Popular books

Джек Макдевитт

Engines Of God

Космоархеологи

By the end of the twenty-second century, Earth's ravaged environment has become a time bomb ticking down to global self-destruction. Despite the fortuitous arrival of faster-than-light space travel, the search for a new home has so far located only one candidate-Quraqua, a desolate planet scheduled for terraformation within a few months. For interstellar archaeologist Richard Wald and starship pilot Priscilla Hutchins, the looming renovation threatens critical research on the enigmatic alien ruins on Quraqua and its moon, which include a bizarre false city dubbed Oz. Rousing little interest on Earth and facing an unyielding terraformation committee, Wald and his team undertake a last round of life-threatening expeditions to decipher Oz's secrets before they are swallowed forever by an emerging new world. With plenty of startling plot twists, a heavy dose of intrigue, and an unusual amount of character development for science fiction, McDevitt holds us fast right through to a thrilling finish. The yarn's less pure sf, though, than a rousing archaeological adventure transplanted to another star system.<

Джек Макдевитт

Deepsix

Космоархеологи

<p>The premise is this: just weeks before the planet Deepsix will be destroyed by a collision with a gas giant, ruins are detected on its surface, suggesting the presence of civilization. The Academy diverts scientists from the nearest spaceship to go down and explore, and they are joined by their century's Ellsworth Toohey: a misogynistic, sanctimonious gadfly who has never before been off of Earth's surface. The party's landers are destroyed in an earthquake induced by the approaching gas giant, so now they must find a way to get off of Deepsix before it is destroyed by the collision. Needless to say, their excavations are placed on the back burner.</p><p>The physics describing the space travel and the archeology used to reconstruct the lost culture of Deepsix are interesting and explained well. There is plenty of action and suspense-will the party survive? And the evolving characters and group dynamics are more complex than those usually found in science fiction books, making a worthwhile read.</p><

Джек Макдевитт

Chindi

Космоархеологи

In this sequel to last year's well-received Deepsix, McDevitt tells a curiously old-fashioned tale of interstellar adventure. Reminiscent of Arthur C. Clarke's Rendezvous with Rama, the story sends veteran space pilot Priscilla «Hutch» Hutchins and a crew of rich, amateur SETI enthusiasts off on a star-hopping jaunt in search of the mysterious aliens who have placed a series of «stealthed» satellites around an unknown number of planets. After visiting several worlds, and losing two of her dilettantes to a murderous group of alien angels, Hutch follows the interstellar trail to a bizarre, obviously artificial planetary system. There, two spectacular gas giants orbit each other closely, partially sharing the same atmosphere, while a large moon circles them in a theoretically impossible circumpolar orbit. The explorers soon discover a number of puzzling alien artifacts, including a gigantic spaceship that fails to respond to their signals. First contact is McDevitt's favorite theme, and he's also good at creating large and rather spectacular astronomical phenomena. Where this novel falls short, however, is in the creation of characters. Hutch, beautiful and supremely competent, is an adequate hero, but virtually everyone else is a cartoon. The book abounds in foolhardy dilettantes, glory-hogging bureaucrats and capable space pilots. Oddly, in a novel set some 200 years in the future, McDevitt's cast is almost exclusively white and Anglo-Saxon. This is a serviceable enough space opera, but it operates far from the genre's cutting edge.<

Джек Макдевитт

Omega

Космоархеологи

Having mastered the big, sprawling adventure stories called space opera in books like Chindi, McDevitt extends the form in this feel-good SF novel that earns its hopeful conclusion. Priscilla «Hutch» Hutchens, heroine of several of McDevitt's previous novels, has had a full career as a space pilot and is now administrator of the government agency in charge of space research. Like most people, she's only mildly concerned with the long-range threat of the omega clouds, masses of energy floating through the universe that detect and pulverize artificial structures (and the intelligent creatures that live in them). After all, the cloud headed for Earth is 900 years away. This situation changes when a charmingly innocent young alien race is discovered just a few months before a cloud will obliterate it. Hutch has to juggle resources to save the cute creatures, at the same concealing the human intervention in order not to disrupt the alien civilization's development. The cloud's implacable threat keeps the action tightly focused, though the story shifts viewpoint frequently to show crowds of people committing themselves to different aspects of the mission. Part of the rescue effort involves spaceships and gadgets, but the most serious part depends on human intelligence and passion. McDevitt is very good at imagining strange challenges-and at picturing humans coping when things don't work out as planned. His characters succeed in imposing their compassion on the void.<

Артур Ллевелин Мэйчен

A Double Return

Machen's "A Double Return" was one of a number of pieces first published in the "St James Gazette», in the year 1890. This was the year in which he turned away from tales set in the past, and began to write more racy fiction set in his own time. «A Double Return» was the most successful of these pieces; Oscar Wilde, then at the height of his own success, predicted that it would «flutter the dovecotes». Even today readers may find this a very adult, perhaps a shocking, story.<

Метод-Чтения-Ильи-Франка

Французский язык с Маленьким Принцем

Юнна Мориц

Стихотворения

Владімір Нефф

Королеви не мають ніг

Петр Кукань

Захоплюючий, гостросюжетний твір відомого чеського письменника (1909–1983) про важливі події в країнах Європи в епоху середньовіччя, про авантюрні пригоди сина празького алхіміка Петра Куканя із Кукані. Досягнувши високого становища, він стикається з королем Чехії й імператором Священної Римської імперії Рудольфом II, римським папою, італійськими герцогами. Петр завжди намагається творити добро й прагне справедливості, але його на кожному кроці переслідує злий фатум, і він тільки дивом рятується від смерті.<

