināti to izdevis. Tāpēc tieši šī persona tiek saukta pie kriminālatbildības par izdarīto. Ja, izpildot pavēli/ rīkojumu, persona ir apzinājusies to noziedzīgumu, pie kriminālatbildības tiek saukta arī viņa.
Objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas raksturo nodarījumu kā noziegumu. Nozieguma sastāvs ietver šādas pazīmes: nozieguma objekts↓, nozieguma objektīvā puse↓, nozieguma subjekts↓, nozieguma subjektīvā puse↓. Nozieguma sastāva esamība ir nepieciešams nosacījums nodarījuma atzīšanai par noziedzīgu. Ikviena elementa trūkums norāda nozieguma neesamību.
NOZIEGUMA STADIJA
Noziedzīgas darbības attīstības posms vai etaps. Nozieguma stadija atspoguļo dažādas vainīgās personas nodoma realizācijas pakāpes. Krimināltiesību teorija izšķir trīs nozieguma stadijas - gatavošanos noziegumam↑, nozieguma mēģinājumu↓, pabeigtu noziegumu↓.
NOZIEGUMA KVALIFIKĀCIJA
Pilnvarotas personas - tiesneša, izziņas izdarītāja, prokurora - darbības rezultāts, kas izpaužas kā pilnas atbilstības konstatācija starp īpašībām, kas piemīt ārējā pasaulē veiktai rīcībai, un pazīmēm, kas raksturo noteiktu KK definētu noziegumu. Šādas atbilstības konstatācija ir pamats indivīda rīcības atzīšanai par noziegumu, bet personas par noziedznieku, kā arī kriminālsoda piemērošanai viņai.
Otra nozieguma stadija. Nozieguma mēģinājums ir tīša darbība, kas tieši vērsta uz nozieguma realizāciju, ja tas nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Izšķir pabeigtu un nepabeigtu nozieguma mēģinājumu. Pabeigts mēģinājums ir, kad persona ir izdarījusi visu, ko viņa uzskatīja par nepieciešamu nolūkā sasniegt noteiktu noziedzīgu rezultātu, proti, lai noziegums būtu pabeigts, taču no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ tas nav izdarīts līdz galam. Nepabeigts mēģinājums nozīmē, ka personai nav izdevies pilnīgi realizēt savu nodomu, proti, indivīds nav izdarījis visu, ko viņš uzskatīja par nepieciešamu, lai noziegums būtu pabeigts, no viņas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Līdztekus tam, ievērojot mēģinājuma raksturu, izšķir mēģinājumu ar nederīgiem līdzekļiem un mēģinājumu pret nederīgu objektu. Mēģinājums ar nederīgiem līdzekļiem nozīmē, ka persona, vēloties izdarīt noziegumu, izmantojusi tādus līdzekļus vai paņēmienus, ar kuriem nav bijis iespējams sasniegt vēlamo rezultātu, piemēram, indes vietā ir izmantojusi nekaitīgu vielu, skābes vietā ūdeni utt., pie tam nav apzinājusies izvēlēto paņēmienu un līdzekļu nepilnvērtīgumu. Mēģinājums pret nederīgo objektu nozīmē, ka persona kļūdaini uzskata, ka apdraud objektu, bet faktiski to apdraudēt nav iespējams, piemēram, mēģinājums noslepkavot mirušu cilvēku vai manekenu. Persona, kas mēģinājusi izdarīt noziegumu, tiek saukta pie kriminālatbildības atbilstoši pantam, kurā paredzēta atbildība par pabeigtu nodarījumu, atsaucoties uz KK 15.p. 2.d.
Nozieguma ārējā izpausme, kuru var novērot no malas. Objektīvā puse ir obligāta nozieguma sastāva pazīme. Tas nozīmē, ka objektīvas puses trūkuma dēļ nevienu nodarījumu nevar atzīt par noziegumu. Nozieguma objektīvās puses elementi ir nodarījums darbības↑ vai bezdarbības↑ formā, cēloņsakarība↑, sekas↓, objektīvās puses fakultatīvās pazīmes↓.
Krimināllikuma aizsargāta svarīga interese vai nemateriāla vērtība, kura ir apdraudēta ar noziegumu. Krimināltiesību teorija izšķir trīs nozieguma objekta veidus - vispārējs, grupas vai speciālais un tiešais. Vispārējs nozieguma objekts izpaužas kā visu interešu kopums, kuru aizsargā krimināllikums. Vispārējs objekts ir kopējs visiem noziegumiem. Grupas vai speciālais objekts ir ar krimināllikumu aizsargāts līdzīgu interešu kopums, kas ir apdraudēts ar noziegumu. Tiešais objekts ir konkrēta krimināllikumā aizsargāta svarīga interese, kura ir apdraudēta ar noziegumu. Kriminālkodeksa Sevišķās daļas struktūra tiek veidota, ievērojot apdraudēto interešu raksturu.
Nozieguma piesaistības veids. Šī rīcība saprotama kā nozieguma nenovēršana; tā ir bezdarbība, kuru pieļāvusi persona, kurai ar likumu ir uzlikts pienākums nepieļaut noziedzīgu rīcību un kas bijusi spējīga to novērst. Kriminālkodeksā nav speciāla norma, kurā paredzēta atbildība par nozieguma pieļaušanu. Taču KK 146.2.p. (neapzinīga un nevērīga izturēšanās pret mantas apsardzību) un 163.p. (nolaidība), ir paredzēta arī atbildība par nozieguma pieļaušanu.
NOZIEGUMA PRIEKŠMETS
Materiāla vērtība, saistībā ar kuru noziegums ir izdarīts vai pret kuru tas ir vērsts. Nozieguma priekšmets nav nozieguma obligāta pazīme. Atšķirībā no kriminālnodarījuma objekta nozieguma priekšmetam ne vienmēr tiek nodarīts kaitējums. Nozieguma priekšmetu jāatšķir no nodarījuma rīka, respektīvi, no materiālā priekšmeta, kuru izmantojot vai ar kura palīdzību delikts tiek izdarīts, kā arī no tiešā nozieguma objekta↑.
Nozieguma iekšējā būtība, respektīvi - personas psihiskā attieksme pret viņas noziedzīgo nodarījumu un tā sekām. Līdzās citiem nozieguma sastāva elementiem subjektīvā puse ir obligātā nodarījuma atzīšanai par noziegumu. Subjektīvo pusi raksturo šādi elementi - vaina↓ nodoma↑ vai neuzmanības↑ formā, nozieguma motīvs↑ un nozieguma mērķis↑.
Fiziska pieskaitāma persona, kas ir sasniegusi KK 10. panta noteikto vecumu un ir vainīga noziegumā. Vārds "fiziska" saistībā ar nozieguma subjektu nozīmē, ka izdarīt noziegumu un atbildēt par to atbilstoši krimināllikumam var tikai cilvēks. Saskaņā ar KK 17.2.p. par noziedzīgiem nodarījumiem juridiskās personas lietās atbild tās fiziskās personas, kuras tos izdarījušas kā šīs juridiskās personas pārstāves, tās uzdevumā vai sastāvot tās dienestā. Minimālais vecums, pēc kura sasniegšanas personu var saukt pie kriminālatbildības, ir sešpadsmit gadi. KK 10.p. 2.d. ir uzskaitīti noziegumi, par kuriem pie atbildības var saukt personas, kas sasniegušas četrpadsmito dzīvības gadu. Šis uzskaitījums ir izsmeļošs, sakarā ar ko to nevar patvaļīgi papildināt (sk. Speciālais nozieguma subjekts↓).
Latvijas krimināllikumā paredzēts bīstams nodarījums darbības vai bezdarbības formā, kas izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kuru draud kriminālsods. Izsmeļošs noziegumu uzskaitījums dots KK Sevišķajā daļā. Par noziegumu atzīstams tikai nodarījums, kuram piemīt šādas pazīmes - bīstamība↑, prettiesiskums↓, sodāmība↓, vainīgums↓.
NOZIEGUMUS IZDARĪJUŠO KARAVĪRU NOSŪTĪŠANA UZ DISCIPLINĀRO BATALJONU
Pamatsods, kuru var piemērot tikai obligātā karadienesta karavīram, kas izdarījis noziegumu, par kuru ir paredzēta nosūtīšana uz speciālo karaspēka daļu - disciplināro bataljonu. Šis soda veids piemērojams arī tad, ja ir izdarīts noziegums, par kuru ir paredzēta brīvības atņemšana, bet tiesa, ievērojot lietas apstākļus un notiesātā personību, atzīst par lietderīgu brīvības atņemšanas vietā piemērot nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu uz tādu pašu laiku. Pirmajā gadījumā personu var nosūtīt uz disciplināro bataljonu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem, otrajā gadījumā - uz laiku līdz trim gadiem. Nosūtīšanu uz disciplināro bataljonu brīvības atņemšanas vietā nevar piemērot personām, kas agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.