Эндрю Нортон

Sargasi kosmosā

<p>E. NORTONE</p><p>Sargasi kosmosā</p><p>IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA 1977</p><p>A(Amer) № 509</p><p>Эндрю Нортон Сaргaссы в космосе Серия «В мире фантастики» Издательство «Зинатнe» Рига 1977</p><p>На латышском языке Перевод с английского И. Кундзиньш Предисловие А. Стругацкого и Б. Стругацкого Оформление Э. Буровой</p><p>No angļu valodas tulkojis I. K u n d z i ņ š A. Strugacka un B. Strugacka priekšvārds Noformējusi E. B u r o v a</p><p>(Ј) Tulkojums latviešu valodā Izdevniecība «Zinātne». 1977</p><p>PRIEKŠVĀRDS</p><p>Amerikāņu fantastikā ir vairāki vārdi, kuri bauda cieņu savā dzimtenē, bet tikpat kā nav pazīstami aiz tās robežām. Izņemot speciālistus, maz pie mums ir tādu, kas dzirdējuši, piemēram, par tādiem rakstniekiem kā Margareta Senklēra, Čārlzs Herness, Sems Mervins, Endrū Nortone; ļoti reti pie mums tiek izdoti Mirēja Leinstera, Ērika Rasela, Gordona Diksona darbi. Taču tie uzrakstīti pietiekami augstā līmenī, un tiem nav nekā kopīga ar «pelēko» bulvāru makulatūru, kas pārpludina rietumu grāmatu tirgus, to saturs ir patiesi aizraujošs, sižeti asi un labi veidoti, bet aprakstītie notikumi un situācijas liecina par autoru neparasti spilgto iztēli.</p><p>Tomēr šos sacerējumus nevar salīdzināt ar tādu meistaru darbiem kā R. Bredberijs, R. Seklijs, A. Azimovs. Sie romāni un stāsti apraksta piedzīvojumus, nevis cilvēka un sociālas traģēdijas. To aizsācēji ir Hegards un Berouzs, nevis Velss un Capeks. Pretējo spēku izvietojums tajos ir līdz naivumam vienkāršs. Gaišmataini draugi un rudi ienaidnieki, ka rakstīja Cehovs. Ienaidnieki tīko sagrābt varu Galaktikā un pie viena iegūt daiļo varoni, bet draugi cenšas skaistuli aizsargāt un pie viena stāties ceļā ienaidnieku varaskārajiem tīkojumiem. Pirmajās divās grāmatas trešdaļās draugiem klājas slikti, pēdējā trešdaļā sakāvi cieš ienaidnieki. Tāda ir aplūkotās piedzīvojumu fantastikas shēma, un no autora talanta atkarājas tikai tas, lai šī shēma iespējami mazāk durtos acīs.</p><p>Par šādas literatūras klasisku paraugu, īstenībā par tas ciltstēvu jāuzskata slavenais Edmona Hamiltona stāsts «Zvaigžņu karaļi» (1949). Intriga sākas ar to, ka labais, bet ālrsirdīgais Vidusgalaktikas impērijas valdnieks kopā ar Herkulesa zvaigznāja lodveida kopas baroniem, kā arī ar sabiedrotajiem grāfiem un hercogiem atsevišķās zvaigžņu asociācijās stājas nāvīgā konfliktā ar Tumšo Pasauļu Līgu — zvaigžņu kopu tumša putekļu miglāja dzīlēs. Lai gūtu uzvaru, imperators ir gatavs upurēt pat sava dēla prinča personisko laimi, apprecinot viņu ar nemīlamo Fo- malgautas sistēmas kņazieni… Karš kosmosā risinās virsgaismas ātrumā, lietojot atornartilēriju un vēl fantastiskākus līdzekļus (piemēram, pretinieka apšaude caur televizora ekrānu).</p><p>Stāsts «Zvaigžņu karaļi» uzrakstīts pirms divdesmit astoņiem gadiem, un ir pilnīgi saprotams, ka tagad tas liek lasītājam pasmaidīt. Taču mūsdienās piedzīvojumu fantastikas autori jau raksta citādi. Titulētas personas viņu sacerējumos vēl laiku pa laikam ir sastopamas, taču kosmiskajā arēnā tās vairs tikpat kā neiziet. Starpzvaigžņu valstiskums izpaužas demokrātiskākās formās — parasti tās ir Savienības, Federācijas, Apvienotās Republikas. Grandiozās simtiem tūkstošu kuģu lielu armādu sadursmes devušas vietu necilam divkaujām starp tirdzniecības kuģiem un pirātiem — dažkārt kaujas vietā paspēj ierasties policijas kreiseris. Un vispār, pret bezdibe- nīgajām kosmosa dzīlēm arvien biežāk vērojama cieņas pilna nevērība: autoru augstā literārā meistarība ļauj sasniegt nepieciešamo efektu arī mūsu planētas pieticīgajā arēnā vai kādas blakusgalakti- kas noslēpumainajā pasaulē. So sacerējumu valoda ir zaudējusi Berouza retoriskumu un utilitāro lapida- ritāti, varoņu rīcība ieguvusi kaut kādu šķietamu psiholoģisku, bet dažreiz arī sociālu motivējumu, un — kas ir 'ļoti svarīgi — paši varoņi no augstākās sabiedrības sfērām nolaidušies pašā dzīves mutulī; šī dzīve bieži vien ir diezgan dīvaina, pat rēgaina, un tomēr, pēc tīras piedzīvojumu literatūras mērauklas, īsta tautas dzīve. īsāk izsakoties, piedzīvojumu fantastika ir tiktāl tuvinājusies Lielās literatūras līmenim, ciktāl piedzīvojumu literatūra vispār spēj tam tuvoties. Bet labākie šī žanra darbi pauž pat sociāla protesta iedīgļus.