O
Vieta, laiks, nozieguma paņēmieni un rīki; situācija, kādā tas izdarīts; rīcības veids un citas pazīmes, kas raksturo nodarījuma ārējās izpausmes. Fakultatīvo pazīmju konstatācija ir obligāta atsevišķos gadījumos, proti - ja konkrētā KK Sevišķās daļas pantā definētās pazīmes ir paredzētas kā kvalificējošas. Citos gadījumos noteiktas pazīmes ir jāievēro, nosakot sodu par noziegumu, taču tās neietekmē kvalifikāciju. Piemēram, KK 204.p. 3.d. ir paredzēta atbildība par sevišķi ļaunprātīgu huligānismu. Noziegums ir izdarīts, ja huligāniska pēc rakstura darbība veikta, lietojot vai mēģinot lietot šaujamieročus, nažus, kastetes un citādus aukstos ieročus, kā arī citus priekšmetus, kas speciāli pielāgoti miesas bojājumu nodarīšanai. Šo priekšmetu esamība ir iztirzājamā nozieguma objektīvās puses fakultatīvā pazīme. Tai ir būtiskā nozīme, norobežojot sevišķi ļaunprātīgu huligānismu no citiem tā veidiem. Kvalificējot, piemēram, slepkavību, šim apstāklim nav nozīme.
Līdzdalības forma, kas izpaužas vairāk nekā divu personu izveidotā stabilā apvienībā, kas radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus un kurā iepriekšējas norunas laikā starp grupas dalībniekiem sadalīti pienākumi. Organizētas grupas jēdziens dots KK 17.2.p. Noziegumu izdarīšana organizētā grupā saskaņā ar KK 37.p 2.pk. ir atzīstama par atbildību pastiprinošo apstākli. KK Sevišķās daļās atsevišķos pantos nozieguma izdarīšana organizētā grupā tiek atzīts par kvalificējošu apstākli, piemēram,143.1.p.
ORGANIZĒTĀJS
Līdzdalībnieks, kas noziegumu reāli organizējis vai vadījis. Organizētājs izveido noziedzīgu grupu, organizē un/ vai vada konkrēta nozieguma īstenošanu. Lai atzītu personu par organizētāju, pietiekami, ja ir izdarīta vismaz viena no šīm darbībām. Organizētāja rīcība ir jākvalificē atbilstoši KK pantam, kurā paredzēta atbildība par attiecīgo noziegumu, atsaucoties uz KK 17.p. 4.d.
ORGANIZĒTĀS GRUPAS IZVEIDOTĀJS
Persona, kas šo grupu reāli izveidojusi. KK 17.2.p. 2.d. noteikts, ka organizētās grupas izveidotājs atbild par visiem tās noziedzīgajiem nodarījumiem, ja tie ietilpst viņa nodomā.
ORGANIZĒTĀS GRUPAS VADĪTĀJS
Persona, kas vada nozieguma izpildi tā realizācijas procesā.
P
Nozieguma stadija, kad krimināllikumā definētais nodarījums izdarīts pilnīgi līdz tā loģiskam galam; pabeigtu nodarījuma raksturo visu konkrēta nozieguma sastāva pazīmju esamība. Atšķirībā no citām stadijām pabeigta nozieguma kvalifikācija veicama atbilstoši attiecīgam KK Sevišķās daļas pantam, neatsaucoties uz Vispārīgās daļas normām.
Personas rīcība tīšas darbības vai bezdarbības formā, kas saistīta ar cita indivīda realizētu noziegumu, bet nav veicinājusi tā izdarīšanu. Personas rīcība neatrodas cēloņsakarībā ar noziegumu; indivīdu, kas to ir izdarījis, nevar atzīt par līdzdalībnieku. Izšķir šādus piesaistības veidus - iepriekš neapsolīta slēpšana↑, neziņošana↑ un nozieguma pieļaušana↑ (sal. ar atbalstītāja↑ rīcību).
POLICIJAS KONTROLE
Papildsods, ko tiesa var noteikt kā piespiedu līdzekli nolūkā pārraudzīt no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļaut to policijas iestāžu norādītiem ierobežojumiem. Policijas kontroli var noteikt, notiesājot ar brīvības atņemšanu uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Ja notiesātais šī papildsoda izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu uz tādu pašu laiku. Personai, kurai ar tiesas spriedumu ir noteikta policijas kontrole, var piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā; aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās; aizliegumu izbraukt no noteiktās administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas; pienākumu ierasties policijas iestādē reģistrācijai no vienas līdz četrām reizēm mēnesī. Lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt katrā diennakts laikā.
Neatņemama nozieguma pazīme; nodarījuma bīstamības juridiskā izpausme. Prettiesiskums kā noziegumu raksturojoša pazīme nozīmē, ka, veicot noziedzīgu rīcību, persona pārkāpj aizliegumu, kuru ietver noteikta krimināltiesiskā norma, respektīvi - rīkojas pretēji likumam.
Nozieguma sastāvs, kurā bez pamatsastāva pazīmēm ir paredzētas papildpazīmes, ievērojot kuras likumdevējs diferencē atbildību tās samazinājuma virzienā. Priviliģēti ir nozieguma sastāvi, kas definēti KK 80.p. 2.d., 100., 102., 107. un dažos citos Sevišķās daļas pantos.
R
Daudzējādības veids. Par krimināltiesisko vai legālo recidīvu atzīstami vienas personas izdarītie divi vai vairāki patstāvīgie noziedzīgie nodarījumi, ja pēdējo noziegumu persona izdarījusi, būdama notiesāta par agrākiem deliktiem, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta krimināllikumā paredzētajā kārtībā. Līdzās šim recidīva veidam, kuru krimināltiesību teorijā sauc par vispārīgo recidīvu, pastāv speciālais recidīvs. Atšķirība no vispārīgā, speciālais recidīvs ir tikai gadījumā, kad persona izdara tādu pašu noziegumu, par kuru tā notiesāta. Jauna nozieguma izdarīšanu, izciešot sodu brīvības atņemšanas vietās, jāuzskata par penitenciāro recidīvu. KK 24.pantā ir uzskaitīti nosacījumi, pie kuriem noziedznieku var atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu. Recidīvs saskaņā ar KK 37. pantu ir atbildību pastiprinošs apstāklis. Atsevišķās KK normās recidīvs ir kvalificējošs noziegumu apstāklis (KK 112.p. 4.d., 164.p. 3.d., 213.1.p. 2.d., 222.5.p. 2.d.).
S
SABIEDRISKAIS NOPĒLUMS
Pamatsods, kura piemērošana izpaužas personas rīcības negatīvā novērtē, kas valsts vārdā tiek izteikts tiesas spriedumā. Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā informāciju par šī soda piemērošanu var izplatīt masu saziņas līdzekļos.
SALIKTS NOZIEGUMS
Atsevišķs nodarījums, ko var realizēt, izdarot divas vai vairākas darbības, katra no kurām izdarīta autonomi, veido atsevišķu noziegumu. Būtībā salikts noziegums ir ideālas kopības paveids, kas speciāli paredzēts krimināllikumā, sakarā ar ko tas atzīstams par atsevišķu nodarījumu, piemēram, KK 141.p ir paredzēta atbildība par laupīšanu, kuru izdarot persona var nodarīt kaitējumu gan īpašumam, gan personai. Kā vienu, tā arī otru interesi KK aizsargā ar speciālām normām. Ievērojot KK 141. panta konstrukciju, uzbrukums nolūkā iegūt svešu mantu, kura laikā tiek nodarīts kaitējums personas veselībai, ir atzīstams par atsevišķu noziegumu.
KK Sevišķās daļas panta sastāvdaļa, kas paredz negatīvas sekas noziedzniekam, proti - nosaka kriminālsoda veidus, kurus var piemērot par noteiktu noziegumu, kā arī tā apmērus. Izšķir šādus sankciju veidus - relatīvi noteikto, absolūti noteikto, alternatīvo.
Nozieguma rezultāts; nelabvēlīgas materiālās un nemateriālās izmaiņas, kuru iemesls ir noziedzīga nodarījuma fakts. Sekas var iestāties ikvienā noziegumā. Ja nozieguma sastāvs↑ konstruēts kā materiālais, seku iestāšanās ir obligāta tā pazīme, respektīvi, kamēr sekas nav iestājušas, nodarījums nav uzskatāms par pabeigtu. Formālos↑ nozieguma sastāvos sekām ir fakultatīvs raksturs, proti - to iestāšanās fakts neietekmē kvalifikāciju, bet tas attiecīgi jāvērtē tiesai.