</p><p>Grāmata «Visuma sargasi» pieder vienas no talantīgākajām amerikāņu piedzīvojumu fantastikas autorēm, rakstnieces Fndrū Norlones, spalvai un, jāatzīst, ir pats labākais viņas darbs. Kā lasītājs redzēs, šajā sacerējumā tikpat kā nemana nekādas idejiskas un valodas radniecības ar nebēdnīgo</p><p>Berouza un Hegarda romantiku, tas uzrakstīts labā reālistiskā manierē un pilnībā atbilst mūsdienu literārajām normām. Tajā nav nolaupītu skaistuļu un supervaroņu, kuriem kosmoss «līdz ceļiem», bet ir parastu kosmosa ceļotāju bargā un grūtību pilnā ikdiena, kas paiet, ar sviedriem vaigā pelnot savu dienišķo maizi. Starp citu, tieši dienišķā maize, nevis noslēpumaini izzudušas civilizācijas dārgumi ir stāsta varoņu rīcības galvenais virzītājs spēks. Pasaule, kurā viņi dzīvo un strādā, ir ne mazāk cietsirdīga un nežēlīga par Džeka Londona Balto Klusumu. Valsti — Federāciju, kas apvieno simtus saules sistēmu, — plosa iekšējas pretrunas. Alkatīgie monopoli sagrābj visu, ko vien spēj aizsniegt. Vienpatņi izmisīgi cīnās par eksistenci, vājie iet dibenā, stiprie tik tikko un kaut kā turas virspusē. Nabadzīgs cilvēks bez sakariem var paļauties tikai uz savu atjautību, profesionālo meistarību un veiksmi. Taču, ja nebūs veiksmes, nepalīdzēs ne atjautība, ne meistarība.</p><p>Diezin vai Nortone ir centusies izdarīt kaut kādus sociālus vispārinājumus. Būtu naivi ari domāt, ka tieši tādu viņa redz cilvēces nākotni. Nav jāaizmirst, ka viņa rakstījusi parastu piedzīvojumu romānu, viņai bijis vajadzīgs fons sižeta risinājumam, un kā godīgs cilvēks viņa par tādu fonu izvēlējusies tieši to bēdīgo stāvokli, kurš viņai mūsdienu Amerikā visvairāk nepatīk. Iespējams, ka tas pat izdarīts neapzinīgi.</p><p>Galvenais šajā sacerējumā — draudzība, augsts humānisms, internacionālisms. Atturīga vīriešu draudzība bez siekalainas tās apliecināšanas un izskaidrošanas. Sī draudzība nepazīst ne nacionālu, ne rasu naidu. Kosmiskā kuģa apkalpe atgādina Tūra Heijer- dāla «Ra» komandu: anglis, holandietis, nēģeris, arābs, ķīnietis, japānis, vācietis, amerikānis. Šķiet, starp viņiem ir arī krievs, tikai rakstniece sagrozījusi viņa uzvārdu. Tātad, draudzība, biedriskums, uzticība biedriem, pašaizliedzīga savstarpēja palīdzība. Un tas vjss — nelielā kolektīvā, kas cīnās par eksistenci. Citādi neizdzīvot. Visapkārt ir naidīga sabiedrība un paidīgs Visums, un no šiem abiem ienaidniekiem jāatkaro sev gabals gaļas. Situācija gluži kā Džekam Londonam.</p><p>Stāsts izceļas ne tikai ar draudzības tēmu (kas piedzīvojumu fantastikā vispār ir diezgan reta). Nortonei ir lieliska fantāzija. Svešas un baismīgas planētas ainas zīmētas reljefi un iespaidīgi, stāstā ir papilnam lielisku, precīzu detaļu, kas izkaisītas pa visu grāmatu. Rakstniece skārusi arī tiešām aktuālas mūsdienu tēmas — tiesa, viņa nav centusies tajās iedziļināties. Priekšteči — rase, kas kādreiz valdījusi visā Galaktikā, tāpat kā cilvēce pašreiz pārvalda visu Zemi, — gājuši bojā drausmīgos savstarpējos karos, gājuši bojā, saberzdami sevi pulveri ar kaut kādu nezināmu ieroci, kas spēj pārvērst pelnos veselas planētas un apdzēst saules. Un viens no stāsta varoņiem ar bailēm runā par to, cik šausmīgi būs, ja šis ierocis ir saglabājies un nonāks Zemes iedzīvotāju rokās …</p><p>Gribas minēt vēl kādu interesantu detaļu. Nortone izvirzījusi kosmosa ceļotājiem, diezgan parastiem tā iedomātā laika ļaudīm, pārmērīgas prasības. Viņiem ne tikai pilnībā jāpārzina sava specialitāte. Viņiem ne tikai jāpārzina blakusspecialitātes un jāiegūst praktiskas iemaņas visdažādāko mašīnu, vilcēju un lidaparātu vadīšanā. Viņiem jābūt fiziski attīstītiem kā vieglatlētiem daudzcīņniekiem, vajadzības gadījumā jāprot kauties un karot, viņiem jābūt acumirklīgai reakcijai, jāspēj vairākas diennaktis pēc kārtas iztikt bez miega — un, neraugoties uz visu to, Nortone viņus rāda kā parastus, simpātiskus ļaudis, nepavisam ne pārcilvēkus. Vai tas nav mūsdienu un nākamo kosmonautu prototips?</p><p>Nobeigumā jāpiebilst vēl pāris vārdu. Vairāku subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ (acīmredzot steiga, izdevniecības apstākļi utt.) Endrū Nortone vairākās vietās pieļāvusi nevajadzīgu atkārtošanos, nepatīkamas paskaidrojošas piezīmes, sižeta neatbilstību.</p><p>Tagad atstājam lasītāju vienatnē ar stāstu un ceram, ka viņam tas sagādās tādu pašu prieku kā mums.</p><p>A. Sirugackis, B. Strugackis</p><