SEVIŠĶI BĪSTAMS RECIDĪVISTS
Persona, kas izdarījusi jaunu noziegumu, būdama notiesāta par nodarījumiem, kas uzskaitīti KK 24. pantā. Personu var atzīt par sevišķi bīstamu recidīvistu tikai ar tiesas spriedumu. Jauna nozieguma izdarīšana sevišķi bīstama recidīvista statusā veido kvalificējošu pazīmi↑ KK 121.p. 4. d. un 121.1.p. 2. d.
SIRMGALVIS
Krimināltiesībās persona, kas sasniegusi pensijas vecumu.
SISTEMĀTISKUMS
Izpaužas noteikta veida darbības/ bezdarbības īstenošanā vismaz trīs reizes. KK šis jēdziens minēts piecos pantos - 42., 104., 111., 208. un 237. KK Sevišķās daļas normās noteiktas darbības sistemātiska realizācija ir nozieguma objektīvās puses fakultatīva pazīme.
SLĒPŠANA
Aktīva personas rīcība, kas izpaužas nozieguma rīku, līdzekļu un pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu maskēšanā vai tādu apstākļu radīšanā, lai citi tos neredzētu vai nevarētu atrast. Iepriekš apsolīta slēpšana, izdarīta pēc iepriekšējas vienošanās pirms nozieguma, ir uzskatāma par līdzdalību↑ nodarījumā, bet persona, kas to ir izdarījusi, tiek saukta pie kriminālatbildības kā nozieguma atbalstītājs↑ atbilstoši konkrētai KK Sevišķās daļas normai, atsaucoties uz KK 17.p. 6.d. Iepriekš neapsolīta slēpšana ir nozieguma piesaistības↑ veids. Kriminālsodāma ir KK 59. - 64., 65.1.p. 2.d., 72., 73., 82. un 83.pp. paredzēto valsts noziegumu iepriekš neapsolīta slēpšana, kā arī iepriekš neapsolītā slēpšana, ja par slēpjamo noziegumu likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem.
SMAGS NOZIEGUMS
Tīšs paaugstinātas bīstamības nodarījums. Izsmeļošs smagu noziegumu uzskaitījums dots KK 7.1.p. 2.d. Atbilstoši Kriminālkodeksam par smagiem ir atzīti noziegumi pret Republiku (59.- 66. pp.), slepkavība (98. un 99.pp.), laupīšana (141.p.) un daži citi nodarījumi.
SODA IETVERŠANA (VIEGLĀKĀ SODA IETVERŠANA SMAGĀKĀ)
Paņēmiens, kuru tiesa var izmantot, nosakot sodu vairāku noziegumu gadījumā. Galīgais sods vairāku nodarījumu gadījumā, piemērojot soda ietveršanu, ir līdzīgs smagākam sodam un nevar pārsniegt tā robežas.
SODA MĒRĶIS
Kriminālkodeksa 20.pantā ir noteikts, ka sodu piemēro ne vien nolūkā sodīt par noziegumu, bet arī ar mērķi labot notiesātos un tos pāraudzināt, lai tie godīgi izturētos pret darbu un precīzi pildītu likumus. Soda mērķis ir arī panākt, lai tiklab notiesātie, kā arī citas personas neizdarītu jaunus noziegumus. Soda mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu. No tā var secināt, ka soda mērķi ir:
1) noziedznieku pāraudzināšana;
2) jauno noziegumu nepieļaušana (speciālā prevencija);
3) sabiedrības ietekmēšana nolūkā nepieļaut noziegumus (ģenerālā prevencija);
4) atsevišķos gadījumos - noziedznieka izolācija no sabiedrības.
Saskaņā ar KK 38.pantu, atzīstot noteiktu personu par vainīgu divos vai vairākos noziegumos, kuri paredzēti dažādos krimināllikuma pantos, ja tā ne par vienu no šiem nodarījumiem nav notiesāta, tiesa, noteikusi sodu atsevišķi par katru noziegumu, galīgi nosaka sodu pēc to kopības↑, ietverot vieglāko sodu smagākajā, vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu. Pamatsodam var pievienot ikvienu papildsodu, kurš paredzēts tajos likuma pantos, kas nosaka atbildību par noziegumiem, kuros persona atzīta par vainīgu. Tādā pašā kārtībā sods nosakāms, ja pēc sprieduma pieņemšanas konstatēts, ka notiesātais vainīgs arī citā noziegumā, ko viņš izdarījis pirms sprieduma pirmajā lietā. Šajā gadījumā soda laikā ieskaitāms sods, kas pilnīgi vai daļēji izciests pēc pirmā sprieduma.
SODA NOTEIKŠANAS VISPĀRĪGIE PRINCIPI
KK 35. pantu tiesa piespriež sodu robežās, kādas nosaka likuma pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziegumu, stingrā saskaņā ar KK noteikumiem. Nosakot sodu, tiesa, vadīdamās no tiesiskās apziņas, ievēro nozieguma raksturu un bīstamības pakāpi, vainīgā personību un atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
SODU SASKAITĪŠANA
Paņēmiens, kuru tiesa var izmantot, nosakot sodu vairāku noziegumu gadījumā. To izmantojot, tiesa sodam par vienu nodarījumu pievieno sodu par otru noziegumu. Saskaitot sodu vairāku noziegumu gadījumā, tātad par nodarījumu kopību, to var piespriest robežās, kādas noteiktas likuma pantā, kas paredz smagāko sodu. Saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, tā kopējais laiks nedrīkst pārsniegt šā veida sodam noteikto maksimālo laiku. Saskaitot brīvības atņemšanas sodus, izņemot mūža ieslodzījumu, soda kopējais laiks nedrīkst pārsniegt divdesmit piecus gadus.
Obligāta nozieguma pazīme. Sodāmība nozīmē, ka par ikvienu noziegumu KK Sevišķajā daļā ir paredzēta noteiktā soda piemērošana personai, kas to ir izdarījusi. Kriminālsoda piemērošanai ir ilgstošas negatīvas sekas, kuras ir saistītas ar to, ka persona, izcietusi sodu, sodītā statusā ir pakļauta noteiktiem sociāliem ierobežojumiem, kuri ilgst no soda izciešanas brīža līdz sodāmības noņemšanai↓ vai dzēšanai↓.
Tiesiska fikcija krimināltiesībās, atbilstoši kurai persona, kas izdarījusi noziegumu un bijusi par to notiesāta, pēc krimināllikumā noteiktā laika iztecēšanas ir uzskatāma par nesodītu. Sodāmības dzēšana notiek automātiski; tā neprasa speciālu aktu pieņemšanu vai darbības. Sodāmība tiek dzēsta pēc atbrīvošanas no disciplināra bataljona; pēc pārbaudes laika iztecēšanas nosacīti notiesātai personai; pēc laika iztecēšanas, uz kuru atlikta sprieduma izpilde, ja tas attiecībā uz viņu noteiktā kārtībā netiks izpildīts. Citos gadījumos atkarībā no piespriestā soda sodāmība tiek dzēsta pēc viena, trim, pieciem vai astoņiem gadiem pēc soda izciešanas. Sodāmība tiek dzēsta, ja persona likumā noteiktā laikā nav izdarījusi jaunu noziegumu. Ja persona, kas izcietusi sodu, pirms sodāmības dzēšanas termiņa izbeigšanās izdara jaunu noziegumu, sodāmības dzēšanas termiņš tiek pārtraukts. Sodāmības dzēšanas termiņu pēc pirmā nozieguma skaita no jauna pēc tam, kad faktiski izciests pamat- un papildsods par pēdējo noziegumu. Šādos gadījumos persona atzīstama par sodītu par abiem noziegumiem, kamēr nav notecējis sodāmības dzēšanas termiņš par smagāko no tiem.
Kā krimināltiesiska fikcija tā ir noteikta tiesu akta rezultāts. Noņemot sodāmību, persona, kas agrāk ir izdarījusi noziegumu un bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu, tiek atzīta par nesodītu. Atbilstoši KK 54. pantam personai, kas pēc soda izciešanas ar priekšzīmīgu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu pierādījusi labošanos, pēc sabiedrisko organizāciju lūguma tiesa var noņemt sodāmību pirms tās dzēšanas termiņu notecējuma.
SODU VEIDI
Atkarībā no piemērošanas rakstura sodu veidus var sadalīt trīs grupas:
1) pamatsodi;
2) papildsodi;
3 ) sodu veidi, kurus var piespriest gan kā pamat-, gan kā papildsodu.