Евгений Наумов

Смеющийся Пеликен Наумов Евгений

Йозеф Несвадба

Einšteina smadzenes

<p>JOZEFS NESVADBA</p><p>EINŠTEINA SMADZENES</p><p>IZDEVNIECĪBA «ZINĀTNE» RĪGA — 1968</p><p>A(CehcH) Ne 617</p><p>No čehu valodas tulkojusi AINA RUDZROGA</p><p>Mākslinieks G. KRUTOJS</p><p>Jozefs Nesvadba</p><p>Mūsu gadsimta otrajā pusē zinātniski fantastiskā literatūra attīstījusies visai strauji gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Sī parādība cieši saistīta ar straujajiem sabiedrības attīstības tempiem un pārsteidzošajiem jaunatklājumiem zinātnē un tehnikā. Par to liecina kaut vai tas, ka padomju (un ne tikai padomju) zinātniski fantastiskās literatūras attīstībai spēcīgu stimulu deva pirmie cilvēku lidojumi kosmosā. Šo literatūru raksturo tas, ka minimāli samazinājies atstatums starp dzīves īstenību un rakstnieka fantāziju. Ja Zila Verna romāni viņa laikabiedriem varēja likties kā nepiepildāma pasaka, tad mūsdienu rakstnieku fantāzijas ainas — vai tie būtu piedzīvojumi, kas gaida cilvēkus, tā sakot, tepat aiz nākamā ielas stūra, vai sastapšanās ar domājošām būtnēm tālumos, kas mērojami daudzos gaismas gados, — vairs nav pretstatā reāli iespējamam. Otra raksturīga iezīme ir tā, ka zinātniskā fantastika kļuvusi par «nopietnu» literatūru. Ja no pagātnes mantojuma par «īstu» literatūru varam uzskatīt tikai Zila Verna un Herberta Velsa darbus, padomju literatūrā Alekseja Tolstoja divus zinātniski fantastiskos romānus, tad patlaban zinātniskā fantastika ir kļuvusi par nopietnu un dedzīgu literāru diskusiju priekšmetu un tai pievērsušies īsti vārda mākslinieki, kas neilgā laikā kļuvuši pazīstami visā pasaulē. Tādi ir padomju rakstnieki Ivans Jefremovs, brāļi Strugacki, tāds ir polis Staņislavs Lems, amerikānis Rejs Bredberijs. Kopš 1960. gada šiem pazīstamajiem rakstniekiem pievienojies arī čehs Jozefs Nesvadba.</p><p>Jozefs Nesvadba nav vairs nekāds iesācējs literatūrā, viņš ar to nodarbojas jau divdesmit gadu, taču pazīstams kļuva tieši ar saviem zinātniski fantastiskajiem >? darbiem. Nesvadba dzimis Prāgā 1926. gadā. Literāro darbību viņš sācis kā tulkotājs 1946. gadā, kad parādās viņa tulkotā angļu klasiķa Kolridža «Dziesma par veco jūrnieku». Nesvadba daudz tulko arī jaunāko angļu poēziju, šai pašā laikā saraksta arī vairākas lugas, kuras gan tiek izrādītas tikai uz provinces skatuvēm. Viņš dramatizē arī Zila Verna romānu «80 dienās apkārt zemeslodei» (vēlāk šim pašam darbam pievēršas pazīstamais čehu dramatiķis Pāvels Kohouts). Pirmā Nesvadbas prozas grāmata, zinātniski fantastisku stāstu krājums «Tarzāna nāve», iznāk 1958. gadā. Jau ar šo pirmo grāmatu Nesvadba iekaro lasītāju un kritikas atzinību. Nākamajā gadā iznāk Nesvadbas de-</p><p>tektivstāsts «Atgadījums ar zelta Budu», kas izdots arī Padomju Savienībā (ukraiņu valodā). Vēl pēc gada — 1960. gadā — nāk klaja zinātniski fantastisko stāstu grāmata «Einšteina smadzenes». Drīz vien abas šīs stāstu grāmatas parādās atkartotā izdevumā. Atsevišķi stāsti no šīm grāmatām drīzumā parādās arī ārzemju izdevumos. 1962. gadā iznāk trešā, pagaidām pēdējā Nesvadbas zinātniski fantastisko stāstu grāmata «Ceļojums pagātnē». Izlasē, ar kuru tagad iepazīstas latviešu lasitajs, uzņemti stāsti no visiem trim Nesvadbas zinātniski fantastisko stāstu krājumiem.</p><p>Beidzot 1964. gadā nāk klajā Nesvadbas pats jaunākais darbs — stāsts «Dialogs ar doktoru Dongu», ko Cehoslovakijas kritika atzist par nozīmīgu darbu, par labāko, kādu Nesvadba līdz šim uzrakstījis.</p><p>Nesvadbas darbi izdoti Padomju Savienībā. Polijā. Rumānijā, Ungārijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņu atzīst par vienu no labākajiem zinātniski fantastiskās literatūras autoriem kā Cehoslovakijā, tā visā pasaulē. Stāsti «Tarzāna nāve», «Ksēnemindes idiots» un «Pazaudētā seja» (latviski izdotajā izlasē tas nav uzņemts) noderējuši par pamatu filmu scenārijiem; filmas Cehoslovakijā guvušas labus panākumus.</p><p>Pēc profesijas Nesvadba ir ārsts. Par ārstu viņš strādā kopš 1950. gada un pēdējos gados pievērsies psihiatrijai. Tātad daudzajiem pazīstamajiem ārstiem literātiem pievienojies vēl viens.</p><p>Kas raksturīgs Jozefa Nesvadbas daiļradei, kuras lielākā dala ir tieši zinātniski fantastiskie stāsti? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, citēsim dažas rindas no čehu laikrakstā «Literārai noviny» ievietotā ziņojuma par 1963. gadā Vašingtonā notikušo kongresu, kurā apspriestas zinātniski fantastiskās literatūras problēmas: «Zinātniski fantastiskās literatūras autori laikam ir jau izgudrojuši visu, ko vien iespējams izgudrot, un šai literatūrai draud atkārtošanās, līdz ar to ari sastingums. Tāpēc no zinātniskām un tehniskām problēmām ir jāatgriežas atkal pie cilvēka.» Tāds esot bijis kongresa aicinājums. Var jau strīdēties par to, vai šāds spriedums par zinātnisko fantastiku ir pamatots, taču, runājot par Nesvadbas stāstiem, jāatzīst, ka viņš savā dai|radē šo aicinājumu izpildījis. Protams, arī citu mūsdienu zinātnisko fantastu darbos cilvēks, viņa domas, jūtas, pārdzīvojumi ieņem arvien svarīgāku vietu. Bet tikpat nozīmīgi šajos darbos ir arī dažādi tehnikas brīnumi, kas bieži vien tiek aprakstīti visai rūpīgi, ar apbrīnojamu erudīciju, jo autori sīki jo sīki iepazinušies ar mūsdienu fizikas un tehnikas atziņām un sasniegumiem, nereti pat ir īsti speciālisti šajās nozarēs. Nesvadba zinātniskās fantastikas autoru vidū laikam gan ir vienīgais, kurš nepavisam neinteresējas par tehniskajiem jautājumiem, neizgudro nekādas mašīnas Viņš pret tehniku izturas gandrīz vai ar tīšu nevērību. Viņam raksturīgi tādi izteicieni kā «ar īpašiem aparātiem», «ar speciālu ierīci». Tas ir viss. Kas tie par aparātiem, kas par ierīcēm, tas Nesvadbam nav svarīgi. No viņa stāstiem negūstām ne mazākā priekšstata ne par kosmisko kuģi, kurā ce|o kapteinis Nemo, ne par inženiera Bauera automātu, nedz par «Vēstures iznīcināšanas tresta» automašīnu, kas stāsta varoni aizved atpaka| pagātnē. Nesvadbam svarīgs ir tikai cilvēks. Ir jau gandrīz tā, ka viņa stāstus pat īsti nevarētu pieskaitīt zinātniski fantastiskajai literatūrai. Uz to norāda arī rakstnieks pats priekšvārdā savas stāstu izlases izdevumam krievu valodā: «… padomju lasītājs pratis novērtēt šos stāstus arī bez maniem paskaidrojumiem un sapratīs, kas tiem ir kopīgs ar fantastiku … un kas ar «normālo literatūru», tiesa gan, formas ziņā mazliet neparastu.» Ar fantastiku šiem stāstiem kopīga vide, kurā darbojas Nesvadbas varoņi, notikumi, kuri šajā vidē risinās. Ja mūsdienu zinātniski fantastiskās literatūras autori lasītāju parasti aizved krietni tālā nākotnē, tad laba daļa Nesvadbas stāstu attiecas uz mūsu gadsimtu, reizēm tikai viņš pavirza notikumus dažus gadu desmitus uz priekšu, reizēm pakāpjas dažus gadu desmitus atpakaļ. Ir Nesvadbam arī stāsti, kuros trūkst jebkura fantastikas elementa. Tāds, piemēram, ir stāsts «Tabu». Atombumbu izmēģinājumu rezultātā radusies radioaktivitāte, kas draud ar bojā eju ne vien cilvēkiem, bet visai dzīvajai radībai — tā nav fantastika, bet realitāte. Vispār visa Nesvadbas problemātika, arī tad, ja stāstu darbība risinās tālā nākotnē, ir aktuāla jau mūsdienām. Pat vairāk: problēma, kas atkal un atkal nodarbina Nesvadbu, literatūrā ir bijusi svarīga un nozīmīga arvien, visos laikos. Viena doma, viena ideja apvieno šajā izlasē ievietotos stāstus. īsi izsakāma tā būtu varbūt šādi: cilvēkam ir jābūt īstam cilvēkam, šo tēmu Nesvadba risina dažādos aspektos — gan, tā sakot, sadzīves plāksnē, kad viņš runā par cilvēku savstarpējām attiecībām (stāsts «Tar- zāna nāve»), gan dziļi filozofiski, kad viņš runā par mūsdienu tehnikas un zinātnes ietekmi uz cilvēkiem, par mūsdienu civilizācijas sasniegumiem un ļaunumiem, kas pavada šos sasniegumus. Šai pēdējai problēmai Nesvadbas daiļradē ir vislielākā nozīme, tai veltīta lielum lielā daļa krājumā ievietoto stāstu. Mūsdienu zinātnes ārkārtīgi straujā attīstība, lielā specializācija, kad problēmu loks, ar kuru katrs atsevišķs cilvēks nodarbojas, kļūst arvien šaurāks, bieži ir par cēloni tam, ka sašaurinās arī cilvēka garīgais apvārsnis. «Vai mēs jau esam tik vienpusīgi, ka pat avīzēs lasām tikai to informāciju, kam ir sakars ar mūsu specialitāti? Un tad mēs katrs savādāk iztēlojamies savu pasauli un vairāk dzīvojam savā darbā nekā savā ģimenē, savā pilsētā vai zemē.» Tā sūdzas stāsta «Uzvara Romā» varonis. Dabas skaistums, māksla, sports, ģimene, tuvinieki — viss, kam nav sakara ar viņu specialitāti, no šiem cilvēkiem atvirzās arvien tālāk. Rakstnieks nebūt nedomā, ka šajā vienpusībā, šai dzīvē, kam trūkst īstās dzīves bagātības un krāšņuma, vainīgi būtu paši tie cilvēki, kas šādu dzīvi dzivo. «Kā tad mūsu civilizācijā īsti ir ar cilvēka smadzenēm? Vai tās spēj apgūt to, ko pašas paveic? Vai tiek līdzi pašas savam tempam?» Bija laiki, kad viens cilvēks varēja būt speciālists vairākās loti atšķirīgās zinātņu nozarēs. Mūsdienās pat kāda šaura vienas zinātnes nozare «jau ir k|uvusi pārāk plaša vienam cilvēkam», kā apgalvo Gvena stāstā «Uzvara Romā». Kā šajā civilizācijā cilvēkam iespējams dzīvot bagātu, pilnvērtīgu dzīvi? Diemžēl, jāatzīst, ka Nesvadba nedod īstu atbildi uz šo jautājumu, kas viņu visai nodarbina. Uz rakstnieku pašu var attiecināt vārdus, ko saka tā paša stāsta «Uzvara Romā» varonis (šajā stāstā visskaidrāk, kaut arī pārāk vienkāršotā veidā, ar humoru risināta šī cilvēka vienpusības problēma): «Es tikai vēlējos vērst sabiedrības uzmanību uz briesmām, kas mūsdienās uzglūn visiem un atņem mums iespēju dzīvot pilnvērtigu dzīvi.» Jā, īstu atbildi Nesvadba nedod, viņš tikai brīdina, liek ieskatīties pašiem sevī un domāt. Cilvēks nedrīkst kļūt par robotu — visskaudrāk šis brīdinājums izskan stāstā «Absolūtā mašīna». Sai pašā stāstā Nesvadba skar arī jautājumu par zinātnieka atbildību cilvēces priekšā. Tas ir jautājums, kas mūsdienās, kad daudzi lieliski zinātnes atklājumi ir kā abpusēji griezīgs zobens — tie var sniegt cilvēcei pasakainus labumus, var arī iznīcināt visu dzīvību zemes virsū — ir loti nozīmīgs un aktuāls.