Pamatsods ir patstāvīgs galvenais sods, kas paredzēts par konkrētu noziegumu. Par vienu noziegumu tiesa var piemērot tikai vienu pamatsodu. Taču KK panta sankcijā↑ alternatīvi var būt paredzēti vairāki pamatsodi. Šajā gadījumā tiesai jāizvēlas soda veids. Papildsods nav patstāvīgs soda veids, sakarā ar ko to var piemērot tikai kopā ar pamatsodu. Par vienu noziegumu kopā ar pamatsodu var piespriest vairākus papildsodus. Atsevišķie papildsodi piespriežami tikai tad, kad to piemērošana tieši paredzēta KK Sevišķās daļas pantā, piemēram, mantas konfiskācija. Citus papildsodus var piespriest pēc tiesas ieskatiem arī tad, kad noteikts soda veids nav paredzēts sankcijā, piemēram, vecāku tiesību atņemšana. Trešajā grupā ietilpst sodi, kuri atkarībā no likumdevēja izvēles var būt gan pamat-, gan papildsodi. Šo soda veidu mainīgais raksturs nenozīmē, ka konkrētā KK normā tas var būt gan tāds, gan tāds. Likumdevējs paredz sodu kā pamat- vai papildsodu.
Kā izņēmuma soda veids KK 22. pantā definēts nāves sods - nošaušana, kuru līdz tā pilnīgai atcelšanai atļauts piemērot par atsevišķiem noziegumiem. No 1996. gada šis soda veids Latvijā nav piemērots.
SPECIĀLĀ NORMA
Attiecībā uz vispārīgo tā ir norma, kurai līdzās pazīmēm, kas raksturo vispārīgo piemīt speciālas īpatnības, piemēram, KK 139.p. 1.d. paredzētā norma ir vispārīgā - svešas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana/ zādzība; KK 139.p. 4.d. paredzētā norma ir speciālā - zādzība, ja tā saistīta ar iekļūšanu telpā vai citā glabātavā.
Persona, kas ir izdarījusi noziegumu un kurai līdzās vispārīgām pazīmēm, kas raksturo nozieguma subjektu↑, piemīt noteiktas speciālas īpatnības. Speciālā subjekta jēdziens, salīdzinot to ar nozieguma subjekta↑ jēdzienu, ir šaurāks. Pastāv dažādi kritēriji, kas raksturo speciālo subjektu - vecums, dzimums, ieņemamais amats, dienests utt. Ja konkrētā KK pantā ir noteikts, ka par noziegumu var saukt pie kriminālatbildības personu, kurai piemīt speciālas īpašības, jāatzīst, ka šis indivīds ir speciālais subjekts. Ja KK normā ir izteikta prasība pēc speciālā subjekta, bet nodarījumu ir izdarījusi persona, kurai nav speciāla subjekta pazīmju, viņa nav saucama pie kriminālatbildības atbilstoši noteiktam Kriminālkodeksa pantam. Taču tās neizslēdz iespēju, ka personas rīcība tiek kvalificēta kā noziegums atbilstoši citam KK pantam. Persona, kurai nav speciāla subjekta pazīmju, var piedalīties noziegumā, kuru var izdarīt tikai speciālais subjekts, kā līdzdalībnieks, bet ne līdzizpildītājs.
ŠĶIETAMĀ AIZSTĀVĒŠANĀS
Stāvoklis, kad persona, maldīgi uzskatot, ka tiek apdraudētas ar likumu aizsargātas intereses, nolūkā tās aizstāvēt, nodara kaitējumu indivīdam, kuru viņa kļūdaini uzskata par apdraudētāju. Saskaņā ar 1995. gada 29. maija Augstākās tiesas plēnuma lēmumu Nr. 3 gadījumā, kad notikuma apstākļi dod pamatu pieņemt, ka izdarīts reāls apdraudējums, un persona, kura pielietojusi aizsardzības līdzekļus, nav apzinājusies, ka tās pieņēmums ir kļūdains, viņas darbības uzskatāmas par izdarītām nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī. Ja persona nodara kaitējumu, kas atbilst noteikta nodarījuma pazīmēm, neapzinoties apdraudējuma šķietamību, bet pēc konkrētiem apstākļiem viņai vajadzēja un viņa varēja to apzināties, tā saucama pie kriminālatbildības atbilstoši KK pantiem, kas paredz atbildību par kaitējuma nodarīšanu aiz neuzmanības.
T
TIESĪBU ATŅEMŠANA IEŅEMT NOTEIKTUS AMATUS VAI TIESĪBU ATŅEMŠANA UZ ZINĀMU NODARBOŠANOS
Kriminālsoda veids, kuru tiesa var noteikt gan kā pamat-, gan kā papildsodu. Piemērojot šo soda veidu, tiesa ierobežo tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanās veidu. Personai tiek aizliegts ieņemt zināmus amatus vai nodarboties ar noteikta veida darbību. Šo sodu tiesa var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Šo soda veidu var piemērot, ja tiesa atzīst, ka noziegums izdarīts, izmantojot ieņemamo amatu vai ir saistīts ar noteiktu nodarbošanās veidu un nav iespējams pieļaut personas tālāko darbību noteiktā amatā vai viņa nodarbošanos noteiktā veidā.