</p><p>Lasot Nesvadbas stāstus, reizēm var likties, ka viņš pārāk pesimistiski raugās uz mūsdienu civilizāciju, ka viņš tehnikas attīstībā saskata vairāk Jauna nekā laba. Šķiet, ka rakstnieks pārāk daudz skatījies uz kapitālistisko civilizāciju, kur cilvēks tiešām bieži vien pārvēršas par tādu mašīnas vergu. Tomēr Nesvadba nebūt neaicina, lai cilvēki, meklējot glābiņu no civilizācijā sastopamiem trūkumiem, atgriežas «dabas klēpī», sāk dzīvot pirmatnēju dzīvi, par kādu sapņo Presls stāstā «Absolūtā mašīna», uzskatīdams šādu dzīvi par vienīgo glābiņu no «robotiem», kas mīt cilvēkā pašā, vai ari lords Esdeils («Pa sniega cilvēka pēdām»), kurš zaudē ticību saprātam, tiklīdz viņa slavinātā kapitālistiskā civilizācija un kapitālistiskā sabiedriskā iekārta pavēr- šas pret viņu pašu. Nē, nevis jābēg, nevis jāatsakās no civilizācijas un jāpamet cilvēku sabiedrība, bet jālūko šī sabiedrība pārveidot (stāsta notikumi risinās trīsdesmito gadu saimnieciskās krīzes laikā), lai visi cilvēki būtu laimīgi. Nesvadba tic cilvēces nākotnei, kad gudras mašīnas būs cilvēkus atbrīvojušas no smaga, nogurdinoša darba, kad katrs cilvēks varēs nodoties radošam darbam, likt lietā visas savas spējas un talantu, dzīvot īstu, pilnvērtīgu, cilvēka cienīgu dzīvi.</p><p>Kāpēc Nesvadba pats nosauc savus stāstus par «formas ziņā mazliet neparastiem»? Nesvadbas rakstības paņēmiens tiešām ir "patnējs. Viņa stāstus visdrīzāk varētu nosaukt par tādām kā līdzībām. Parasti daiļdarba ideju pauž tēloto cilvēku rīcība, domas, pārdzīvojumi. Protams, tas ir arī Nesvadbas stāstos. Viņa cilvēki nav mākslīgi konstruēti ēnu tēli, tie ir dzīvi radījumi ar miesu un asinim, tie veidojas un attīstās. Taču aiz visiem notikumiem, kuros darbojas Nesvadbas varoņi, varam saskatīt tādu kā «otro plānus. Stāsta notikumus, varoņus, to rīcību varam tulkot, un šajā tulkojumā ideja atklājas tieša un kaila, mākslas tēlos neietērpta.</p><p>Interesanta Nesvadbas stāstos ir jau pazīstamu sižetu un tēlu izmantošana. So pazīstamo sižetu un tēlu viņš tikai mazliet pagriež, parāda no citas puses, un tas pēkšņi atspīd gluži citā gaisma, iegūst gluži citu jēgu. Visspilgtākais piemērs te ir sen zināmais, cik reižu izmantotais Tarzāns. Šķiet, nevarētu ne iedomāties, ka apnikušo, novazāto, banālo Tarzānu varētu padarīt par traģisku varoni. Nesvadba to izdara. Kāda sāpīga smeldze, kāds dziļš traģisms ir viņa Tarzānā, cilvēkā, kas kapitālistiskās sabiedrības džungļos meklē, bet neatrod īstu cilvēcību un, to neatradis, aiziet bojā. Tikpat pazīstams, jau daudz reižu izmantots ir sižets par laika mašīnu, kas cilvēku aizved atpakaļ pagātnē. Nesvadba to izmantojis, piešķirdams vecajam sižetam pavisam jaunu jēgu un saturu.</p><p>Kā jau minējām, ne visi Nesvadbas spriedumi būtu atzīstami par pareiziem. Taču Nesvadba rosina lasītāja domu, liek vērot pašam sevi un pasauli un meklēt patiesību.</p><p>A. Rudzroga</p><p>Priekšvārds izdevumam krievu valodā</p><p>Dārgie draugi!</p><p>Rakstīt priekšvārdu savām grāmatām vienmēr ir grūti. Patiešām: ko gan vērts grāmatas, kam vajadzīgi šādi vai tādi autora paskaidrojumi? Visi paskaidrojumi liecinātu vienīgi par to, ka grāmata nav pilnvērtīga. Tomēr tajos gadījumos, kad runa ir par tulkojumiem, īpaši tad, ja tie domāti padomju lasītājam, viss ir citādi. Tādās reizēs rakstnieks it īpaši skaidri apzinās savu atbildību. Viņam nemaz nav vajadzīgs daudz prātot ne par to, ko gribējis vai nav gribējis pateikt, nedz par fabulu un raksturiem. Pietiek iedomāt nedzirdēti lielās tirāžas, kas liecina, cik milzīga ir padomju ļaužu interese par rakstīto vārdu. Gribētos pie-</p><p>minēt arī padomju lasītāja lielo prasīgumu, ja vien man viņš nebūtu jāiepazistina ar savu paša grāmatu, jo tad jau es glaimotu pats sev. Es tomēr ticu, ka padomju lasītājs pratīs novērtēt šos stāstus arī bez maniem paskaidrojumiem un sapratīs, kas tiem ir kopīgs ar fantastiku jeb, ja lietojam moderno vārdu, ar science fiction un kas ar «normālo literatūru», tiesa gan, formas ziņā mazliet neparastu. Ar tiem, kas redzējuši filmu «Tarzāna nāve», mēs sastapsimies kā veci paziņas. Bet visiem pārējiem varu sacīt vienīgi to: labdien, priecājos iepazīties, nepacietīgi gaidu jūsu spriedumu.</p><p>Jozefs Nesvadba</p><