TĪŠA VAINA
Sk. Nodoms↑.
TURPINĀTS NOZIEGUMS
Atsevišķs noziegums, kuru veido vairākas savstarpēji saistītas un no juridiska viedokļa līdzīgas darbības, kas vērstas uz kopīgo mērķi un kuras aptver vainīgā vienots nodoms↑. Par līdzīgu no juridiskā viedokļa darbība tiek uzskatīta, kad izdarītas tādas pašas darbības vai, kaut gan īstenotas fiziski dažādas norises, tās ir viena nozieguma sastāva alternatīvas, piemēram, KK 150.p. - pircēju apkrāpšanu ar nepilnu mēru un svaru, kā arī pārsniedzot noteiktās mazumtirdzniecības cenas. Turpinātā nozieguma norobežošana no atkārtoti izdarīta ir iespējama, tikai ievērojot visas subjektīvās un objektīvās pazīmes, kas piemīt noteiktai darbībai.
U
UZKŪDĪTĀJS
Persona - viens no līdzdalībniekiem↑, kas pamudina izdarīt noziegumu. Lai atzītu personu par uzkūdītāju, jāpierāda, ka tā vēlējusies nozieguma īstenošanu. Uzkūdīšana var izpausties pierunāšanas, iebiedēšanas vai uzpirkšanas formās. Par uzkūdītāju var arī atzīt personu, kas pamudinājusi piedalīties noziegumā, pielietojot vardarbību vai tās piedraudējumu. Persona, kas līdztekus uzkūdīšanai veic darbību, kuras dēļ viņu var atzīt par atbalstītāju vai organizētāju, tiek saukta pie kriminālatbildības kā atbalstītājs vai organizētājs, nevis kā uzkūdītājs.
V
Personas psihiskā attieksme pret savu rīcību un tās sekām, kurām tā ir bijusi iemesls. Attiecinot nule teikto uz krimināltiesībām, vainu var saprast kā noziedznieka psihisko attieksmi pret noziegumu un noziedzīgām sekām, kuras tas izraisījis. Izšķir divas vainas formas - nodomu↑ un neuzmanību↑.
Obligāta nozieguma pazīme, kas raksturo vainas esamību nodarījumā.
VAIRĀKKĀRTĒJS
Noziegums uzskatāms par izdarītu vairākkārt, ja tas tiek realizēts ne mazāk kā divas reizes, pie tam ne par vienu no tiem persona nav sodīta, kā arī nav iestājies kriminālatbildības noilgums.
VECĀKU TIESĪBU ATŅEMŠANA
KK 33. pantā paredzētais papildsods, kuru tiesa var piemērot personai - bērna mātei, tēvam un adoptētājam - neatkarīgi no tā, kādu noziegumu viņa ir izdarījusi, ja tiek konstatēts, ka tiesājamais ļaunprātīgi izmantojis vecāku tiesības vai izvairījies pildīt vecāku pienākumus. Ar šo soda piemērošanu persona zaudē vecāku varu uz savu nepilngadīgo bērnu. Viņai tiek atņemtas tiesības, kas noteiktas CL 177. - 197. pantos. Vecāku tiesību atņemšanu var noteikt uz laiku no viena līdz pieciem gadiem. Pēc tam tās atjaunojas vai, pamatojoties uz Civillikuma 200. pantu, var atņemt civiltiesiskā kārtībā.
Noziegums, kas apdraud vienu objektu, realizēts ar vienu darbības vai bezdarbības aktu, kuru raksturo viena vainas forma.
VISPĀRBĪSTAMS VEIDS
Nozieguma īstenošana, izmantojot paņēmienus un līdzekļus, kas apdraud ne tikai objektu, uz kuru tieši vērsts nodarījums, bet arī citas ar likumu aizsargātas intereses, piemēram, slepkavība, kas izdarīta, aizdedzinot māju vai saspridzinot automašīnu. Nozieguma realizācija vispārbīstamā veidā ir atbildību pastiprinošs apstāklis.
© M.jur. A.Judins - Krimināltiesību jēdzienu skaidrojošā vārdnīca
RĪGA 1998
LATVIJAS POLICIJAS AKADĒMIJA