Алан Александр Мілн

Вінні-Пух та його друзі

Англійський письменник Алан Александр Мілн [Alan Alexander Milne] (1882-1956) належить до письменників так званого втраченого покоління, тобто покоління, молодість якого припала на роки першої світової війни. Проте, на відміну від фронтових побратимів (скажімо, Річарда Олдінгтона, з яким Мілн воював навіть у одному полку), Мілнові суджено було прославитись не книгами про безглузді жахіття війни, а наївним і довірливим ведмедиком на ім`я Пух. Щоправда, перед «Вінні-Пухом» у житті Мілна трапилась визначальна подія: 1920 року у нього народився перший і єдиний син на ім'я Крістофер Робін Мілн, для якого згодом і було написано цю книгу, і який став одним з її головних героїв. Перші 10 розділів побачили світ у 1926 році у книзі «Вінні-Пух», а 1928 року у книзі «Хатка на Пуховій Галявці» було вміщено решту 10 оповідань про Вінні-Пуха та його друзів. Відтоді обидві книги виходять, здебільшого, під однією обкладинкою, а ведмедик Вінні-Пух став одним із найулюбленіших героїв для дітей усього світу.<

Александр Петрович Никонов

Александр Никонов. Физика на пальцах. Для детей и родителей, которые хотят объяснять детям

Библиотека вундеркинда

Неизвестный-Автор

Ellery Queen’s Mystery Magazine, Vol. 60, No. 1. Whole No. 344, July 1972

Збігнєв Ненацький

Острів злочинців

Пригоди самоходика

<p>Дія цієї повісті відомого польського письменника З. Ненацького відбувається в наші дні, але вона тісно зв'язана з подіями другої світової війни.</p><p>Втікаючи від Радянської Армії, поміщик-фашист заховав на території Польщі награбовані твори мистецтва. Бандити, що дізналися про це, намагаються вивезти їх. На розшуки скарбів виїздить молодий журналіст, який хоче повернути народові те, що вкрали гітлерівці. Він потрапляє на Острів злочинців, де зазнає багатьох несподіваних і небезпечних пригод, перш ніж досягає мети.</p><

Збігнєв Ненацький

Нові пригоди самоходика

Пригоди самоходика

Ця книжка — гостросюжетна захоплююча повість сучасного польського письменника про те, як молодь допомогла врятувати від злочинців затоплені під час війни музейні скарби.<

Володимир Наумович Михановський

Двобій на дні океану

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Гнучка тактика

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Ідея третього колеса

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Із щоденника

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Майстерня Чарлі Макгроуна

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Наслідки виховання

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Овсій

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Пастка

Фантастичні оповідання

<p>Грізний космос. Холодне мерехтіння далеких світів. Ще недавно Всесвіт здавався неприступним. Але сьогодні вже будять громами світанкову тишу ракети, штурмуючи космічні висоти.</p><p>Та думка фантастів лине далі, в майбутнє, коли зореплавство стане звичним і буденним.</p><p>Друже, прочитавши ці оповідання, ти переживеш разом із зоряними капітанами небезпечні пригоди в глибинах Всесвіту, відчуєш романтику наукових пошуків і відкриттів.</p><

Володимир Наумович Михановський

«Петро Голубничий»

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Пограбування банку

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Таємниця затоки Здохлого кита

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Вичерпна відповідь

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Загадкова дія

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Зайва ланка

Фантастичні оповідання

<p>Оранжева планета… Все тут вражає своєю незвичайністю. Гори й улоговини пересуваються. Високі скелі зростаються за кілька хвилин. Все прогинається, змінює свою форму, потім знову випрямляється… Великі дива уздріли земляни на цій далекій планеті!</p><p>Про захоплюючі пригоди космонавтів майбутнього, про дивовижні відкриття, винаходи, боротьбу думок і боротьбу світів – приреченого на загибель капіталістичного і нового, який утверджується, соціалістичного – розповідається в цих оповіданнях.</p><

Володимир Наумович Михановський

Живий мох

Фантастичні оповідання

<p>Грізний космос. Холодне мерехтіння далеких світів. Ще недавно Всесвіт здавався неприступним. Але сьогодні вже будять громами світанкову тишу ракети, штурмуючи космічні висоти.</p><p>Та думка фантастів лине далі, в майбутнє, коли зореплавство стане звичним і буденним.</p><p>Друже, прочитавши ці оповідання, ти переживеш разом із зоряними капітанами небезпечні пригоди в глибинах Всесвіту, відчуєш романтику наукових пошуків і відкриттів.</p><

Кейти Макалистер

A Girl's Guide to Vampires

Dark Ones

<p>Joy Randall's Top 5 Tips for Vampire Hunters</p><p>1. Location, location, location. Remember, if you wouldn't be there, neither would a bloodsucker. They won't be found dead (ha!) in places like discos, ten-minute lube shops, or Switzerland. Check the Czech Republic.</p><p>2. Trust your eyes. You know the handsome, annoyingly arrogant, self-assured man in the shadows with long hair and a cleft in his chin? He's your vampire.</p><p>3. No matter how tempting it might be, DO NOT "ACCIDENTALLY" ACQUIRE A PAPER CUT AND SUGGEST YOUR VAMPIRE KISS YOUR FINGER TO MAKE IT BETTER. What you offer as a snack, he might take for a four-course meal.</p><p>4. From here on out, play it cool. Don't offer to accompany your prince of the night on the talk show circuit and WHATEVER YOU DO, DON'T OFFER HIM YOUR HEART.</p><p>5. And most of all, remember—being a vampire is nothing to laugh about.</p><

Кейти Макалистер

Sex and the Single Vampire

Dark Ones

<p>It’s not the ideal career. But Allegra Telford, confirmed singleton, has somehow found herself in a haunted hotel in London, trying unsuccessfully to summon spirits (and not even the alcoholic kind). </p><p>So, obviously, she’s thrilled when she discovers the ghost of a stunningly gorgeous, albeit horribly wounded man, even if he does bear an uncanny resemblance to the tall, dark, handsome man of her fantasies.</p><p>Her frustration quickly returns, however, when she realises that he is not actually a spirit. In fact, he may be something much more bloodthirsty indeed. And, contrary to Allie’s own desires (ok, not her desires – perhaps her reason), he has arrogantly made some sort of alpha-male decision that she’s his ‘beloved’, whatever that means...</p><

Кейти Макалистер

Sex, Lies, and Vampires

Dark Ones

<p>But now a small boy has been kidnapped, and it's up to Nell Harris—a Charmer (no, literally, that's her job) to rescue him. Problem is, she can’t help but find The Betrayer a teeny, tiny bit attractive... is it possible he is not as soul-less as he seems, or has her penchant for bad-boys just gone into overdrive?</p><

Кейти Макалистер

Even Vampires Get The Blues

Dark Ones

Paen Scott is a Dark One: a vampire without a soul. And his mother is about to lose hers, too, if Paen can't repay a debt to a demon by finding a relic known as the Jilin God—in five days. When he hires half-elf private investigator Samantha Cosse to help him, he sets her elf senses tingling. Which makes it pretty much impossible to keep their relationship on a professional level. Especially since Sam is convinced that she is Paen's Beloved—the woman who can give him back his soul, whether he wants it or not...<

Кейти Макалистер

The Last of the Red-Hot Vampires

Dark Ones

On a trip to England, physicist Portia Harding is stalked by a heart-stoppingly handsome maniac. Theondre North is a nephilim—the son of a fallen angel—who needs Portia's help to change his fate. Problem is, Portia's down-to-earth attitude frustrates beings from both heavenly and hellish realms—and gets Theo turned into a vampire. But at least he has Portia to satisfy his newfound hungers-and possibly save his soul.<

Кейти Макалистер

Zen and the Art of Vampires

Dark Ones

Pushing 40 and alone, Pia Thomason heads to Europe on a singles tour, hoping to find romance. What she finds are two very handsome, very mysterious - and very undead men. Pia comes to learn that where vampires are concerned, love isn't the only thing at stake.<

Марія Матіос

Нація

<p>«Генетично творчість Марії Матіос є суто українською, та звертається вона до того, що найбільш людське — потреби свободи й почуття безпеки, права на щастя й вільний вибір. Герої «Нації» понад усе хочуть зберегти гідність. А гідність не має національності, як — за словами авторки — не має її кров.</p><p>Письменниця не творить чорних і білих персонажів. У кожному героєві досить суперечностей, а в кожній історії — недоговореності. І це чергова феноменальна риса цієї літератури. Ніхто не є однозначно засуджений і ніхто не є абсолютно кришталевий. А над цим клубком людських пристрастей і конфліктів, немов ув античній трагедії висить безжальний фатум, який прирікає людей на довгу, несправедливу та апріорі програшну боротьбу. Тому подібно античній трагедії «Нація» викликає в нас співчуття і страх. Співчуття, бо нещастя сталося з невинною людиною. Страх, бо з кожним може статися те саме…»</p><p>Анна Коженьовська-Бігун, перекладачка «НАЦІЇ» польською мовою</p><p>(Maria Matios, «NACJA», Rzeszow, 2006)</p><

Марія Василівна Матіос

Солодка Даруся

<p>Найвідоміший і найпопулярніший роман Марії Матіос «Солодка Даруся» справедливо назвали «трагедією, адекватною історії XX століття», а саму Дарусю — «образом майже біблійним». У цій драмі «на три життя» немає нічого однозначного: ні персонажів, ні обставин, ні розв'язки. В романі немає епохальних людей чи подій, позитивних чи негативних героїв, але, як стверджує критика, «коли читаєш цю книгу, болить серце». Саме сімейна сага, чим насправді є «Солодка Даруся», витворює правдивий дух минулої епохи, «родимі знаки» якої дотепер заважають частині сучасного суспільства сприймати українську історію без купюр, цензури й дратівливості. Але катарсисами такого звучання, які пропонує Марія Матіос у цьому романі, вимірюється сутність людських поривань, страждань, справжньої любові, а також людської природи загалом.</p><p>Намагання письменниці «поправити всесвітню несправедливість любов'ю» (за Лесею Українкою) чи «здолати людство шляхетністю душі» (за Ніцше) створюють галерею художніх образів і символів, що дуже точно вписуються в споконвічні цінності людського духу, уявлень про мораль та порядність. Глибокий психологізм, складний сюжет за принципом «реверсу» та розкішна мова створюють надзвичайно привабливе прозове полотно.</p><p>Наповнена свіжою, природною українською мовою, не просякнута міським смогом (хаос, цинізм, постмодернізм…), ця книжка не примушує захлопнути її від першого прочитаного абзацу. Викликають увагу і співчуття її герої — мовчазні, втомлені підступами долі ґазди, які живуть своїм відокремленим від всього світу життям і не скоряються занепаду, який закономірно приходить до їх тісних осель та задушених непохитними стародавніми звичаями громад. Заглиблюючись у душу селянки, яку всі люди на селі вважають божевільною і кличуть для пристойності «солодкою», читач мимоволі починає поважати нехитру філософію «інакшості»: дивак не гірший за інших, але має терпіти лише образи від своєї незвичайної долі.</p><p>Книжка Марії Матіос «Солодка Даруся» — це, насамперед, мовний виклик дистильованій макулатурі, що заполонила книжковий ринок. Це — українська історія 30–х — 70–х років минулого століття в її буковинському і галицькому ареалах.</p><p>«Драма на три життя», як визначила жанр «Солодкої Дарусі» сама письменниця, — моральне застереження—забобон про те, що історія і кожна окрема людина за всіх часів і режимів пов’язані одною пуповиною, а гріх і його спокута — явища майже осяжні, матеріальні.</p><

Марія Матіос

Майже ніколи не навпаки

Our ads partner

Choose a genre